Nu Cēsīm ir sava gleznu galerija – SIA LG studija „Dūja”. SIA nosaukums LG radies no tā, ka gleznu galerijas izlolotājas – Cēsu pilsētas mākslas skolas gleznošanas pasniedzēja Marita Krūmiņa un bijusī cēsniece, tagad valmieriete, keramiķe Inesei Ezertēva – šo zīmi aizņēmušās no savu bērnu vārdu pirmajiem burtiem – Linda, Ģirts. „Tā arī bija, ka šo galeriju veltījām saviem bērniem,” teica Inese Ezertēva, kura kādreiz pārsteidza ar māla mākslu bijušā Cēsu muzeja uzbūvētajā keramikas darbnīcā „Betēs” (pēc Atmodas šīs mājas atguva tās kādreizējie īpašnieki – V.R.), bet tagad viņa atvērusi savu ēdināšanas uzņēmumu „Mellene” Valmierā. Dari ko darīdams, bet, ja mākslas gars sēž dvēselē, tad ilgi ar lietišķi praktisku darbību izdzīvot nevar. Inese brauca uz Cēsīm, lai gleznotu Maritas studijā, jo, kā pati atzīst, tad, atsākot keramikas mākslu, nepieciešamas gan telpas, gan aprīkojums, bet vai tas šodien atmaksājas… Vai atmaksāsies arī mākslas galerija? Inese un Marita domā, ka noteikti. Galerijas radītājas uzskata, ka 16 Latvijas brīvvalsts gados latvieši ir skrējuši, pelnījuši un būvējuši sev skaistas mājas. Tagad pienācis laiks tās dekorēt…un kāpēc ne ar gleznām? „Zinu, ka cēsnieki gleznas brauc pirkt uz Valmieras galeriju „Laipa””, stāsta Inese un uzdod retorisku jautājumu, kāpēc cēsniekiem pēc mākslas būtu jābrauc uz Valmieru, piebilstot, ka galerijās Rīgā ir stipri uzskrūvētas cenas.
„Marita man reiz teica: „Taisām Cēsīs galeriju!” Es tūlīt piekritu,” stāsta Inese un atzīst, ka grūtākais šai idejai bijis atrast telpas. ”Tad kādu dienu Marita man zvana uz Valmieru – telpas atrastas blakus Cēsu kultūras centram! Maritai bija pilnīgi skaidrs, kā galerija jāveido… ”Inese, tev patīk zila krāsa?” tā Marita. Teicu, ka ļoti,” atzīst kādreizējā Cēsu puses keramiķe.
„Cēsīs dzīvoju četrus gadus un divus mēnešus,” pastāsta Marita, gleznotāja no Liepājas. „Gribu būt Cēsīm noderīga,” viņa uzsver un piebilst, ka, realizējot mākslas galerijas ideju, šis aicinājums piepildīsies. „Kādreiz arī es Cēsīm biju noderīga, bet tagad priecājos, ka atkal atgriežos Cēsīs,” saka Inese un pafilozofē, ka, atverot galeriju, viņas dzīvē sācies jauns posms, tas ir patīkams.
„Pasaule piedāvā masveida ražojumus, kas sāk apnikt, tādēļ cilvēki raugās uz oriģināldarbiem,” atzīst Inese. „Uzskatu, ka iegādāties mākslas darbu ir prestiži. Oriģinālmāksla pirkta visos laikos. Lasām romānos, ka Francijā tā ir svarīga kultūras piedeva,” uzsver Marita. „Mākslas darbs ir arī prestiža dāvana,” piebilst Inese.
Galerija „Dūja” ir ne tikai mākslas darbu veikals, bet arī sabiedriskais centrs, kurā bez maksas varēs apskatīt mākslinieku izstādes.
„Galerijas īpašnieks nav vienkārši uzņēmējs. Viņš ir sabiedriskais uzņēmējs, kas darbojas ar izstādēm, būdams kultūras izpratējs un tās veicinātājs,” vērtē Marita un stāsta, ka doma ir galerijā radīt tādu atmosfēru, ka apmeklētājam būtu acīm redzams – šeit ir tikai augstas kvalitātes mākslas priekšmeti. Viņam nebūtu jākautrējas, ka mākslas darbu nopircis „Dūjā”. Šeit paredzēts eksponēt ne tikai gleznas, bet arī citus oriģinālmākslas priekšmetus. „Galerijas veidošana ir ikviena mākslinieka sapnis. Mēs ar Inesi šo sapni esam realizējušas,” lepojas Marita.
Vai galerija „Dūja” nebūs konkurents Cēsu Izstāžu namam? Galerijas radītājas stāsta, ka šo ideju spēcīgi atbalstījis arī Vidzemes vēstures un tūrisma centrs.
Cēsu Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska uzskata, ka māksla ir tā dvēseles barotne, kurai nekad graudi nebirst pāri malām. „Ideju par galerijas izveidošanu un arī tapšanu atbalstīju, kā spēju. Izstāžu namā rūmes ir tik, cik tās ir. Gadā ir divpadsmit mēneši, kas visi ir pārpildīti. Izstāžu nams arī prasa lielāka vēriena izstādes. Bijuši piedāvājumi izstādīt mazāka formāta apjomu, bet saprotu, ka tik maza izstāde tajā nedzīvos. Tādēļ priecājos, ka Cēsīs būs vietiņa, kur rādīt nelielas izstādes,” uzskata Nata Livonska un turpina, ka galerijām ir specifika – lai tās dzīvotu, darbi ir arī jāpārdod. „Tai pašā laikā galerijas ir arī izstāžu zāles. Domāju, ka Cēsu Izstāžu namam tā būs draudzīga konkurence,” uzskata Nata Livonska un uzsver, ka iegādāties mākslas darbus nozīmē uzkrāt kapitālu, atzīstot, ka Cēsīs klāt nākusi vēl viena dvēseles oāze.
Komentāri