Aizvadītajā piektdienā sākās vilku medību sezona, un tieši todien Cēsu pašvaldības Medību koordinācijas komisija sanāca uz sēdi, lai izskatītu aitkopības saimniecības iesniegumu par vilku nodarītajiem postījumiem.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības Amatas nodaļas vecākais mežzinis Druvis Melderis informēja, ka no jūnija sākuma vairākās saimniecībās bijuši vilki, tam gūts apstiprinājums. Vilki fiksēti arī mednieku izliktajās video kamerās. Plēsēji rada postījumus lielākoties Amatas, Zaubes puses saimniecībās. Komisijā ir gan Valsts meža dienesta, gan Lauku atbalsta dienesta, lauksaimnieku un pašvaldības pārstāvji. Sēdē piedalījās četras aitkopes - Brigita Ļūļa – Frankēviča, Solvita Geistere, Arta Celma un Elīna Aļeksējeva -, mednieku kolektīvu “Dadžupīte” un “Amatas mednieks” pārstāvji Jānis Gasiņš un Guntis Skrastiņš.
Amatas pagastā pieci vilku uzbrukumi bijuši Elīnas Aļeksējevas saimniecībā, SIA “SF17” ganāmpulkā četri, Zaubes pagastā SIA “EISS” un Vaives pagastā, Rāmuļu pusē, SIA “Jaunžūras” pa vienam. Radīti ievērojami zaudējumi: vienā saimniecībā nokostas 50 aitas, citā 11 un desmit savainotas, vēl vairākas pazudušas.
Elīna Aļeksējeva uzrakstīja iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu. “Šī ir pirmā reize, kad komisija izskata jautājumu par vilkiem. To postījumi aitkopības saimniecībām kļūst aizvien aktuālāki, saprotams aitkopju satraukums, jo tiek nodarīti zaudējumi,” sacīja komisijas vadītājs, Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis un uzsvēra: “Visi dzīvojam laukos, zinām par postījumiem, ko lauksaimniekiem nodara meža dzīvnieki. Daudzi esam mednieki, zinām situāciju.”
Jābūt žogam un līgumam ar medniekiem
Sēdes gaitā tika gan apzināta reālā situācija, gan pārrunātas aitkopju ikdienas problēmas, kā aizsargāt ganāmpulkus, gan sadarbība ar mednieku kolektīviem. Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām paredz, ja ir nodarīts postījums, saimnieks ir tiesīgs no valsts prasīt kompensāciju. Komisija pēc iesnieguma saņemšanas dabā pārbauda minētos postījumus un veiktos aizsardzības pasākumus.
Noteikumos teikts: “Zaudējumu apmēru un postījumu pakāpi nosaka, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kā arī infrastruktūras objektiem, ja tie uzturēti atbilstoši ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu prasībām. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, komisija fiksē postījumu faktu un apjomu.”
Par to, ko var izdarīt aitkopis un kas jādara, raisījās plaša diskusija. Aitas no vilkiem var pasargāt kārtīgs žogs. A.Melbārdis uzsvēra, ka elektriskais gans pasargās, lai aitas neiziet no nožogojuma, nevis tās no vilkiem. “Ir jāierīko kārtīgs žogs, kā to dara briežu dārzu saimnieki, kā bitenieki apkārt savām dravām, lai pasargātu no lāčiem. Kā katrā biznesā, arī aitkopībā ir savi riski, lai tos novērstu, ir jāiegulda,” viedokli pauda A.Melbārdis.
Aitkopes skaidroja, ka, nerunājot par lielajiem ieguldījumiem, lai uzceltu žogu, tos nevar ierīkot, jo liela daļa ganību ir nomas zemes. Teritoriju īpašnieki neslēdz ilgtermiņa līgumus. Aitas neganās tikai vienā aplokā. Stacionāro žogu nav iespējams nēsāt pa pagastu, ironizēja aitkope. Vairākas saimniecības aitas apdrošinājušas, bet tas ir ļoti dārgi, un pašriski lieli.
Lai varētu pretendēt uz kompensāciju par medījamo meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, aitkopim jābūt noslēgtam līgumam ar medību kolektīvu. Diemžēl ne visas saimniecības un ne par katru kadastra vienību, ko izmanto ganībām, to ir noslēgušas. Par sadarbību ar medniekiem aitkopēm pieredze dažāda. Ir kolektīvi, kuri uzreiz atsaucas, gatavi palīdzēt, ir tādi, kuri nav ieinteresēti. Ir arī situācijas, kad viens ganību lauks uzticēts vienam mednieku kolektīvam, otrs citam. “Ja medību kolektīvs nereaģē uz postījumiem, ir tiesības mainīt kolektīvu, slēgt līgumu ar citu,” skaidroja A.Melbārdis.
Par mednieku un lauksaimnieku sadarbību bieži vien bijušas diskusijas. “Ja visi zina, ka vilku ir vairāk, ja ir pierādījumi, kādus postījumus tie nodara ganāmpulkiem, kāpēc nedrīkst medīt,” vairākkārt jautāja aitkopes. Diemžēl medību sezona sākas tikai 15.jūlijā, bet ganību sezona pāris mēnešu agrāk. Noteikumi ir noteikumi.
