Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Lai pasargātu aitu ganāmpulku, daudz jāiegulda

Sarmīte Feldmane
23:00
24.07.2022
52
Aitkopes 1

Aizvadītajā piektdienā sākās    vilku medību sezona, un tieši todien Cēsu pašvaldības Medību koordinācijas komisija sanāca uz sēdi, lai izskatītu aitkopības saimniecības iesniegumu par vilku nodarītajiem postījumiem.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības Amatas nodaļas vecākais mežzinis Druvis Melderis informēja, ka    no jūnija sākuma vairākās saimniecībās      bijuši vilki, tam gūts apstiprinājums. Vilki fiksēti arī mednieku izliktajās video kamerās. Plēsēji rada postījumus lielākoties Amatas, Zaubes puses saimniecībās.     Komisijā ir gan Valsts meža dienesta, gan Lauku atbalsta dienesta, lauksaimnieku un pašvaldības pārstāvji. Sēdē piedalījās četras aitkopes -    Brigita Ļūļa – Frankē­viča, Solvita Geistere, Arta Cel­ma un Elīna Aļeksējeva -,    mednieku kolektīvu “Dadžupīte” un “Amatas mednieks” pārstāvji Jānis Gasiņš un Guntis Skrastiņš.

Amatas pagastā pieci vilku uzbrukumi bijuši Elīnas    Aļek­sējevas saimniecībā, SIA “SF17” ganāmpulkā četri, Zaubes pagastā SIA “EISS” un    Vaives pagastā, Rāmuļu pusē, SIA “Jaun­žūras” pa vienam. Radīti ievērojami zaudējumi: vienā saimniecībā    nokostas 50 aitas, citā 11 un desmit savainotas, vēl vairākas pazudušas.

Elīna Aļeksējeva uzrakstīja iesniegumu par kompensācijas piešķiršanu. “Šī ir pirmā reize, kad komisija izskata jautājumu par vilkiem. To postījumi aitkopības saimniecībām kļūst aizvien aktuālāki, saprotams aitkopju satraukums, jo tiek nodarīti zaudējumi,” sacīja komisijas vadītājs, Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis un uzsvēra: “Visi dzīvojam laukos, zinām par postījumiem, ko lauksaimniekiem nodara meža dzīvnieki. Daudzi esam mednieki, zinām situāciju.”

Jābūt žogam un līgumam ar medniekiem

Sēdes gaitā tika gan apzināta reālā situācija, gan pārrunātas aitkopju ikdienas problēmas, kā aizsargāt ganāmpulkus, gan sadarbība ar mednieku kolektīviem.    No­teikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām paredz, ja ir nodarīts postījums, saimnieks ir tiesīgs no valsts prasīt kompensāciju. Ko­misija pēc iesnieguma saņemšanas dabā pārbauda minētos postījumus un veiktos aizsardzības pasākumus.

Noteikumos teikts: “Zaudējumu apmēru un postījumu pakāpi nosaka, ja postījumu vietā ir veikti aizsardzības pasākumi pret iespējamiem medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, kā arī infra­struktūras objektiem, ja tie uzturēti atbilstoši ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu prasībām. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, komisija fiksē postījumu faktu un apjomu.”

Par to, ko var izdarīt aitkopis un kas jādara, raisījās plaša diskusija. Aitas no vilkiem var pasargāt kārtīgs žogs. A.Melbārdis uzsvēra, ka elektriskais gans pasargās, lai aitas neiziet no nožogojuma, nevis tās no vilkiem. “Ir jāierīko kārtīgs žogs, kā to dara briežu dārzu saimnieki, kā bitenieki apkārt savām dravām, lai pasargātu no lāčiem. Kā katrā biznesā, arī aitkopībā ir savi riski, lai tos novērstu, ir jāiegulda,” viedokli pau­da A.Melbārdis.

Aitkopes skaidroja, ka, nerunājot par lielajiem ieguldījumiem, lai uzceltu žogu, tos nevar ierīkot, jo liela daļa ganību ir nomas zemes. Teritoriju īpašnieki neslēdz ilgtermiņa līgumus. Aitas neganās tikai vienā aplokā. Stacionāro žogu nav iespējams nēsāt pa pagastu,    ironizēja aitkope.    Vairā­kas saimniecības aitas apdrošinājušas, bet tas ir ļoti dārgi, un paš­riski lieli.

Lai varētu pretendēt uz kompensāciju par medījamo meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, aitkopim jābūt noslēgtam līgumam ar medību kolektīvu. Diemžēl ne visas saimniecības un ne par katru kadastra vienību, ko izmanto ganībām, to ir noslēgušas. Par sadarbību ar medniekiem aitkopēm pieredze dažāda. Ir kolektīvi, kuri uzreiz atsaucas, gatavi palīdzēt, ir tādi, kuri nav ieinteresēti. Ir arī situācijas, kad viens ganību lauks uzticēts vienam mednieku kolektīvam, otrs citam. “Ja medību kolektīvs nereaģē uz postījumiem, ir tiesības mainīt    kolektīvu, slēgt līgumu ar citu,” skaidroja A.Melbārdis.

Par mednieku un lauksaimnieku sadarbību bieži vien bijušas diskusijas. “Ja visi zina, ka vilku ir vairāk, ja ir pierādījumi, kādus postījumus tie nodara ganāmpulkiem, kāpēc nedrīkst medīt,” vairākkārt jautāja aitkopes. Diemžēl medību sezona sākas tikai 15.jūlijā, bet ganību sezona pāris mēnešu agrāk.    Noteikumi ir noteikumi.

