Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Kaimiņi pārliecinās, kā saimnieko Amatā

Druva
00:00
08.02.2008
13

“Mums ir pieredze – gan laba, gan slikta. Mums tā ir,” saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un aicināja kaimiņu pagastu un Cēsu domes vadītājus iepazīties, kā strādā pašvaldība, kā mērķtiecīgi iets uz mērķi – no diviem pagastiem izveidot vienotu novadu, kā pēdējos gados strauji notikusi attīstība. Tā bija arī novada domes deputātu tikšanās ar kaimiņu pašvaldību vadītājiem, tiem, kuri tāpat kā Amata patur tiesības palikt neatkarīgiem, gan to pagastu vadītājiem, kuri nākotni redz lielajā Cēsu novadā. Amatieši sarunas gaitā vairākkārt jautāja: “Varbūt par maz esam vērtējuši attīstību ilgtermiņā. Vai nespējam izvērtēt un saskatīt tos labumus, kāpēc jāiet lielajā novadā? Kāpēc tas ir nepareizi, palikt patstāvīgiem?” To jautāja gan novada domes deputāti un darbinieki, gan uzņēmējs Aivars Zvirbulis.

Amatieši detalizēti stāstīja par pašvaldības saimniekošanas modeļa izstrādi, par novada veidošanas gaitā veiktajām pārmaiņām un gūtajām atziņām. Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Timermanis dalījās pārdomās par lielu un mazu pašvaldību (novadu) plusiem un mīnusiem. “Nekur neviena liela teritorija nav pastāvējusi bez nomalēm. Jo tālāk no centra, jo pakalpojuma kvalitāte samazinās. Lielā pašvaldībā jau organiski nepieciešama centralizācija, bet tā neveicina demokrātiju. Lēmumu pieņēmēju skaits samazinās, un viņi kļūst vērtīgāki. Šaurs loks definē, kas iedzīvotājiem svarīgs, kas mazsvarīgs, ” liela novada svarīgākos mīnusus ieskicēja M.Timermanis. Viņš teritoriju plānošanas un izpētes jautājumus risina jau vairāk nekā desmit gadus un pārliecinājies, ka iedzīvotājiem visērtākā ir vidēja lieluma pašvaldība. Tāda, kāds ir Amatas novads. “Amatas novada iedzīvotāji ir apmierināti ar to, kā pašvaldība pilda funkcijas. Par to liecina aptauja. Tas pierāda, ka tāda lieluma pašvaldība kā Amatas novadā ne tikai spēj pastāvēt, bet arī attīstās,” atgādināja M.Timermanis. Var vien piebilst, ka novadā ir trešais lielākais būvniecības apjoms rajonā.

Bija nepieciešami pieci gadi, lai bijušajās Amatas un Drabešu pašvaldībās izlīdzinātos dzīves līmenis. Tolaik ekonomiski spēcīgākajiem Drabešiem bija jāpiebremzē, lai Amatu pavilktu līdzi. “Bet to var izdarīt pārredzamā teritorijā,” pārliecināts M.Timermanis.

Arī deputāti, ikdienas problēmas risinot, pārliecinājušies, ka gados izstrādātais pārvaldes modelis Amatas novadam ir piemērotākais. “Kāpēc mums tagad kaut kas būtu jāmaina, ja iedzīvotāji – gan pensionāri, gan uzņēmēji – ir apmierināti,” jautāja deputāts Juris Suseklis. Amatieši kaimiņiem stāstīja, kā novadā norisinās kultūras dzīve, kā savu vietu atradušas sešas izglītības iestādes, kā tiek nodrošināta sociālā aprūpe, veicināta uzņēmējdarbība.

“Svarīga ir realitātes apjausma. Tāds Amatas novads ir šodien – vienots Amatas un Drabešu pagasts. Kopīgais ceļš un gadi mūs ir savienojuši. Mēs tikai lūdzam, lai respektē mūsu izvēli,” viedokli pauda deputāte Inese Lāce.

Tikšanās dalībnieki atzina, ka amatieši paveikuši lielu darbu, lai sasniegtu to, kas tagad novadam ir. “Amatā ir paveikts daudz kas tāds, kā Raiskumā vēl nav. Ir skumji, ka spēcīgam novadam jāpierāda, ka tas spēj pastāvēt, jālūdzas, lai tam ļauj pašam izlemt nākotni,” domas pauda Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.

Nītaures pašvaldības vadītāja Inese Menģele pauda izbrīnu, ka pēdējā laikā tās pašvaldības, kuras vēlas būt lielajā Cēsu novadā, saņem nopēlumu, jūtas kā nodevējas. “Tām, kas mazajos novados, esot svarīgi saglabāt savu identitāti. Vai mums ne? Kādam taču jādomā arī valstiski. Nevis, kā klāsies manam iedzīvotājam, bet mums visiem,” sacīja nītauriete. Zaubes pašvaldības vadītājs Valdis Lācis atgādināja, ka vēl pavisam nesen Zaube un Nītaure skatījušās uz Rīgas rajona pusi. Tad saņēmušas pārmetumus, ka vēlas saskaldīt rajonu. “Tagad esam vainīgi, ka gribam pieslieties stiprākajam – Cēsīm”, sacīja V. Lācis. Diskusija izraisījās arī par pašvaldību turīgumu. Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa atgādināja, ka turība no gaisa nekrīt. Bija laiks, kad Priekuļu pagasta padome atradās uz bankrota robežas. “Viss atkarīgs no saimniekošanas. Pašvaldībai jāgādā par savu pagastu, tā cilvēkiem,” uzsvēra M.Juzupa. Savukārt Amatas domes deputāts Tālis Šelengovs, raksturojot lielā novada iespējas, vien izteica vēlējumu, lai zaubēniešiem izdodas ātrāk noasfaltēt kādu ceļa gabalu nekā Cēsīs Vāveres ielu.

Uzņēmējs Aivars Zvirbulis izteica pārliecību, ka neatkarīgi no tā, pagasti apvienosies vai ne, pēc gadiem visos ienāks turība. “Cēsu novads izskatās samocīts. Mani baida birokrātija lielā pašvaldībā. Jo garāks ceļš līdz lēmuma pieņemšanai, jo to vajadzēs paātrināt. Sauksim lietas īstajos vārdos. Partijas dala varu, un visas pašvaldības ir to ķīlnieces,” sacīja A.Zvirbulis.

Cēsu domes attīstības un plānošanas daļas vadītājs Armīns Seņkāns atzina, ka Cēsu novada veidošana patlaban atgādina pelēku kasti, kurā kaut ko redz, kaut ko ne. “Projekta izstrāde ir tikai uzsākta, darba grupas analizē situāciju katrā pagastā un kopumā, top pārvaldes varianti,” pastāstīja A.Seņkāns, bet daļas vadītāja vietniece Inta Ādamsone atgādināja, ka tiek veikta izpēte un rezultāti rādīs, vai spēj pastāvēt Cēsu novads.

Tikšanās Amatā bija kārtējā domu apmaiņa. Vairāku kaimiņu pašvaldību vadītāji izteica atbalstu

amatiešiem būt patstāvīgiem, jo tā ir viņu izvēle, citi viedokli nepauda, jo nebija apspriedušies ar deputātiem, un Ministru kabineta lēmumā ierakstīts, ka Cēsu rajonā jādomā par teritorijas vienotību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
29

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
360

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
559

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi