Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek apspriesta iespēja skolotājiem par vienu likmi no 1.septembra tomēr maksāt 250 latus, nevis 180 latus, kā tika pieļauts līdz šim. Taču tādā gadījumā tikšot atlaisti 10 000 skolotāju, šodien raksta “Latvijas Avīze”.
Atlaist pedagogus būs spiestas pašas skolas, jo tiks apmaksāta viena pedagoģiskā darba likme uz desmit skolēniem pilsētā un astoņiem skolēniem novados. Tas nozīmējot, ka pedagoģisko likmju skaits valstī samazināsies par 15 000, kas savukārt nozīmē, ka darbu zaudēs ap 10 000 skolotāju. Šāda varianta izskatīšana patlaban esot izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) darba kārtībā. Ministres pārstāve Agnese Korbe gan šo informāciju neapstiprināja. Viņa apgalvoja, ka tiekot apspriesti dažādi varianti, bet atlaist tik daudz skolotāju varētu vien tad, ja izdosies atrast finansējumu viņu pārkvalifikācijai. Ministre uzskatot, ka skolotājiem nevajadzētu būt tai profesijai, kas saņem minimālo algu.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš sacīja, ka pagaidām nevar paust attieksmi pret iespējamiem plāniem, jo nav noskaidrojis pedagogu domas par šādu risinājumu. Taču arī Krastiņš par iespējamo 250 latu algu bija dzirdējis, viņam gan nebija darīts zināms, cik daudz skolotāju tādā gadījumā būs jāatlaiž.
Iepriekš arodbiedrība stingri pretojās skolotāju skaita samazināšanai, uzskatot, ka svarīgāk ir saglabāt darba vietas, kaut arī alga tāpēc samazinātos. Tagad Krastiņš rēķina – ministrijā apspriestā varianta dēļ algu patiesībā nāktos zaudēt vien ap 4000 pedagogu. 2000 darbs jāzaudē tā kā tā, jo samazinās skolēnu skaits, bet vēl 4000 pedagogu ir strādājošie pensionāri, kuri, iespējams, pametīs darbu, lai nezaudētu pensiju.
Korbe gan cita starpā atzina, ka Latvijā ir pārāk daudz skolotāju un viens skolotājs vidēji uz 6,4 skolēniem ir neatbilstoša proporcija – tā neesot gandrīz nekur Eiropā un tā nevajadzētu palikt arī Latvijā.
“Latvijas Avīze” atzīmē, ka ministrija skolotājos ierēķina visus – arī skolas bibliotekārus, psihologus, logopēdus, sociālos darbiniekus, kuri stundas nevada. Vispārizglītojošās dienas skolās ir 33 000 strādājošo, kas saņem algu no skolotāju atalgojumam domātajām mērķdotācijām, bet klasē iet tikai 26 000 no viņiem.
Vakar arodbiedrības pārstāvji tikās ar Pasaules bankas pārstāvjiem. Šādu tikšanos bija vēlējušies ārvalstu viesi. Skolotāju pārstāvji informēja baņķierus par skolotāju reālo iztikšanu, bet, šķiet, nekādu žēlumu tas Pasaules Bankas sūtņos nav izraisījis. “Viņus jau vairāk interesē makroekonomika, nevis cilvēku dzīve,” secināja Krastiņš. Viesi gan izteikuši viedokli, ka situācija Latvijā patiesi ir dramatiska.
Vakar arodbiedrības pārstāvji tikās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, bet šodien būs sarunas ar premjeru Valdi Dombrovski.
Tikmēr skolotāju vidē turpinās neapmierinātība arī ar arodbiedrības darbību. Piemēram, Latviešu un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga uzskata, ka arodbiedrība tikai kuļ ūdeni, bet neko reālu nedara. “Visus priekšlikumus par algu samazināšanu tā noraida, bet paši arī nevienu risinājumu nepiedāvā,” teica Vanaga. Jau jūnija vidū 353 skolotāji parakstīja vēstuli, kurā izteica dažādas prasības Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministrei, kā arī arodbiedrības vadībai, kurai prasīja piedāvāt konstruktīvu rīcības plānu skolotāju tiesiskās paļāvības nodrošināšanai vai arī atkāpties no amata.
Krastiņš tikmēr uzskata – arodbiedrība darījusi visu, ko šajos apstākļos bijis iespējams paveikt.
Savukārt Vanaga atzina – ir tomēr skolotāji, kuri cer, ka ar protestiem var ko panākt. Tāpēc, iespējams, daļa pedagogu atbalstīs 17.jūnija arodbiedrības pilnsapulces lēmumu par streika sākšanu 1.septembrī. Krastiņš gan solīja, ka streiks gan būs vien tad, ja alga tiešām būs tikai 180 lati par slodzi.
LETA
Komentāri