Kā vislabāk gatavot un uzglabāt dārzeņus, lai nezaudētu organismam nepieciešamās vielas, kas tajos atrodas?
Vai no tomātiem pagatavota mērce ir tikpat veselīga kā paši svaigie tomāti? Vai saldētie dārzeņi un augļi ir tikpat vērtīgi kā svaigie? Uz jautājumu, vai augļi un dārzeņi ir vērtīgāki svaigi, vai tomēr apstrādāti, nav viennozīmīgas atbildes, kā tautā mēdz teikt: “Par to zinātnieki strīdas.” Ir versija, ka dažas augļos un dārzeņos esošās aktīvās uzturvielas ir organismam pieejamākā veidā, ja tie ir apstrādāti, bet dažu vielu daudzums apstrādes procesā var samazināties vai arī vispār zust. Antioksidants likopēns, kas palīdz novērst prostatas audzēja, sirds slimību un citu hronisku kaišu attīstību, lielākā daudzumā esot apstrādātos tomātos, pat kečupā, nekā svaigajos dārzeņos.
Ļoti svarīgs ir dārzeņu apstrādes laiks – tas nedrīkst būt pārāk ilgs. Dārzeņus nav ieteicams gatavot lielā ūdens daudzumā, jo tas izskalo ūdenī šķīstošos vitamīnus, tādēļ labāk tos gatavot tvaicējot. Ne jau vienmēr gatavošana lielā ūdens daudzumā ir arī nelietderīga; ja vārām zupu, arī tad no pievienotajiem dārzeņiem tiek izskalotas uzturvielas, tomēr šķidrumu, kurā tās nonāk, mēs apēdam, un tiek uzņemts viss vielu komplekss.
Pētījumi vēsta, ka noteicošais faktors, kāpēc tiek zaudētas vērtīgās uzturvielas, ir procesa ilgums no augļu un dārzeņu ievākšanas līdz to sagatavošanai. Jo ātrāk pēc novākšanas augļi un dārzeņi tiek apēsti, jo tie ir bagātāki ar dažādām vielām, kuras nepieciešamas mūsu veselībai. Tādēļ labāk pirkt vietējo produkciju, jo tās ceļš noteikti līdz nonākšanai pārdošanas vietā ir īsāks nekā ievestajiem produktiem!
Dārzenis būs bagātāks ar uzturvielām, ja tam ļauj ienākties pie paša auga, nevis novācot vēl negatavu un gatavinot kaut kur citur.
Lai augļos un dārzeņos saglabātu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, tos apstrādājot, jāņem vērā ieteikumi.
Augļus un dārzeņus labāk uzglabāt vēsā vietā. Ilgstoši neturēt karstā vidē, piemēram, mašīnas bagāžniekā. Lielāko daļu sakņu dārzeņu (sīpolus, bietes, burkānus) labāk uzglabāt vēsā vietā, vispiemērotākais tiem būtu pagrabs. Lielāko daļu augļu, arī tomātus, labāk uzglabāt istabas temperatūrā vietā, kuru neapspīd tieši saules stari, un apēst, tiklīdz tie ir pilnībā nogatavojušies. Zaļos lapu dārzeņus un sēnes līdz apēšanai vislabāk uzglabāt ledusskapī.
Uzglabāšanas laikā jānodrošina gaisa piekļuve produktiem, tādēļ labāk tos glabāt papīra, nevis plastmasas maisiņos. Ja nav citas izejas, tad ar dakšiņu tos vajadzētu sacaurumot, lai gaiss spētu piekļūt tajos esošajiem augļiem un dārzeņiem.
Droši varam lietot arī saldētos dārzeņus un augļus, jo tie ir tikpat veselīgi kā svaigie, tajos tāpat ir vērtīgās uzturvielas, jo produkti parasti tiek sasaldēti ātri vien pēc to ievākšanas, kad vērtīgās vielas vēl neiet bojā.
Diētas speciālisti iesaka ēst lēni, jo tad apēstie dārzeņi un augļi tiek labi sasmalcināti, kas atvieglo uzturvielu uzsūkšanos. Lēni ēdot, ir laiks barības vielām uzsūkties, tā panākot sāta sajūtu pat pēc mazākas apēstās porcijas.
Katrā auglī un dārzenī ir unikāls vielu sastāvs, tādēļ vajag dažādot ēdienkarti, lai paplašinātu uzņemto uzturvielu dažādību. Pusdienu šķīvis ar krāsainiem dārzeņiem (zaļiem, sarkaniem, oranžiem) padarīs maltīti ne tikai bagātāku ar vērtīgajām uzturvielām, bet arī pievilcīgāku ārēji, kas rosinās ēstgribu! Sagatavojusi Valda Rozenberga
Komentāri