“Cēsu dome nolēmusi sagatavot projektu Cēsu novada izveidošanai saskaņā ar rajona pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem,” tā tikšanās reizē ar Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Tikšanās tika rīkota, lai 12 rajona pašvaldības, kuras nolēmušas izveidot kopīgu un visai lielu novadu, ministram uzdotu būtiskus jautājumus – par finansējumu, kādu valsts piešķirs veidošanas procesā, par citu ministriju līdzatbildību novadu attīstības nodrošināšanā. Ministrs bija ieradies, lai ar pašvaldību vadītājiem diskutētu, kāds septembrī Latvijas kartē varētu iezīmēties Cēsu rajons.
Ministrs dedzīgi aizstāvēja 80 līdz 85 novadu modeli valstī un neskopojās ar pārliecību, ka tieši šajā laikā, kad viņš kūrē pašvaldību lietas, valstī beigsies bezgalīgais administratīvi teritoriālās reformas stāsts.
Izskaitļo jaunu karti
“Cēsu novads ar teju 50 tūkstošiem iedzīvotāju būs labs visās jomās. Labāka infrastruktūra, pietiekami liels iedzīvotāju skaits, pietiekami daudz kompetences. Esmu priecīgs, ka šis lēmums ir pieņemts. Tas lielā mērā sakrīt ar to, kāds ir ministrijas viedoklis, vērtējot Cēsu rajonu. Cēsu novadā ir skaidrs, ka attīstības centrs būs pilsēta. Skaidrāk izteikts attīstības centrs nav iedomājams. Ja runājam par valsts pārvaldi, tad institūcijas atradīsies centrā. Ja runājam par pakalpojumiem, tad tie, tāpat kā līdz šim, būs pagastu centros. Valdībā prioritātes ir novadu attīstība un otrās šķiras ceļu sakārtošana. Tagad neko nevajag vilkt garumā. Domājiet, kas vēl nepieciešams. Jūs situāciju zināt labāk par mums. Svarīgi, lai visi plāni ir skaidri līdz septembra sākumam,” tā viedokli pauda Aigars Štokenbergs un pašvaldību vadītājus pārliecināja arī par to, ka novadu veidošanai paredzētais finansējums tiks atrasts šā gada budžeta grozījumos, kas valdībā tiks izskatīti septembrī, kā arī nākamā gada budžetā. “Kopējais skaitlis, ko plāno ministrija, ir 92,5 miljoni latu. Mums ir arī pietiekams politisko partiju atbalsts, lai pieliktu punktu šim bezgalīgajam stāstam par reformu,” tā Aigars Štokenbergs, atsaucoties arī uz faktu, ka 13 miljoni jau izmaksāti Daugavpils, Gulbenes un Alūksnes rajona pašvaldībām, kuras novadu izveidošanā bijušas steidzīgākas par cēsniekiem.
Ja par Cēsu novada modeli tika pausts ministrijas gandarījums, tad uz vairākiem pašvaldību vadītājiem, kuri joprojām atbalsta ar likumu pieņemto 167 novadu modeli vai arī vispār neredz reformas jēgu, Štokenbergs raudzījās ar vaicājošu sejas izteiksmi.
“Nekādas ziņas nav saņemtas no Līgatnes. Raiskums teicis, ka grib būt atsevišķs novads. Straupe it kā runā ar Stalbi un Raiskumu. Priekuļi vēlas saglabāt esošo statusu. Rauna arī paši. Skumīgākais stāstā – Stalbe plus Straupe. Izveidojas novads ar apmēram 2800 iedzīvotājiem un bēdīgu demogrāfisko tendenci. Vecpiebalga, Jaunpiebalga – ministrijas viedoklis, ka tie varētu būt divi novadi. Drusti tagad nāk pie Cēsīm. Kas ar Līgatni? Abas Līgatnes veido novadu? Skaidrs. Beidzot zinu viedokli,” mierīgi, it kā savā nodabā ar pašvaldību vadītājiem sarunājās ministrs, bet tad nonāca līdz traucējošai problēmai.
Proti, Cēsu novadā ierakstījušies Liepas un Mārsnēnu pagasts, kuriem ar novadu nav teritoriālu robežu.
