Pāris nedēļu laikā, lai spriestu par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, par to, kāda izskatīsies Cēsu rajona karte 2009. gadā, pašreizējie pašvaldību vadītāji runājuši ar Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu, aizvadītās nedēļas nogalē arī tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, bijušas karstas diskusijas ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem. Izklausās, ka litriem kafijas izdzerts pašvaldību kabinetos un varas gaiteņos galvaspilsētā, lai izturētu karstās diskusijas, aizstāvot savas intereses. Pēdējā laikā gan radies arī jautājums, kā intereses – iedzīvotāju, pagasta, pilsētas vai politiskās, tātad partiju intereses?
Pārmaiņas ik pārdienu
Galīgo novadu karti Aigars Štokenbergs, tiekoties ar mūsu rajona pašvaldību vadītājiem, solīja apstiprināt septembrī. Sarunā visi bija pārsteigti, ka administratīvi teritoriālā reforma, kas ilgusi gadiem, varētu tikt strauji pabeigta – 167 iepriekš paredzēto un valdības apstiprināto novadu vietā Latvijas kartē iezīmējot tikai kādas 80 pašvaldības.
Jaunākā mūsu rajona reformas versija tika paziņota pirms pāris nedēļām – kopā ar Cēsīm ies vēl 12 pagasti , taps liels novads. Pārējās lauku pašvaldības, lai arī pagaidām strīdas, tomēr vienosies savā starpā. Spēcīgākie pagasti darbu turpinās atsevišķi, citi meklēs sadarbības partnerus.
Pagājušajā nedēļā rajona pašvaldību vadītāji lēca uz ecēšām, ieraugot, ka Rīgā pēdējā kartes versija no jauna pārzīmēta un iedvesmu tam devusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura nenoliedz, ka viņus neapmierina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ieceres, tāpēc nākusi ar saviem priekšlikumiem, tiekoties arī ar ministru A. Štokenbergu.
Mūsu rajona pagastu vadītāji neslēpj, ka aizvadītajā nedēļā internetā ieraudzījuši vismaz trīs novadu karšu variantus. Piektdien Cēsīs jau tika diskutēts par karti, kuru pie viena galda apsprieduši ZZS pārstāvji, A. Štokenbergs un to pašvaldību vadītāji, kuri bija neapmierināti ar iepriekšējiem variantiem. Izveidots kartes melnraksts – Cēsis kā nacionālas nozīmes pilsēta, ņemot vērā A. Štokenberga priekšlikumu, kas, viņaprāt, ir kompromiss, lai nesanaidotos ar tik skaistu un darbīgu Vidzemes rajonu, kāds ir Cēsu, blakus republikas nozīmes pilsētai rajona robežās būtu jāizveido septiņi novadi.
Pie sarunu galda, kas pēc augšu tikšanās notika Cēsu rajona padomē, retais bija par šo versiju, lielākā daļa pret, īpaši lielā novada modeļa aizstāvji – Zaube, Nītaure, Dzērbene, Liepa, vēl citi pagasti, un arī pašas Cēsis bija neizpratnē. Putra pēc īpašas receptes, tāpēc arī tik traka vārīšanās. Prezentācija izgāžas
Pašvaldību vadītāji, kuri bija aci pret aci tikušies ar A. Štokenbergu, bija vēlējušies par izrunāto informēt savus kolēģus. Piektdienas pēcpusdienā, tā maigi izsakoties, rajona padomē notika nervoza pašvaldību vadītāju saruna.
“Cēsis kā brīvpilsēta. Daļa lauku pašvaldību vienojas ar Priekuļiem, arī Rauna. Būs Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas novadi, Amata kopā ar Vaivi, kas izteikusi vēlēšanos palikt kopā ar lauku pašvaldībām. Apvienojas Līgatnes, citā novadā Liepa un Mārsnēni. Jautājums bija par Nītauri un Zaubi. Tā tas izskatījās. Par plusiem, mīnusiem varam diskutēt,” sarunu uzsāka Latvijas Zemnieku savienības Cēsu rajona organizācijas vadītājs Jānis Antons, bet tūlīt saņēma vairākus krāšņus epitetus, jo pagastu vadītājiem bija radies priekšstats – ja Cēsis brīvpilsēta, tad viņi dzimtbūšanā, ja nedzīvot kolhozā, tad jādzīvo brigādē, bet, kas būtiskāk, ka reforma top varas gaiteņos un nevis iedzīvotāju, valsts attīstības, bet politisko partiju interesēs.
“Sen bija piedāvājums – viss Cēsu rajons vienā lielā lauku pašvaldībā. Funkcijas, nauda, attīstība. Toreiz nebija runas par koalīcijām, politiku un balsu skaitu. Tagad mēs rajonu vazājam un pinam iekšā politiku, un nedomājam par sociālajām, ekonomiskajām lietām. Tagad ir lielā politika. Ja izlems šādi, tad es varēšu teikt, ka tas nav mans lēmums, bet ministrijas, un naktīs gulēšu mierīgi! Bet vai būs iespējama attīstība? Mēs domājam par kas zina ko, bet tikai ne par iedzīvotājiem,” sacīja Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns, kurš iepriekš bija izteicis vēlmi, lai pagasts pievienojas Cēsīm. Līdzīgi domāja Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis: “Kādreiz More, Nītaure un Zaube domāja par Siguldas novadu. Tad skanēja – kā varam atstāt pašu skaistāko, labāko rajonu? Tagad esam gatavi rajona centrus aizraut vienalga uz kurieni, kaut uz tādu čukņu kā Zaube, saproties, lai tikai sadalītu rajonu, lai tas iedzīvotājs vazājas no viena gala uz otru, un beigās vienalga brauc uz Cēsīm risināt lietas.”
