Cēsu 4. arodvidusskola pagājušās nedēļas nogalē rīkoja konferenci “Jaunais speciālists darba tirgū”, aicinot piedalīties diskusijā uzņēmējus un gūt par arodizglītību plašāku priekšstatu.
Ko uzņēmēji palaiduši garām
Konferences sākumā Cēsu 4. arodvidusskolas direktors Vincents Naglis atzina, ka arodizglītība un uzņēmējs ir saistīti kā cimds ar roku. Taču uzsvēra, ka mūsdienās skola lielākoties cīnās pati, lai nodrošinātu skolēniem prakses vietas. Direktors atzina, ka uzņēmējiem vairāk uzmanība būtu jāpievērš tam, kādus speciālistus arodizglītības iestādēs sagatavo.
„Jāatzīst, ka daudz zaudē tie uzņēmēji, kuri vēl nav pamanījuši, ka skola ir tā vieta, kur meklēt jauno speciālistu. Pie tam viņi pašlaik ir ļoti izdevīgā pozīcijā ar to, ka topošo speciālistu izglītība tiek finansēta no valsts budžeta un uzņēmējam praktiski nekas nav jādara. Pēc četru gadu apmācības viņi saņem gatavu produktu – jauno speciālistu”, saka V. Naglis un neslēpj, ka nereti var dzirdēt frāzes, ka skola nav kā nākas iemācījusi vai sagatavojusi jauno speciālistu.
„Visā, ko runā, ir daļa patiesības. Taču tiem, kuri strādā ražošanas nozarēs, būtu jāsaprot, ka, skolas solā sēžot, nav iespējams sagatavot augsti kvalificētu speciālistu. Tāpēc ikvienam uzņēmējam skolēna prakses laikā ir jāstrādā un, pozitīvā nozīmē sakot, audzēkņi nedaudz jāpaspīdzina, lai viņi pēc iespējas vairāk apgūtu. Nedaudz jāpiecieš arī tas, ka noteikti kaut ko audzēknis skolā būs palaidis garām. Taču arī prakses laikā darba devējs var iemācīt vai parādīt, kā kas darāms,” domās dalās Cēsu 4. arodvidusskolas direktors.
Jāprot izmantot jauno speciālistu labās īpašības
Cēsu 4. arodvidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas darbā Ravita Blaževica atzina, ka skolai ar uzņēmējiem ir viens mērķis un problēma –jaunais speciālists, kurš skolai ir jāsagatavo, bet uzņēmējiem jāiesaista darba tirgū.
„Šobrīd skolas un uzņēmēju attiecības ir diezgan haotiskas tāpēc, nākotnē ir jādomā par to, kā tās uzlabot. Ir skaidrs, ka uzņēmēji ir mūsu galaprodukta galvenie vērtētāji. Zinām, ka jaunais speciālists nav viegla parādība uzņēmumā. Viņiem bieži vien trūkst motivācijas, ir augsts vērtējums par sevi un nereti viņi prasa neadekvāti augstu atalgojumu. Par to skolā tiek daudz runāts,” saka R.Blaževica un atklāj, ka, gatavojoties konferencei un anketējot skolas audzēkņus, nonākusi pie vairākiem secinājumiem.
“Lielākā daļa skolēnu prakses vietās jūtas labi, taču nereti atklāj, ka vēlētos labāku attieksmi pret praktikantu un lielāku atalgojumu. Neliels procents audzēkņu atzinis, ka prakses vietā guvuši traumas, kā arī procentuāli neliela audzēkņu daļa sūkstījusies par vienmuļo darbu prakses vietā. Taču patiesībā, klausoties, ko audzēkņi, aizejot un atnākot no kvalifikācijas prakses,
saka, ir pāris lietas, ar kurām vēlētos padalīties. Pirmkārt, jebkuram jaunam speciālistam uzņēmumā vajag adaptācijas periodu. Gan emocionāli, gan praktiski. Kvalifikācijas prakse ir brīnišķīgs mirklis uzņēmējam pavērot jauno speciālistu un jaunajam speciālistam parādīt sevi. Otrkārt, jaunietis vienmēr kā jebkurš darbinieks mūsdienās nolūkos labākus darba apstākļus un atalgojumu. Ja viņš atradīs ko piemērotāku, aizies citur. Tas attiecas arī uz kvalifikācijas praksi. Treškārt, jaunais speciālists darbā neaiziet ar desmit gadu darba pieredzi, viņš aiziet tāds, kāds ir. Viņu skolā iegūtajām teorētiskajām zināšanām pienāk laiks klāt gūt praksi, un ikvienam uzņēmējam tas būtu jāsaprot,” saka R.Blaževica un aicina uzņēmējiem neaizmirst jauno speciālistu labās īpašības.
„Jā, parasti saka – jauniešiem trūkst motivācijas, viņi sprēgā, prasa lielu algu, bet jaunieši ir drosmīgi, pašpārliecināti un gatavi riskēt. Viņi ir gatavi mācīties un taisīt karjeru. Novērtējiet šīs labās īpašības. Tas ir ļoti ass un derīgs ierocis arī jūsu rokās,” savā uzrunā teica. R.Blaževica. Par darba drošību jāsmejas
Konferencē piedalījās un ar uzņēmējiem diskusijā iesaistījās arī arodvidusskolas 4. kursa audzēknis Kaspars Radziņš, kurš atzina, ka uzņēmējam prakses laikā vajadzētu nevis mācīt stumdīt tačku, bet likt pie kārtīgiem darbiem.
“Pats esmu tikko atgriezies no kvalifikācijas prakses un jāatzīst, ka es strādāju daudz un ilgas stundas. Esmu apmierināts arī ar atalgojumu. Savā prakses vietā neizjutu nelāgu attieksmi pret sevi kā praktikantu. Patiesībā man visu parādīja, paskaidroja un es jutos drošs. Kas attiecas uz darba drošību – jāsmejas! Visi strādā, kā ērtāk. Kaut kur jau ķivere, cimdi līdzās ir, bet cik nu katrs to izmanto,” domās dalās jaunais namdaris un piebilst, ka īsti arī nezina, kas ir darba tiesības. Par tām skolā nav runāts tik daudz, lai puisis būtu atminējies kaut ko no tā.
Komentāri