Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē kriminālprocesu saistībā ar pašvaldības kapitālsabiedrības “Līgatnes nami” valsts amatpersonas iespējamām prettiesiskām darbībām, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Kriminālprocess sākts 2020.gada 12.augustā pēc Krimināllikuma panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, bet, lai nodrošinātu iespējamā noziedzīgā nodarījuma sekmīgu izmeklēšanu, KNAB izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju par attiecīgo kriminālprocesu, tostarp iespējamā noziedzīgā nodarījuma subjektu un saturu, nevarot sniegt.
Jau rakstījām, ka janvāra Cēsu novada domes sēdē deputāte Elīna Stapulone aicināja pašvaldības izpilddirektoru Kasparu Auziņu nākamajā domes sēdē sniegt informāciju par situāciju minētajā kapitālsabiedrībā, norādot arī uz viņas rīcībā esošo informāciju, ka ierosinātas divas procesuālās darbības tiesībsargājošās iestādēs, viena pat KNAB. Toreiz bijušais Līgatnes domes priekšsēdētājs, tagadējais Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins “Druvai” skaidroja, ka KNAB vai citās tiesībsargājošās iestādēs nav lietas pret kapitālsabiedrību, bet ir lietas, kur kapitālsabiedrība vēršas pret bijušo valdes locekli, un tā esot būtiska atšķirība.
Vakar, situāciju izklāstot plašāk, A.Šteins stāstīja, ka jārunā par divām epizodēm: “2020.gada sākumā pašvaldībā nonāca informācija, ka KNAB interesējas par kapitālsabiedrības darījumiem. Cik man zināms, kādas mājas iedzīvotāji bija uzrakstījuši KNAB iesniegumu, ka kapitālsabiedrībā notiek nelikumīgas darbības saistībā ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Izskanēja informācija, ka valdes loceklis, nu jau bijušais, pakalpojumu sniegšanai izmantojis savu radinieku uzņēmumus. Cik noprotams, KNAB uzsācis lietu, ieradies kapitālsabiedrībā izņemt dokumentus, bet jāuzsver, ka pašvaldība par to netika informēta, mēs nezinājām, ka uzsākta krimināllieta. Mūsu aizdomas apstiprinājās, kad KNAB lūdza informāciju arī pašvaldībai, vai konkrētās firmas arī mums sniegušas kādus pakalpojumus, bet pašvaldībai ar tām nekādu saistību nebija.
Otrā epizode, ka zvērinātais revidents neparakstīja kapitālsabiedrības gada pārskatu, ziņojumā vadībai norādot, ka, iespējams, konstatētas kādas nelikumības saistībā ar dokumentu viltošanu. Pēc šī ziņojuma saņemšanas atbrīvojām no amata valdes locekli, tika veikts iekšējais audits, kurā tika konstatēts, ka, iespējams, veikta, grāmatvedības datu sagrozīšana. Jo iepriekšējā periodā uzņēmums bija norādījis, ka strādā ar peļņu, bet izrādījās, ka strādā ar zaudējumiem. Auditā konstatēja arī to, ka ir slēgti līgumi, veikti maksājumi par, iespējams, neveiktām darbībām. Šo informāciju nodevām Valsts policijai, kas, cik zināms, to nodeva tālāk KNAB.”
Janvārī jau rakstījām, ka minētajā revidenta ziņojumā norādīts, ka sabiedrības īstermiņa saistības uz 2020.gada 31.decembri pārsniedz tās apgrozāmo līdzekļu atlikumu par 142 684 eiro, kas var radīt šaubas par sabiedrības spēju segt savas īstermiņa saistības. A. Šteins norādīja, ka tās īsti nav saistības, bet uzņēmuma iepriekšējo periodu zaudējumi: “Uzņēmumam nav tādu saistību, kas var ietekmēt tā saimniecisko darbību (nenomaksāti rēķini un tamlīdzīgi). Lēmumi, kā segt zaudējumus, ir dalībnieku sapulces un valdes ziņā. Iepriekš pieņemtā stratēģija paredzēja, ka iepriekšējo periodu zaudējumus segs no uzņēmuma peļņas. Pēc uzņēmuma iesniegtajiem un revidentu apstiprinātajiem gada pārskatiem kopš 2014. gada “Līgatnes nami” strādāja ar peļņu, tas deva pārliecību, ka uzkrātie zaudējumi tiks segti piecos sešos gados. Izrādās, šie pārskati, iespējams, nav bijuši patiesi, tas ir tas, ko izmeklē tiesībsargājošās iestādes. Nav informācijas, ka nauda būtu vienkārši nozagta, jārunā par zaudējumiem, ir tikai jautājums, vai tie nodarīti apzināti, taču gribu uzsvērt, ka kapitālsabiedrības darbība nekādā gadījumā nav apdraudēta.”
Šobrīd kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu pilda Mikus Dzenis, bet, kā vēsta informācija laikraksta “Druva” arhīvā, pirms viņa to pildīja Dāvis Lācis.
Komentāri