“Vai 12 pašvaldību vēlmes nav jāņem vērā? Kas jums devis lemt par tiem pagastiem, kas lēmumus jau pieņēmuši? Vai Cēsu pilsēta ir tik niecīga pašvaldība, ka nevarējāt painformēt par šo sanāksmi? Pašlaik Šķenders (Cēsu domes priekšsēdētājs – I.K.) ar ministru runā par pilsētas statusu. Ja mums to piešķir, tad pilsētas attīstība būs. Lai jau dzīvo katrs, kā var, bet man interesē rajona iedzīvotāju vajadzības,” Jānim Antonam vaicāja un savu viedokli pauda Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. Aizkulisēs Cēsu vēlme paplašināties gan tiek saistīta ne tikai ar iedzīvotāju interešu aizstāvību, bet teritorijas apgūšanu un iedzīvotāju skaita palielināšanu, ko ērtāk izdarīt, apvienojoties ar piepilsētas pagastiem.
Stundu ilgajā sarunā pašvaldību vadītāji centās viens otru pārkliegt, lēca kājās un teica, ka jābeidz, ka jādodas pa mājām. Paši par sevi brīnījās, ka, būdami inteliģenti cilvēki, nespēj mierīgi aprunāties, un reizē sprieda, ka priekšdienās jāsveicinās un jādzīvo draudzīgi, tāpēc varbūt labāk, lai ministrija apvieno pēc sava prāta. Atkal domu un emociju kokteilis.
“Klausos, jūs skaldāt matus un cīnāties, paši nezinot, par ko. ZZS vienmēr iestājusies par to, lai pašvaldību reforma notiek pēc brīvprātības principiem. Esam daudz diskutējuši, bet ministrija zīmē kartes un pieņems savu lēmumu. Jūs varēsiet turpināt vārīties, un karte būs pavisam cita, ja paši nenonāksiet pie normāla, saprātīga varianta un to neiesniegsiet ministrijai. ZZS vēl nav pieņēmusi lēmumu, kā balsos. Ja arī pieņems, vienalga, mums valdībā balsu ir par maz. Mēs nevarēsim noprotestēt, un aizies zīmējums, ar ko būsiet neapmierināti. Ja sarunas rezultātā Cēsu pilsēta paliek kā pilsēta, un neveidos novadu, mums jāmeklē risinājumi. Un vārīšanās laiks ir limitēts,” diskusijā uzsvēra Latvijas zemnieku savienības valdes loceklis Roberts Dilba. Piektdienas vakarā pašvaldību vadītāji nepanāca nekādu vienošanos. Bija skaidrs, ka līdz šodienai daudzi vēl šturmēs Štokenberga darba kabineta durvis.
Par dažāda auguma skudrām
Administratīvi teritoriālā reforma bija uz steķiem arī Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās reizē ar mūsu rajona pašvaldību vadītājiem. “Druva” jau informēja, ka sestdien darba vizītē Cēsu rajonā ieradās Valsts prezidents un stundu veltīja laiku tam, lai iepazītos ar problēmām, kādas reformas sakarā akcentē pašvaldību vadītāji. Prezidents saklausīja, ka cēsniekiem ir grūti panākt vienošanos par pašvaldību apvienošanu, jo turīgās grib palikt pašas par sevi, mazās grib lielu attīstības centru, lai sekmētos saimnieciskā darbība, augšupeja, kuru nav iespējams nodrošināt par 100 līdz 300 tūkstošu lielu pašvaldības gada budžetu. Sarunai ar Valsts prezidentu nebija oranžas vai zaļas nokrāsas, nebija arī tā šerpuma, kas dienu iepriekš notikušajās debatēs, taču nebija arī lielas jēgas. Prezidents aicināja diskusijas turpināt, priecājoties, ka šajā procesā nav vienaldzīgo.
“Tas satraukums, kas nāca ārā, bija tas, ka šīs kartes ļoti bieži mainās. Kāpēc vieni zīmē vienu, citi citu? Es atbildēšu ar līdzību no pasaku grāmatas. Kad divas mazās skudras strīdas, atnāk viena lielā skudra un izdara pa savam. Šī ir tā situācija, ka viedokļa paudēji pūlas iesaistīt lielās skudras. Ja mazās būtu nonākušas pie lēmuma, tad diez vai lielās skudras te varētu kaut ko izdarīt, jo arī tām ir izdevīgi, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, redz savu nākotni. Nebija jau šeit cilvēku, kas teiktu, ka reforma nav vajadzīga, tāpēc manī saruna neviesa pesimismu,” tā Valdis Zatlers.