Mednieki gatavi palīdzēt
D. Melderis uzsvēra, ka vilku skaits ir palielinājies, tie parādījušies vietās, kur nekad agrāk nav redzēti. Tas, ka vilki iet mājās, kūtīs, šiem dzīvniekiem nav raksturīgi. “Vilki ir ierakstīti Eiropas Sarkanajā grāmatā. Tos nemedī Igaunijā, Lietuvā, Polijā, bet Norvēģijā un Vācijā dažos reģionos. Latvijā sezonā vismaz drīkstam nomedīt 280,” atgādināja G.Skrastiņš. Pieredzējušie mednieki arī uzsvēra, ka diemžēl grozījumi valsts normatīvajos aktos tuvākajos gados nav iecerēti, tas būs iemesls tam, ka mežā retums būs stirnas. Aizliegums medīt lūšus ietekmēs gan šos dzīvniekus, gan arī aitkopību.
“Ar vilkiem un lūšiem esam konkurenti. Mednieki ir ieinteresēti, lai mežā būtu, ko medīt. Ja stirnu, aļņu ir aizvien mazāk, arī mēs esam uztraukti. Ir fotogrāfija, kur redzams, ka lūsis pastaigājas pie Saulrītiem Cēsīs. Tie būs nākamie, kas postīs ganāmpulkus un citu meža dzīvnieku populācijas,” sacīja A.Melbārdis.
Komisijas locekļi un mednieki skaidroja, lai nomedītu vilkus, vajadzīga pieredze, medības ir laikietilpīgas. “Medības ir vaļasprieks, bet mednieki ir gatavi palīdzēt,” uzsvēra A.Melbārdis.
Vai pārredzamā laikā kaut kas varētu mainīties? Komisijas locekļi atzina, ka ne. Vairāk vilku nomedīt, visticamāk, nebūs atļauts. “Vilku aizstāvjiem vajadzētu sarīkot ekskursiju uz saimniecību pēc vilku iebrukuma. Lai redz nokostās un sakostās aitas. Vai tās pelnījušas tādu nāvi un pārdzīvojumus? Aitas audzējam ar mīlestību, ieguldām darbu, bet iznāk, ka audzējam vilkiem barību,” viedokli pauda S.Geistere.
Aitkopjiem tika ieteikts par katru postījumu ziņot, kas diemžēl netiek darīts, un līdz ar to nav zināms kopējais nokosto aitu skaits. “Mēs esam klusi kā peles, neziņojam, vienmēr domājam, kāda tam jēga. Ja vairāk darītu, runātu, varbūt kas mainītos. Esam lūdzēji, ka gribam saimniekot. Varam cerēt uz mednieku palīdzību un kompensāciju,” teica E. Aļeksējeva, bet B. Ļūļa – Frankēviča atzina: “Ja Latvijā šogad līdz 1.jūlijam ir tikai 24 iesniegumi par vilku postījumiem, tas arī liecina, cik daudz ceram, ka saņemsim kompensāciju.” Pērn šajā pašā laika posmā dienests saņēma informāciju par 13 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem.
Komisija lēma, ka E.Aļeksējevai kompensācija par vilku nodarītajiem postījumiem nepienākas, jo nav noslēgts līgums ar medniekiem par katru kadastra vienību, kur ir ganības.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vadītājs Didzis Punāns “Druvai” atzina, ka lielākas problēmas ir saimniekiem, kuri zemes nomā. “Stacionāru žogu nevar būvēt, bet elektriskais pret meža dzīvniekiem nav risinājums. Vajadzīgas nopietnas investīcijas. Vēl var palīdzēt suņi. Ir iespēja piesaistīt projektu finansējumu, bet ne svešā īpašumā. Lai pasargātu ganāmpulku, ar ieguldījumu jārēķinās. Mednieki var pasargāt ganāmpulkus, bet ne pret lūšiem un lāčiem, kas nav medījami,” teica D.Punāns.
Turpināt vai ne
Pēc komisijas sēdes aitkopes bija pārdomu pilnas. “12 gadus saimniekoju. Pirmie Latvijā sākām audzēt Dopera šķirnes aitas. Šī sezona dos atbildi, vai nelikvidēt ganāmpulku. Emocionāli, protams, tas būs grūti,” sacīja Brigita Ļūļa – Frankēviča.
Arta Celma atzina, ka viņu saimniecībā situācija nav tik traģiska kā citās, vilki nokoduši tikai četras aitas. “Augusts vēl priekšā. Likvidēt ganāmpulku nevaru, ir projekta saistības. Gribējām pirkt šķirnes aitas, barība sagatavota, bet varbūt rudenī, ne tagad. Absurdi – vasara, ganību sezona, bet dzīvnieki jātur kūtī. Izlaidām aitas ārā, skrēja kā pirmoreiz pavasarī,” pastāstīja A.Celma un uzsvēra, ka aplokā izveidota konstrukcija ar saules baterijām, skan radio un uzzibsnī gaismas. Saprotot situācijas nopietnību, saimnieks kļuvis par mednieku, lai sargātu īpašumu.
Elīna Aļeksējeva atklāja, ka patlaban nopietni apsver, kā saimniekot tālāk. “Kādi būs jēri, ja aitu mātes vasarā dzīvo kūtī? Ja būs vēl kāds uzbrukums, vismaz uz laiku ganāmpulks jālikvidē. Gaļā gan nepārdosim,” pastāstīja E.Aļeksējeva, bet Solvita Geistere uzsvēra, ka iesāktais darbs jāturpina.
Komentāri