Mednieki gatavi palīdzēt

D. Melderis uzsvēra, ka vilku skaits ir palielinājies, tie parādījušies vietās, kur nekad agrāk nav redzēti. Tas, ka vilki iet mājās, kūtīs, šiem dzīvniekiem nav raksturīgi.  “Vilki ir ierakstīti Eiropas Sarkanajā grāmatā. Tos nemedī Igaunijā, Lietuvā, Polijā, bet Norvēģijā un Vācijā dažos reģionos. Latvijā sezonā vismaz drīkstam nomedīt 280,” atgādināja      G.Skrastiņš. Pieredzējušie mednieki arī uzsvēra, ka diemžēl grozījumi valsts normatīvajos aktos tuvākajos gados nav iecerēti, tas būs iemesls tam, ka mežā retums būs stirnas. Aizliegums medīt lūšus ietekmēs gan šos dzīvniekus, gan arī aitkopību.

“Ar vilkiem un lūšiem esam konkurenti. Mednieki ir ieinteresēti, lai mežā būtu, ko medīt. Ja stirnu, aļņu ir aizvien mazāk, arī mēs esam uztraukti. Ir fotogrāfija, kur redzams, ka lūsis pastaigājas pie Saulrītiem Cēsīs. Tie būs nākamie, kas postīs ganāmpulkus un citu meža dzīvnieku populācijas,” sacīja A.Melbārdis.

Komisijas locekļi un mednieki skaidroja, lai nomedītu vilkus, vajadzīga pieredze, medības ir laikietilpīgas. “Medības ir vaļasprieks, bet mednieki ir gatavi palīdzēt,” uzsvēra A.Melbārdis.

Vai pārredzamā laikā kaut kas varētu mainīties? Komisijas locekļi atzina, ka ne. Vairāk vilku nomedīt, visticamāk, nebūs atļauts. “Vilku aizstāvjiem vajadzētu sarīkot ekskursiju uz saimniecību pēc vilku iebrukuma. Lai redz nokostās un sakostās aitas. Vai tās pelnījušas tādu nāvi un pārdzīvojumus? Aitas audzējam ar mīlestību, ieguldām darbu, bet iznāk, ka audzējam vilkiem barību,” viedokli pauda S.Geistere.

Aitkopjiem tika ieteikts par katru postījumu ziņot, kas diemžēl netiek darīts, un līdz ar to nav zināms kopējais nokosto aitu skaits. “Mēs esam klusi kā peles, neziņojam, vienmēr domājam, kāda tam jēga. Ja vairāk darītu, runātu, varbūt kas mainītos. Esam lūdzēji,    ka gribam saimniekot. Varam cerēt uz mednieku palīdzību un kompensāciju,” teica E. Aļeksējeva, bet B.    Ļūļa – Frankēviča atzina: “Ja Latvijā šogad līdz 1.jūlijam ir tikai 24 iesniegumi par vilku postījumiem, tas arī liecina, cik daudz ceram, ka saņemsim kompensāciju.”      Pērn šajā pašā laika posmā dienests saņēma informāciju par 13 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem.

Komisija lēma, ka E.Aļek­sējevai kompensācija par vilku nodarītajiem postījumiem nepienākas, jo nav noslēgts līgums ar medniekiem par katru kadastra vienību, kur ir ganības.

Lauku atbalsta dienesta Zie­meļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Kontroles un uzraudzības daļas vadītājs Didzis Punāns “Druvai” atzina, ka lielākas problēmas ir saimniekiem, kuri zemes nomā. “Sta­cionāru žogu nevar būvēt, bet elektriskais pret meža dzīvniekiem nav risinājums. Vajadzīgas nopietnas investīcijas. Vēl var palīdzēt suņi. Ir iespēja piesaistīt projektu finansējumu, bet ne svešā īpašumā. Lai pasargātu ganāmpulku, ar ieguldījumu jārēķinās. Mednieki var pasargāt ganāmpulkus, bet ne pret lūšiem un lāčiem, kas nav medījami,” teica D.Pu­nāns.

Turpināt vai ne

Pēc komisijas sēdes aitkopes bija pārdomu pilnas. “12 gadus saimniekoju. Pirmie Latvijā sākām audzēt Dopera šķirnes aitas. Šī sezona dos atbildi, vai nelikvidēt ganāmpulku. Emocionāli, protams, tas būs grūti,” sacīja    Brigita Ļūļa – Frankēviča.

Arta Celma atzina, ka viņu saimniecībā situācija nav tik traģiska kā citās, vilki nokoduši tikai četras aitas. “Augusts vēl priekšā. Likvidēt ganāmpulku nevaru, ir projekta saistības. Gribējām pirkt šķirnes aitas, barība sagatavota, bet varbūt rudenī, ne tagad. Absurdi – vasara,    ganību sezona,    bet dzīvnieki jātur kūtī. Izlaidām aitas ārā, skrēja kā pirmoreiz pavasarī,” pastāstīja A.Celma un uzsvēra, ka aplokā izveidota konstrukcija ar saules baterijām, skan radio un uzzibsnī gaismas.    Saprotot situācijas nopietnību, saimnieks kļuvis par mednieku, lai sargātu īpašumu.

Elīna Aļeksējeva atklāja, ka patlaban nopietni apsver, kā saim­niekot tālāk. “Kādi būs jēri, ja aitu mātes vasarā dzīvo kūtī? Ja būs vēl kāds uzbrukums, vismaz uz laiku ganāmpulks jālikvidē.    Gaļā gan nepārdosim,” pastāstīja E.Aļeksējeva, bet    Solvita Geis­tere uzsvēra, ka iesāktais darbs jāturpina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
28

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
34

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi