Kartupeļu lauki gandrīz novākti. Šoruden gan rakšana sākās vēlāk, toties septembrī laikapstākļi bija piemēroti. Raža – kāda nu kuram saimniekam.
“Par ražām vēl grūti spriest. Šķirnes dažādi reaģējušas uz mainīgajiem laika apstākļiem – lietu, sausumu. Ir kvalitātes problēmas, bumbuļi plaisājuši. Var teikt – raža viduvēja, bet labāka nekā pērn,” pastāsta Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Dimante.
Biedrības “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība’’ valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle atzīst, ka kartupeļu audzētājiem šis gads bijis kārtējais pārbaudījums. “Dažam gads bijis ļoti slikts. Ietekmēja laikapstākļi, lauki slīka, tad izžuva. Vieni atzīst, ka raža ļoti zema, citi, ka laba, vidēji – vairāk nekā pērn. Atšķirības ir ļoti lielas, pat ne pa reģioniem, bet vienā saimniecībā dažādos tīrumos. Ne tik liela ietekme tam, kāda kartupeļu šķirne audzēta, cik tas, kāda augsne, vai pietika mitruma. Ūdens piegādā barības vielas, bez tām nekas neizaugs. Rokot kartupeļus, dažos laukos redzams neizšķīdis mēslojums. Nereti bumbuļi ir mazi,” stāsta A.Kraukle un piebilst, ja pagājušajā rudenī daudziem saimniekiem raža bija katastrofāla, šogad ir saimniecības, kuras novāc sēklas tiesu.
Kartupeļu audzētājiem otrs slikts gads pēc kārtas, un dažs var sākt pārdomāt, vai vērts audzēt.
Bioloģiskajām saimniecībām un mazdārziņiem postījumus nodarīja Kolorado vaboles, lakstu puve. “Konvencionālo un integrēto saimniecību kartupeļu audzētājiem šosezon bija līdzekļi, ko izmantot, lai sekmīgi cīnītos pret kaitēkļiem un slimībām. Augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu cenas palielinājās, zemnieki centās tos izmantot taupīgāk,” bilst A.Kraukle.
Viņa arī vērtē, ka kartupeļu Latvijā nepietrūks, bet, cik tie maksās, pateikt nevar neviens, tāpat kā to, cik pavasarī maksās sēkla.
Šķirņu daudzveidība plaša
Kartupeļi bijuši un ir iecienītākais pārtikas produkts. Priekuļu pētniecības centra pētnieki ne tikai izstrādā jaunas šķirnes, arī uztur ap 500 šķirņu, kas noder selekcijā. Citu valstu selekcionāri nodod savas šķirnes izmēģinājumiem, demonstrējumiem. Speciālisti labprāt piedalās pasākumos un stāsta par kartupeļiem – to daudzveidību, audzēšanu, šķirnēm.
Hobijaudzētāju pulks pēdējos gados palielinās. Ir tādi, kuri audzē pastāvīgi, un tādi, kuri krīzes apstākļos pašu ģimenei stāda pāris vadziņu. “Pavasarī pēc sēklas kartupeļiem bija liels pieprasījums. Domājams, tāds būs arī nākampavasar,” stāsta I.Dimante un atklāj, ka top jauna agro kartupeļu šķirne, bumbuļi miltaini, kas agrajām šķirnēm nav raksturīgi. Taču šķirne vēl jāreģistrē, tad jāizaudzē sēklas materiāls.
“Agrie kartupeļi ir ļoti pieprasīti. `Agrie Dzeltenie` ir klasika, tā regulāri tiek atjaunota.`Monta` un `Rigonda` arī ir agras šķirnes, par tām vairāk jāstāsta. Latvieši pieprasa jaunas šķirnes, grib izmēģināt. Salīdzinājumam – amerikāņi aizvien par labāko uzskata simts gadus vecu šķirni un netic, ka var būt kas labāks. Kartupeļu pieprasījuma mode mainās, ārzemju selekcionāri uz to reaģē ātrāk. Lai radītu jaunu šķirni, jāiegulda lieli līdzekļi un vajadzīgs laiks,” pastāsta pētniece un atgādina, ka priekuliešu kartupeļu piedāvājums ir gana plašs, lai izraudzītos audzēt vai izmantot ikdienas galdam dažādiem ēdieniem piemērotākos kartupeļus. Piemēram, ‘Prelma’ piemērota kraukšķīgu, krāsnī ceptu kartupeļu daiviņu pagatavošanai.
I.Dimante atklāj, ka pētniekiem ir iecere audzēšanai mazdārziņos piedāvāt šķirnes, kuras vairs nav populāras, kuras audzē retais. Latvijā ir ne viens vien, kurš savā dārziņā stāda daudzu šķirņu kartupeļus un saglabā arī tās, ko kādreiz audzēja vecmāmiņas.
Gardas kartupeļu tortes
Zinātnieku naktī Priekuļu pētniecības centrā ikvienam bija iespēja pagaršot torti no kartupeļiem. To jau var nopirkt lielveikalos Rīgā. Kartupelis izmantots kā aizstājējs piena produktiem. Torte nesatur dzīvnieku izcelsmes izejvielas un ir ar zemu tauku saturu. “Kādas vai kādu šķirņu kartupeļus izmanto konditore, tas ir viņas receptes noslēpums. Zinām, ka tika izmēģinātas vairākas,” atklāj I.Dimante.q
Komentāri