Tradīcijas mainās. Dzīve un apstākļi izdara korekcijas. “To var teikt arī par kāzām,” saka Cēsu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne un min, ka pēdējos gados aktīvākais kāzu laiks ir augusts un jūlijs, nevis rudens kā senāk. Tam piekrīt Priekuļu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe, stāstot – jau bijis pierasts, ka visvairāk kāzu ir augustā, septembrī, šovasar tas bijis jūlijs. “Lai gan nevar teikt, ka ir kāds izteikts kāzu mēnesis. Vienu gadu Priekuļu dzimtsarakstu nodaļā visvairāk laulību bija janvārī,” domās dalās Priekuļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Savukārt Raunas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Linda Zūdiņa vērtē, ka augusts ir aktīvākais kāzu laiks. Tas iegājies praktisku apsvērumu dēļ – dārzos jau daudz kas izaudzis, laiks vēl pietiekami silts, septembrī jau naktis ir vēsas. Raunas un Cēsu dzimtsarakstu nodaļās reģistrēto laulību skaits šogad krietni palielinājies. “Cēsu dzimtsarakstu nodaļā sastādīti 117 laulību reģistri, tai skaitā desmit baznīcās. Pērn visa gada garumā nereģistrējām tik daudz laulību. Protams, varam vien cerēt, ka reiz atkal būs kā 2006., 2007.gadā, kad nodaļā laulības noslēdza 150 pāri,” stāsta Iveta Gabrāne.
Raunas dzimtsarakstu nodaļā un novada baznīcās šogad reģistrētas 13 laulības. “Pērn visā gadā bija uz pusi mazāk. Septembrī jau nodaļā un baznīcā notikušas trīs laulību ceremonijas,” pastāsta Linda Zūdiņa. Toties laulību reģistrācijai mazāk nekā citus gadus jaunie pāri izvēlējušies Priekuļu novadu. Pērn Priekuļu pagastā vien uz šo laiku bija reģistrētas 24 laulības, šogad visā novadā 17. “Kāpēc tā, grūti spriest. Cilvēkiem ir iespēja izlemt, kur reģistrēt laulību,” saka Īrisa Uldriķe. Iveta Gabrāne pastāsta, ka ceturtā daļa jauno pāru, kuri slēdz laulību Cēsīs, ir cēsnieki, 35 procentos ceremoniju viens ir cēsnieks, bet 40 procentos – abi jaunlaulātie ir no citurienes. “Ne viens vien no jaunlaulātajiem bērnību ir pavadījis Cēsīs, tagad dzīvo citur, bet savas dzīves nozīmīgajā brīdī grib būt Cēsīs. Citi savukārt šajā dienā grib pamukt no draugiem, paziņām, būt kopā tikai ar pašiem tuvākajiem un laulības reģistrācijai izvēlas mazpilsētu,” stāsta Cēsu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Viņa arī uzsver daudzu teikto, ka dzimtsarakstu nodaļā ir ļoti skaistas telpas, te ceremonijā katrs tiek uzrunāts personīgi, bez steigas. “Jaunie pāri izmanto piedāvāto iespēju un dažādu iemeslu dēļ izvēlas vietu, kur laulāties. Raunā laulības bija baukšķeniekiem. Viņi stāstīja, ka meklējuši vietu, kur viss notiek bez steigas, kur attieksme pret jauno pāri ir privāta, ka laulības ir svētki viņiem un viesiem. Kāds cēsnieku pāris pieteicās mūsu dzimtsarakstu nodaļā, jo reģistrēt laulību te bija ieteikusi līgavas mamma, viņa šeit bijusi ceremonijā,” pastāsta Linda un vēl piebilst, ka vasarā bieži vien, ja laikus neaizrunā, nevar atrast piemērotu vietu kāzu svinībām un gadās, ka viesu nama atrašanās vieta nosaka, kur notiks laulības reģistrācija. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas atzīst, ka pārdomas allaž raisās pēc laulību ceremonijām, pēc kurām jau zināms, ka jaunā ģimene tūlīt aizbrauks uz ārzemēm, ka te atbraukusi tikai reģistrēt laulību. “Ne vienam vien jau dzīvesvieta ir deklarēta Anglijā, Dānijā, Norvēģijā, bet sirdī viņi ir cēsnieki. Latvieši tomēr kāzas grib svinēt Latvijā. Arī otras puses, kas ir cittautieši, tam piekrituši un pēc laulību reģistrācijas bijuši gandarīti par ceremoniju,” pastāsta Iveta Gabrāne
un atklāj, ka Cēsīs laulāto kārtā šogad iegājis portugālis, itālis, īrs un lietuvietis. Vēl jau rudens ir tikai ceļā. Kāzu laiks pierimst. Bet priekšā mistiskais 11.11.11. Iveta Gabrāne stāsta, ka kāds pāris jau interesējies par laulības reģistrāciju šajā datumā. “Tiesa, esmu skeptiski noskaņota pret akcijām laulībās. Bet, ja uzticēšanās datumam palīdz pieņemt lēmumu, kāpēc gan ne. Pēdējā laikā esmu novērojusi, ka reģistrējot laulību, cilvēki to dara atbildīgāk, viņi apzinās, ka, noslēdzot laulību, uzņemas atbildību, nevis rīko kāzas, lai radītu svētkus vai tāpēc, ka tā vajag. Daudzi jau audzina bērnus, viņiem jau ir kopdzīves pieredze un viņi nolēmuši reģistrēt laulību,” domās dalās Cēsu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne. Lai arī gadu gaitā tradīcijas mainās, attīstās, to norisei tiek izraudzīts piemērotāks laiks un vieta. Pati tradīcijas būtība nemainās. Divi cilvēki reģistrē laulību, domājot par dzimtu, kas turpināsies nākamajās paaudzēs, ka mūžu nodzīvos laimē un saticībā. Sarmīte Feldmane
Komentāri