Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola saņēmusi īpašu dāvinājumu – kādreizējā skolas direktora, pedagoga un komponista Jāņa Porieša (1953-2021) klavieres. Svinīgais brīdis notika 14.novembrī, dienā, kad J. Porietim būtu apritējuši 69 gadi.
J. Porieša meita Laura Ločmele pastāstīja, kā nonākuši pie šāda lēmuma: “Kādā brīdī radās jautājums, kas notiks ar viņa klavierēm? Savas dzīves laikā tētis bieži uzsvēra, ka tās ir Kļaviņa ražotas klavieres, labs un īpašs instruments. Tad dzima doma piedāvāt instrumentu Cēsu Mūzikas vidusskolai, lai kalpo audzēkņiem. Uzrunājām skolas direktoru, kurš to ar patiesu prieku uzņēma, un instruments sāka ceļu uz skolu.”
Vispirms gan tas izgāja cauri restauratora Kārļa Kokarēviča darbnīcai, kur instruments ieguva jaunu elpu. Šim darbam tika izlietots Luksemburgas kora “Meluzīna” dalībnieku ziedotais finansējums. Šajā korī J. Porietis dziedāja, dzīvodams Vācijā, turklāt ne tikai dziedāja, bet arī veidoja dziesmu aranžijas, piedāvāja savas dziesmas.
“Zinu, ka klusībā viņš gribēja kādu piemiņas vietu, kur viņu atcerētos,” teica L. Ločmele. “Manuprāt, šis ir daudz labāk par kādu pieminekli, kam vienkārši paiet garām. Cerams, instruments dos īpašas atmiņas tiem, kuri strādāja skolā J. Porieša laikā, bet citiem ļaus uzzināt par viņu un, iespējams, radīs vēlmi uzzināt kaut ko vairāk. Turpmāk, ejot garām skolai, zināšu, ka neliela daļa no mana tēta ir te.”
Instrumentam piestiprinātajās piemiņas plāksnēs lasāms, ka pie šīm klavierēm daļu muzikālo opusu sarakstījis A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors (1990- 2000) Jānis Porietis. Godinot viņa piemiņu, ģimene dāvina šo vēsturisko instrumentu skolai, lai tas iedvesmotu jaunos talantus atrast ceļu mūzikā.
Pēc L. Ločmeles stāstītā, J. Porietis šīs klavieres spēlējis jau no bērnības, mācoties Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, vēlāk studējot kompozīciju, pie šīm klavierēm radīti pirmie darbi. Tad ceļi šķīrušies, un atkal pie tām atgriezies 2001.gadā.
“Pēdējos gados tās stāvēja nelietotas, tas bija nedaudz skumji, toties tagad ir priecīgs brīdis, jo klavieres var sākt savu otro dzīvi,” teica L. Ločmele.
A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis atzina, ka dzīvē lietas notiek pašas no sevis, vajag tikai vēlēties: “Kad sāku strādāt skolā, pianisti jau pirmajā diena teica, ka katastrofāli trūkst klavieru, un tā visu šo laiku esmu nodarbojies ar klavieru iegādāšanos, vākšanu, restaurāciju. Nosacījums bija restaurēt vecas klavieres un iegādāties jaunas labas klavieres. Šodien senas klavieres nonākušas skolas kolekcijā. Biju patiesi priecīgs, kad Poriešu ģimene vērsās izteica šo priekšlikumu. Klavieres nonākušas skolas otrajā lielākajā telpā, teorijas klasē, jaunieši, kuri te mācīsies, zinās par Jāni Porieti – komponistu un šīs skolas direktoru.”
Restaurēšanas meistars Kārlis Kokarēvičs neslēpa, ka bijis gods strādāt ar šīm klavierēm: “Šīs ir labākās Kļaviņa klavieres, ar kādām nācies strādāt. Instruments bija teicamā stāvoklī, vien nedaudz “saguris”, vajadzēja to uzfrišināt.”
Viņš pastāstīja, ka restaurācijas gaitā klavieres pilnībā izjauktas, viss saregulēts, iztīrīts, atjaunota klaviatūra. Maksimāli saglabāts oriģinālais, arī taustiņi, korpusa pulētā šellakas politūra.
“Esmu par to, lai ikvienas klavieres restaurējot atstātu oriģinālajā izskatā. Esmu veco instrumentu fans, bija ļoti aizraujoši strādāt ar šo instrumentu. Jebkuram instrumentam, kas ražots pirms 2.pasaules kara, ir augsta amatnieciskā vērtība,” norāda meistars. Uz klaviatūras rāmja atrasts paraksts, ko meistars uzlicis pirms izlaišanas, tas datēts ar 1933.gada 7.aprīli. To arī uzskata par šī instrumenta izgatavošanas brīdi.
K. Kokarēvičs pastāstīja, ka interesējas par latviešu klavierbūves vēsturi, un pārsteidza klausītājus ar faktu, ka Latvijas teritorijā kopumā bijuši 80 klavieru būvētāji. Šo klavieru uzbūvētājs Kārlis Kļaviņš ir dēls Jurim Kļaviņam, kurš klavieres uzbūvēja 1885.gadā Nītaurē, kļūstot par pirmo latviešu izcelsmes klavieru būvētāju. Diemžēl neesot saglabājusies informācija, cik klavieru uzbūvēts K. Kļaviņa darbnīcā.
Visus J. Porieša daiļrades cienītājus L Ločmele aicināja doties uz Cēsu bibliotēkas Novadpētniecības nodaļu, kur pāris nedēļas būs skatāma izstāde par komponistu.
Komentāri