Mūzika ir valoda, kuru saprot visas pasaules tautas. Paužot atbalstu Ukrainai, daudzviet Latvijā jau notikuši un tiek plānoti koncerti. Aizvadītajā sestdienā Cēsu Pils parkā vairāki tūkstoši klausītāju vienojās ar Latvijā pazīstamiem mūziķiem, ar zināmām un jaunām dziesmām izkliedzot protestu karam.
Rokmūziķi neklusē par to, kas nav pieņemams. “Roks pret okupāciju” – ir viņu ierocis.
Jau krietnu laiku pirms koncerta parkā skanēja ukraiņu mūzika un dziesmas. Dažādu paaudžu cēsnieki un daudzi no tuvas un tālas apkārtnes pamazām piepildīja parku. Daudziem lentītes Ukrainas karoga krāsās.
“Karogs pirms dažiem gadiem atvests no Ukrainas. Mājās mums ir dažādi karogi. Mana vecvecmamma ir ukrainiete, bet kontaktu ar cilvēkiem Ukrainā nav. Pirmās dienas šķita, ka tam, ko ikdienā darām, nav jēgas, jo ziņas par karu visu nomāca. Mājā par to daudz runājam. Vecākais dēls noraizējies, runā par mieru. Vidējai meitai ir 14 gadi, viņa sakravājusi somu un ir gatava iet karot. Arī jaunākajai meitai skolā daudz stāstīts. Bērni saprot, cik nu mēs varam saprast, kas ir karš,” pārdomās dalās Kate Paltiņa. Viņa pastāsta, ka ģimene ziedojusi lietas, kas kādam var būt vairāk vajadzīgas nekā pašiem šobrīd. Kate salika kastēs audumus, kas var noderēt tīkliem, darbā ziedojuši to, kas noderētu kolēģiem Ukrainā, un tas jau aizvests. “Iesaistāmies. Kad dara, var kaut uz brīdi atbrīvot galvu no domām,” saka cēsniece. Sarunas laikā jaunākā meita Ulla cieši piekļaujas mammai, dzirdēt sarunu par karu ir smagi.
Ar diviem plākātiem uz koncertu atnācis cēsnieks Raimonds Kiršfelds. “Lūk, Krievijas vēsture – Ivans Bargais, Staļins un Putins - Krievijas asiņainie līderi. Negribas izrunāt tā vājprātīgā cilvēka vārdu, kurš ar savu propagandu pakļāvis visu tautu un biedē citas. Viņa sēto ļaunumu pasaulē vēl ilgi būs grūti lauzt. Arī Eiropas gausā sabiedrība ir sapratusi, Krievijai nedrīkst ticēt, ar Krievijas varu var cīnīties tikai ar ieročiem. Protesta akcijas darīs savu, ne uzreiz,bet aizvien vairāk cilvēku sapratīs patiesību,” savu nostāju pauda R.Kiršfelds un piebilda, ka bijušas naktis, kad pamodies, domājot, kā iet Ukrainas cīnītājiem. “Kā varu, atbalstu. Arī kopā koncertā ar labām domām un lūgšanām,” bilda cēsnieks.
Vecpiebaldzēns, mūziķis Edžus Ķaukulis uzsver, ka nevar nebūt klāt. “Bija iespēja būt uz skatuves, bet mans uzdevums uzraudzīt ugunskurus un palīdzēt mūziķiem. Arī tas svarīgi. Paņēmu bukletus, izlasīšu, gribu stāties Zemessardzē. Kā katrs varam, tā palīdzam tiem, kuri cīnās par brīvību,” saka Edžus.
“Fonokluba” un “Oranžo brīvdienu” rosināti, grupas “Dzelzs vilks”, “Queentessence” un Rihards Saule, “Inokentijs Mārpls”,”Pērkons”, Ieva Akurātere un Ilze Grunte izpildīja dziesmas, kurās skanēja mīlestība pret savu zemi, naids pret ļaunumu, pāridarījumiem. Starp dziesmām pāri senās Cēsu pils mūriem naksnīgajās debesīs izskanēja tūkstošbalsīgs: “Slava Ukrainai!” Arī latviešu mūziķi dziedāja ukraiņu dziesmas.
“Jāizdara viss iespējamais, lai to ļaunumu, tumsas spēku apturētu. Tā apetīte nav izmērāma. Ar līdzjūtību Ukrainai nepietiek, vajadzīgi ieroči, kuriem saziedosim,” koncerta klausītājiem sacīja tā vadītājs Gustavs Terzens un uzsvēra: “Kad uznāk bailes, dusmas un bezspēcība, mēs varam pierādīt, ka neļaujamies apātijai. Ukraiņiem pēdējais, ko vajadzētu, ir mūsu apātija, bailes un dusmas. Mēs varam viņiem palīdzēt.”
“Dzelzs vilka” solists Juris Kaukulis atgādināja, ka nedrīkst aizvērt acis, jābūt gatavam sist pretī ļaunumam. “Dzīvē ir reizes, kad niknums ir vajadzīgs. Lai mums spēks turēties kopā! Tās nav beigas, nākotne būs gaišāka,” viņa pausto pārliecību apstiprināja: “Slava Ukrainai!”
Visa koncerta laikā zemessargu teltī varēja ziedot naudu, tāpat kā ikviens tika aicināts to darīt pa telefonu. Kad koncerts bija pusē, ziedojumiem paredzētās kastītes bija pilnas. Turpat arī varēja uzzināt par Zemessardzi, iespējām tajā iestāties. Tovakar iesniegumus Zemessardzei uzrakstīja vairāk nekā 20 interesentu. “Cilvēki nāk, ziedo, šķirsta un ņem bukletus par Zemessardzi. Gan meitenes, gan zēni, gan jau cienījami vīri,” pastāstīja vecākais zemessargs Lauris Bahmanis, bet 27. bataljona Plānošanas daļas instruktors Jānis Liepkalns vērtēja, ka bieži vien kāds neuzdrošinās atnākt un pieteikties, bet to var izdarīt arī internetā. “Zemessardzes rindas papildinās,” gandarīts J.Liepkalns.
Piecas stundas kopā mūzikā, plecu pie pleca, stiprinot cits citu, domās un sarunās par Ukrainu. Tas bija mazs, bet nozīmīgs atbalsts tautai, kas karo arī par Latvijas un Eiropas brīvību.
“Ceru, ka arī manas bildes dos kādu pienesumu kopīgajā atbalstā. Gribu parādīt, ka arī Cēsīs ir cilvēki, kuri atbalsta. Fotogrāfijās būs emocijas, klausītāji. Māksliniekus taču pazīstam,” pastāstīja fotogrāfs Jānis Vīksna.
FOTO: Jānis Vīksna
Komentāri