Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Baņuta, Žermēna, Vilija, Vits

“Kalna Rauduvītes” pārveidojas un attīstās

Druva
23:00
21.05.2007
17

SIA „Kalna Rauduvītes” pastāv un darbojas kokapstrādes nozarē jau 15 gadus. Līdz nesenai pagātnei tās pamatdarbības veids bija kokzāģēšana, taču šobrīd uzņēmums ir pārprofilējies un baļķu zāģēšanu izbeidzis. “Sapratām, ka cīņa ar lielajām zāģētavām, kurās ir ārzemju kapitāls, būs pārāk nevienlīdzīga. Zāģēšana lai paliek lielo spēlētāju rokās, mēs vēlamies attīstīt to produktu ražošanu, kur, iepērkot kvalitatīvu materiālu, mēs spējam saražot jau specifisku galaproduktu. Esam pārliecināti, ka pārmaiņas ir veiktas laikus, tagad to darīt jau būtu par vēlu,” par izvēli stāsta uzņēmuma direktors Agris Ruks.

SIA “Kalna Rauduvītes” pamatprodukti ir ēvelēti kokmateriāli, koka kāpnes, koka paneļi mājām, jumta kopnes un briketes. Ēvelētie kokmateriāli – tie ir dažādu profilu apšuvuma dēļi, karkasa, grīdas un terases dēļi. „Latvijas tirgū šai produktu grupai pieprasījums ir, bet neliels, salīdzinot ar uzņēmuma ražošanas jaudām, tāpēc lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Tomēr arī eksporta tirgū konkurēt kļūst arvien grūtāk.

Ziema šogad bija ļoti silta un mežizstrādātājiem apgrūtināta baļķu izvešana no mežiem, tādēļ radās izejvielu deficīts. Strauji cēlās apaļkoka cenas, kas, protams, ietekmēja zāģmateriālu cenu. Augot izmaksām, arvien grūtāk ir vienoties par eksporta realizācijas cenu,” domās dalās Agris Ruks.

Uzņēmumā pirms gada tika izveidota galdniecība koka kāpņu ražošanai. Katras kāpnes tiek projektētas individuāli – atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzīgajiem izmēriem. Projektēšana notiek datorā ar speciāli tam radītas programmas „Wagemeyer” palīdzību. Arī pašu kāpņu izgatavošana notiek ar datora vadītu darbgaldu, kurš izmanto „Wagemeyer” . Tas nodrošina augstu darba ražīgumu un izstrādājumu precizitāti.

„Augstas pievienotās vērības produktu ražošana saistīta arī ar kvalificētu darbinieku piesaistīšanu. Protams, kā jau daudziem ražotājiem, arī mums viņu trūkst. Kopš jaunā gada ar sludinājumu palīdzību esam meklējuši galdnieku kāpņu ražošanai, taču atsaucība ir minimāla. Veidojas klientu rinda, palielinās pasūtījumu izpildīšanas termiņi. Gribam izmantot iespēju avīzē vēlreiz uzrunāt galdniekus Cēsīs un apkaimē. Aicinām pie sevis gan profesionālus amata pratējus, gan Cēsu arodvidusskolas audzēkņus, kuri meklē prakses vietas. Cenšamies būt labs un godprātīgs darba devējs,” stāsta firmas direktors.

Pagājušā gada decembrī ekspluatācijā nodotās jaunās ražošanas telpas ir plašas, siltas un nodrošina strādājošajiem labus darba apstākļus. Tajās ir izvietota koka paneļu māju ražotne un jumta kopņu ražošanas darbgalds.

„Koka paneļu mājas Latvijā pagaidām nav ļoti populāras, lai gan situācija sāk mainīties. Cilvēki apzinās, ka koka paneļu ēka ir mūsdienīga un ekonomiski pamatota izvēle. Ražojot mājas konstrukcijas rūpnīcā, ne būvlaukumā, ir nodrošināta gan konstrukcijās izmantoto materiālu kvalitāte, gan tiek ekonomēts celtniecības laiks, kas mūsdienās ir ļoti būtiski,” stāsta klientu apkalpošanas vadītāja Daira Kiļupe. Uzņēmums piedāvā būvēt māju vai nu pēc klienta individuāla projekta, vai vienu no diviem tipveida māju projektiem – mazai un lielākai ģimenei. Projektu izstrādājuši arhitekti no arhitektu darbnīcas „Marta Saule”, nezinātājiem gribam piebilst, ka tie ir Cēsu speciālisti. “Māju var piemērot lielākas vai mazākas ģimenes vajadzībām. Tā var būt ar nojumi, šķūnīti vai pirtiņu,” stāsta Daira Kiļupe un piebilst, ka par mājām interese ir, bet firma spēj ražot vairāk, arī šai produkcijai tiek meklēts noiets citās valstīs. “Jābalansē starp vietējo tirgu un eksportu.”

Jumta kopnes ir pats jaunākais produkts, kurš tiek piedāvāts tikai vietējam tirgum. Piesaistot ES līdzfinansējumu, iegādāta moderna kopņu ražošanas prese. Arī kopnes tiek projektētas ar speciālas datorprogrammas palīdzību, kura ņem vērā katrā konkrētā gadījumā nepieciešamās konstrukciju slodzes, izvēlas piemērotāko kokmateriālu un metāla naglu plašu stiprinājumu. Rūpnīcā saražotās jumta kopnes piegādā būvlaukumā, tās gatavas tūlītējai montāžai.

Uzņēmumā tiek domāts ne tikai par ražošanu un strādājošajiem, bet arī par klientiem. Pagājušajā rudenī radīts jauns amats – klientu apkalpošanas vadītājs. “Sapratām, ka, vēršot uzmanību uz vietējo tirgu un uzsākot vairāku jaunu produktu ražošanu, ir nepieciešams skatīt klienta apkalpošanu kā atsevišķu procesu un sakārtot to. Mēs mēģinām klientu apkalpot pēc labākās sirdsapziņas, veltot maksimālu uzmanību katram un meklējot abpusēji labāko risinājumu ,” stāsta Daira Kiļupe un piebilst, ka firmai apmierināts klients ir pati būtiskākā reklāma.

“Cilvēkiem ir nepieciešams tas, ko ražojam,” pārliecināts Agris Ruks un atzīst, ka ražotājiem visu laiku jādomā par attīstību. Atpalikt nedrīkst.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
16

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
58

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
144

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
47

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Vēlēšanu diena Cēsu novadā

00:00
11.06.2025
107
1

Vēlēšanu dienā, 7.jūnijā, Cēsu novadā valdīja rosība un cilvēki izvēlējās, kā pavadīt šo saulaino sestdienu. Raiskumā jau no rīta pie vēlēšanu iecirkņa ik pa laikam veidojās nelielas rindas – daudzi gribēja novēlēt pirms savām ikdienas gaitām. Arī 50 gadu vecā Raiskuma iedzīvotāja Andreta stāsta, ka viņas dienas plānā vēlēšanas bija pirmais darbs: “Par vēlēšanām domāju […]

Pašvaldību vēlēšanas 2025. Cēsu novads

00:00
10.06.2025
118

Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb    15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad    par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
10
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
11
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi