Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Lai nosargātu māju, jāsargā informācija

Druva
00:00
02.02.2008
2

Janvārī reģistrētas jau sešas dzīvokļu un māju zādzības – Vaivē, Raunā, Kaivē un Inešos, arī no māju teritorijām. Šogad no pagalmiem nozagti celtniecības materiāli un instrumenti, graudu maisi, kā arī citas mantas.

Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Vitālijs Reiters vērtē, ka rajonā ik gadu notiek ap 500 dažādām zādzībām. Pērn bijušas 483, no tām ap 60 dzīvokļu un māju zādzības. V.Reiters apgalvo, ka statistika ir stabila un zādzību skaits nepieaug, lielākoties vainīgos izdodas atrast. Sezonālās zādzības

Zādzības ir dažādas, taču V.Reiters skaidro, ka iespējams izdalīt sezonālās māju un dzīvokļu zādzības. Rudenī un ziemā raksturīgi, ka tiek apzagtas vasarnīcas un mājas, kurās cilvēki dzīvo tikai vasarās. „Rudenī cilvēki aizbrauc atpakaļ uz pilsētām un uz vasaras mājām atbrauc tikai pavasarī. Tad arī tiek atklāts, ka notikusi zādzība,” stāsta V.Reiters. Šādas zādzības katru gadu esot apmēram desmit. Vairākas notikušas Piebalgas pusē.

V.Reiters atklāj, ka ir gadījumi, kad laika posmā, kamēr vasaras mājas nav apdzīvotas, tās tiek apzagtas pat vairākas reizes un līdz ar citām mantām paņem arī mēbeles.

Jau tagad ziņots par vairākām zādzībām, bet V.Reiters prognozē, ka pavasarī iesniegumu būs vairāk.

Vasaras sezonai raksturīgi, ka zagļi mājās, dzīvokļos iekļūst pa atvērtiem logiem, pagrabu lūkām. Arī šādas zādzības ik gadu ir ap desmit, piecpadsmit. „Dažreiz zagļi cilvēkus apzog, pat neiekļūstot mājā. Pa logu viņi paņem kāroto mantu – mūzikas centru, uz krēsla uzliktu uzvalku,” stāsta V.Reiters, piebilstot, ka visbiežāk kabatās atradies arī maks ar kredītkartēm.

Dzīvokļu zādzības lielākoties notiek pilsētās. V.Reiters salīdzina, ka 80. gados durvis lielākoties atmūķētas profesionāli un pēc tam arī aizvērtas, cietušais notikušo atklājis pēc vairākām dienām vai nedēļas. Tagad dzīvokļu zādzības notiek brutālāk – durvis tiek uzlauztas, dzīvokļi izvandīti. Nozagtas tiek visdažādākās lietas, sākot no naudas, rotaslietām, mobilajiem telefoniem un datoriem līdz celtniecības materiāliem un instrumentiem. V.Reiters pieļauj, ka situācija mainītos, ja zagtajām mantām nebūtu noieta, taču pagaidām zagļi atrod iespējas mantas pārdot.

Zagļiem svarīga ir informācija

V.Reiters pastāstīja, ka notiek arī zādzības, pateicoties iepriekš gūtai informācijai. Šādu zādzību nav daudz, bet gadā pāris notiek. Bijušas vairākas zādzības, ko veikusi grupa no Liepājas. Zagļi cietumā ieguvuši informāciju par turīgiem cilvēkiem Cēsīs, kurus grupa devās apzagt.

„Jo mazāk kāds zina, cik naudas ir mājās, kādi ir kredītkaršu pin kodi, signalizācijas šifri, jo labāk,” vērtē V.Reiters. Viņš stāsta, ka bieži vien informācija par mājās esošo naudu, pat vietām, kur tā atrodas, kā arī kodiem un šifriem tiek gūta no bērniem. V.Reiters atminas kādu zādzību Cēsīs: „Vecākiem bija bizness, un viņi krāja naudu. Sakrāta jau bija samērā liela summa, un par to zināja arī bērni. Viņi to bija pastāstījuši kaimiņu bērniem, un tā informācija izplatījās. Māja tika apzagta.” Noziegums atklāts ātri, jo vainīgie neilgi pēc zādzības iegādājušies ļoti dārgu sporta mašīnu.

V.Reiters pastāstīja vēl gadījumu, kad cietušais atklājis pārlieku daudz informācijas, kas noderējusi zādzības īstenošanai. Kāds turīgs cilvēks izmantojis prostitūtas pakalpojumus, taču neilgi pēc tam šī vīrieša māja apzagta. V.Reiters paskaidro, ka prostitūtas mēdz sadarboties ar zagļiem, un arī šis bijis tāds gadījums. Vīrietis meitenei izstāstījis, ka dzīvo viens, kur atrodas dienas laikā, zagļi bija ieguvuši pietiekami daudz informācijas, lai māju apzagtu.

V.Reiters atceras arī sērijveida zādzības, kas veiktas apmēram pirms diviem gadiem. Tām raksturīgi bijis tas, ka notikušas nakts laikā, turklāt tad, kad mājā vai dzīvoklī bijuši cilvēki. V.Reiters skaidro: „Zagļus interesēja kredītkartes, mobilie telefoni, portatīvie datori.”

V.Reiters atzīst, ka liela problēma ir tā, ka daļa cilvēku makos atstāj ne tikai kredītkartes, bet arī pin kodus, tādēļ zagļiem naudu no konta izņemt ir vienkārši. Viņš iesaka kaut nedaudz izmainīt un atcerēties pin kodu ciparus, lai pasargātu sevi no zaudējumiem.

Bijuši arī gadījumi, kad bērni noņem naudu no vecāku kontiem, viņiem to nezinot. Vecāki pēc kāda laika naudas iztrūkumu pamana un ziņo policijai, taču izrādās, ka pie vainas bijuši bērni.

Jārūpējas par drošību

Lai gan V.Reiters atzīst, ka zādzības notiek arī dzīvokļos un mājās, kas aprīkotas ar signalizāciju, tomēr tā, arī suņi pie privātmājām var pasargāt īpašumu no zagļu apciemojumiem.

Zagļi lielākoties zog vērtīgas lietas, arī naudu. V.Reiters stāsta, ka daudzi cilvēki naudu glabā mājās, turklāt vietās, kas zagļiem viegli atklājamas, piemēram, drēbju skapī. Viņš atceras gadījumu, kad nauda nozagta no slēptuves starp palagiem, taču cietušais arī pēc zādzības nav mainījis naudas glabāšanas vietu, atzīdams, ka citu nespēj iedomāties.

Zādzību konstatēt un vainīgos noķert būtu iespējams ātrāk, ja, redzot ko aizdomīgu, policiju par to informētu kaimiņi, tomēr V.Reiters atzīst, ka sabiedrība kļuvusi vienaldzīga. Ir bijuši gadījumi, kad zaglis, lai uzlauztu dzīvokļa durvis,

pat urbis, taču kaimiņi nav reaģējuši.

Tomēr kriminālpolicijas priekšnieks norāda, ka jābūt piesardzīgiem un zagli pašiem mēģināt aizturēt vien tad, ja ir pilnīga pārliecība par saviem spēkiem. Visdrošāk ir informēt policiju, jo zagļi var būt agresīvi, arī narkotiku iespaidā, un pretošanās var būt bīstama.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
15

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
27
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
247

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
35

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi