Līdz ar siltā un saulainā laika iestāšanos Latvijā nenovēršami sarosās kūlas dedzinātāji.
Tā, ceturtdien valstī kopumā reģistrēts 91 pērnās zāles ugunsgrēks, kuros izdegusi zeme 111,4 hektāru platībā. Arī Cēsu rajons nav izņēmums. Kā informēja valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, rajonā pirmie kūlas degšanas gadījumi fiksēti otrdien, kad pērnā zāle dega dzelzceļa malā Līgatnes pagastā. Trešdien degšana fiksēta pilsētā, bijušās BMX trases teritorijā, bet ceturtdien jau dega daudzviet – trijās vietās Liepas pagastā, Rīgas ielas galā, tā dēvētajā kokaudzētavas teritorijā, pie garāžām Vārnu ielā un atkārtoti BMX trases teritorijā pie A.Kronvalda ielas.
“Šogad ugunsdrošības situācija valstī ir ļoti sarežģīta. Mēneša laikā trīs reizes ugunsgrēki fiksēti sociālās aprūpes iestādēs, tostarp, traģiskais negadījums pansionātā “Reģi”. Tagad sācies kūlas dedzināšanas laiks, un šogad pret šo sērgu cīņa notiks plašākā mērogā, iesaistoties arī valsts policijai, pašvaldības policijai, lauku atbalsta dienestam un citām institūcijām. Tikai kopīgi strādājot, iespējams panākt situācijas uzlabošanos,” atzīst P.Serovs.
Var atgādināt, ka pērn statistika bija biedējoša, kopumā tika fiksēti 7083 kūlas ugunsgrēki, kuros bojā gāja seši cilvēki un sadega 472 ēkas. Rajonā tika reģistrēts 141 kūlas ugunsgrēks.
Lai pārrunātu, kā efektīvāk cīnīties ar kūlas dedzināšanu, VUGD darbinieki tikās ar valsts policijas vadību, kā arī ar Cēsu pašvaldības policijas pārstāvjiem. Pēc Latvijas iekšlietu ministra iniciatīvas, saņemot izsaukumu uz kūlas degšanu, VUGD izsauks turp arī valsts policijas pārstāvjus. Dzēsēji rūpēsies par ugunsgrēka likvidēšanu, bet policijas pārstāvji veiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu vainīgos ugunsgrēkā un sauktu pie atbildības.
Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba pastāstīja, ka pret vainīgajiem tiks piemērotas arī stingras sankcijas. Pērn administratīvo pārkāpumu kodeksā izdarīti grozījumi, kas paredz bargus sodus gan kūlas dedzinātājiem, gan tiem, kuri neparūpēsies, lai nepieļautu pērnās zāles degšanu.
“Tā, 51.pantā noteikts, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. Šo vajadzētu ņemt vērā arī pašvaldībām un uzņēmumiem, kuru teritorijās ne reti izceļas kūlas ugunsgrēki. Šogad iecirkņa inspektori īpaši sekos līdzi, kas, kur un kam dedzis. Noskaidrosim teritoriju īpašniekus, kuri nav parūpējušies par savām zemēm, sastādīsim protokolus un virzīsim lietu uz tiesu, kas arī noteiks soda apmēru,” skaidro J.Goba.
Savukārt, 179.pants nosaka, ka par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
Lai veicinātu sadarbību, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders izdevis rīkojumu par veicamo pilsētā, lai mazinātu kūlas degšanu. Tajā arī minēts, ka izglītības iestāžu vadītājiem jāorganizē pārrunas ar audzēkņiem par šo problēmu un iespējamām sekām.
P.Serovs atzinīgi vērtēja šo iniciatīvu, jo ugunsdzēsēju pieredze liecina, ka kūlas degšana visbiežāk sākas tieši tad, kad skolās beidzas mācību stundas. Arī vecākiem mājās vajadzētu ar saviem bērniem pārrunāt šos jautājumus.
“Tāpat kā pagājušajā gadā, sadarbosimies ar lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīsim informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. Saistībā ar šādiem pārkāpumiem 2005. gadā atbalsta apjoma samazinājums piemērots 96 saimniecībām kopumā 13 072 latu apmērā, bet 2006. gadā – 946 saimniecībām 202 381 lata apmērā. Arī šogad šī prakse turpināsies, un zemju īpašniekiem to vajadzētu ņemt vērā,” uzsver P.Serovs.
Nedēļas sākumā VUGD Cēsu brigādes vadība tikās ar virsmežniecību pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību kūlas un mežu ugunsgrēku likvidēšanā.
Lai cīnītos ar uguni, VUGD Cēsu brigādes rīcībā ir piecas auto cisternas, Jaunpiebalgas postenī vēl divas, kā arī 16 pašvaldībās ir brīvprātīgās ugunsdzēsēju komandas.
“Kūlas dedzināšanas laikā šīs komandas ir ļoti nepieciešamas. Rajona teritorija ir liela, deg daudzviet un mēs fiziski nevaram visur paspēt. Kamēr nokļūstam līdz kādam attālākam pagastam, paiet laiks un uguns ir izpletusies plašā teritorijā. Saprotam arī pašvaldību finansiālās iespējas, bet kūlas laikā vietējās dzēsēju komandas ir ļoti nozīmīgas,” atzina P.Serovs.
Komentāri