“Redzam novada karti. Tajā vienīgais neloģiskums ir tas, ka Raiskums un Amata nevēlas iet lielajā Cēsu novadā. Šo neveiklību ministrija ir gatava labot. Man kā ministram neatliks nekas cits, kā uzņemties atbildību un definēt, ka Cēsu novads būs liels, kurā ietilps arī Raiskums un Amata. Lai paliek rajona teritorijā vēl arī tie trīs vai četri mazākie novadi. Ja vērtējam pārējo, tad problēmām nevajadzētu rasties. Vienīgais jautājums, kā samērot iedzīvotāju izteiktos viedokļus ar deputātu pieņemtajiem lēmumiem,” tā A.Štokenbergs, ieliedams eļļu ugunī.
Kolhoznieki un neatkarības cīnītāji
“Jūsu piedāvātais variants – lielas Cēsis. Kādi vēl varianti? Jūs teicāt, ka attīstības centrs rajonā ir tikai viens – Cēsis. Priekuļi, Rauna paliek kaut kādi mazi centriņi, ja vispār paliek. 200 tūkstoši par neatkarības zaudēšanu? Es neredzu, kāpēc pašvaldībām, kas normāli attīstās, būtu jāmaina savi lēmumi,” diskusiju uzsāka Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis. Sarunā ar “Druvu” viedokli izteica arī Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa.
“Priekuļi ir 53. bagātākā pašvaldība Latvijā, attīstības indekss ir vislielākais Vidzemē.
Ministrs zina, ka attīstāmies. Spriedīsim, ja apvienoties, tad ar ko? Mēs tiešām pirms šīs sarunas ar Raunas pagastu nebijām diskutējuši par apvienošanos,” tā M.Juzupa pēc tam, kad ministrs viņai un A.Neimanim bija lūdzis kādu stundu pasēdēt pie viena galda un padomāt par kopīgu novadu.
“Mēs cīnīsimies līdz galam par to, lai paliktu patstāvīgi. Kolhozā, ko veido Cēsis, mēs savu vietu neredzam. Negrasos gaidīt, kamēr līdzekļus dos citiem, kuri līdz šim nav paši visu darījuši. Es, godīgi sakot, būtu gatavs samaksāt šo kompensāciju jebkuram no pagastiem, lai Raiskumam liek svētu mieru,” komentēja Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un piebilda, ja apvienošana notiks par katru cenu, tad Raiskums draudzēsies ar Straupi un Stalbi. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte diskusijā, kur kādreiz Vidzemē pirmais izveidotais novads tika teorētiski iezīmēts Cēsu novada teritorijā, nepiedalījās, bet viedokli “Druvai” neliedza.
“Ministrs ir tiesīgs paust savu viedokli. Tas jau vēl nav ne lēmums, ne noteikumi. Vai tiešām nepieciešama apvienošana par katru cenu? Mēs neatbalstām liela novada veidošanu. Mēs turpinām sarunas ar Vaives pagastu, Līgatni. Amatas novada uzņēmēji neatbalsta dalību Cēsu novadā. Ir tā, ka pilsēta grib piepilsētas teritorijas, lai mainītu savas robežas. Bet ne jau Zaubes virzienā… Ja kādreiz būs nepieciešamība pēc liela novada, gan jau to uztaisīs. Tagad domāsim par modeli, kas sevi attaisno,” vērtēja Elita Eglīte un uzsvēra, ka ir daudzi svarīgi jautājumi, kurus nāktos risināt valsts līmenī, piemēram, kāpēc dažus kilometrus no Vidzemes šosejas iedzīvotājiem nav pieejams internets, kāda ir ceļu infrastruktūra.
Apmierinātas ar dalību topošajā novadā ir mazākas pašvaldības – Mārsnēni, Liepa, Zaube, Nītaure. Šo pašvaldību vadītāji sarunās ar “Druvu” uzsvēra, ka izstrādājuši vai vēl izstrādās individuālos savas teritorijas attīstības plānus, kurus realizēs arī novadā, bet pilsētas jeb attīstības centra tuvums, arī ievērojami lielāks finansējums, sekmēs saimniecisko rosību, jaunu speciālistu piesaisti un iedzīvotāju labklājību.
Komentāri