Līga Aizupiete meklē patiesību latviešu zintīs. Zīmju gudrība, paaudžu paaudzēs mantoto rituālu ietilpība un kosmiskā enerģija virza šo dzīvi, cilvēkiem tikai jāprot izmantot tās doto spēku, atzīst L.Aizupiete.
– Par enerģētiku runā jau tautas dziesmas. “Sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā. Saule veda sav’ meitiņu no veļiem šai zemē.” Tā ir atjaunošanās, liels spēks. Laiks ap Ziemassvētkiem un Jaungadu ir enerģētiski piepildītākais. Ko šajās dienās no sirds vēlēsieties, tas piepildīsies, – saka L.Aizupiete.
Ja vēlēts tika labais, labu saņemsi pretī, turklāt dubultā. Un nav jādomā globālos mērogos. Pat īstajā reizē pateikts paldies ir ļoti daudz.
Labas domas un vārdi veido cilvēku. Bet vispirms laime un labais jāvēl sev. Kā vari dod prieku, ja esi slims un nelaimīgs? Kā vari pateikt labu otram, ja pašam kas kremt?
Latviskajiem rituāliem no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam ir īpaši liels spēks. Bluķa vilkšana ir labi zināma paraža, to var izdarīt ikviens savā mājā.
– Nevajag lielo bluķi, pietiek ar pagali, kurā jāieskrāpē bēdas, raizes. Pēc tam sadedzina. Uguns ir spēcīgs elements, tā iespaidā notiek enerģijas transformācija. Degot sadeg viss sliktais, dodot tīru gaismu, baltu enerģiju, – skaidro L.Aizupiete.
Uguns spēku var izmantot, izgatavojot vaska sveci un izdedzinot to, stāsta zinšu zinātāja. Jāņem vaska plāksnītes gabaliņš, ar zīmuli jāuzraksta tas, ko vēlies iegūt, un tas, no kā vajag atbrīvoties. Plāksnīti satinot ritulītī, izveidojas svecīte.
L.Aizupiete savu dzīves uztveri izmanto, strādājot Līgatnes rehabilitācijas centrā. Viņa ir medicīnas māsa, bet apguvusi pirts lietas un sniedz pēršanās pakalpojumus.
– Atgriežas sapratne, ka pirts nav plezīra vieta. Tā ir svētnīca miesai un garam. Kad cilvēks atnāk, parunājamies. Tad viņš iet pirtī, izsildās. Pa vidu dodu dzert zāļu tējas. Pēc tam sākas pēršana. Pati sienu slotiņas, izvērtēju, kurā reizē kuru ņemt. Pirts dod pacēlumu un atvieglojumu, prieku par spēju dot citiem labu, – saka L.Aizupiete.
Komentāri