“Mums ir pieredze – gan laba, gan slikta. Mums tā ir,” saka Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un aicināja kaimiņu pagastu un Cēsu domes vadītājus iepazīties, kā strādā pašvaldība, kā mērķtiecīgi iets uz mērķi – no diviem pagastiem izveidot vienotu novadu, kā pēdējos gados strauji notikusi attīstība. Tā bija arī novada domes deputātu tikšanās ar kaimiņu pašvaldību vadītājiem, tiem, kuri tāpat kā Amata patur tiesības palikt neatkarīgiem, gan to pagastu vadītājiem, kuri nākotni redz lielajā Cēsu novadā. Amatieši sarunas gaitā vairākkārt jautāja: “Varbūt par maz esam vērtējuši attīstību ilgtermiņā. Vai nespējam izvērtēt un saskatīt tos labumus, kāpēc jāiet lielajā novadā? Kāpēc tas ir nepareizi, palikt patstāvīgiem?” To jautāja gan novada domes deputāti un darbinieki, gan uzņēmējs Aivars Zvirbulis.
Amatieši detalizēti stāstīja par pašvaldības saimniekošanas modeļa izstrādi, par novada veidošanas gaitā veiktajām pārmaiņām un gūtajām atziņām. Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Timermanis dalījās pārdomās par lielu un mazu pašvaldību (novadu) plusiem un mīnusiem. “Nekur neviena liela teritorija nav pastāvējusi bez nomalēm. Jo tālāk no centra, jo pakalpojuma kvalitāte samazinās. Lielā pašvaldībā jau organiski nepieciešama centralizācija, bet tā neveicina demokrātiju. Lēmumu pieņēmēju skaits samazinās, un viņi kļūst vērtīgāki. Šaurs loks definē, kas iedzīvotājiem svarīgs, kas mazsvarīgs, ” liela novada svarīgākos mīnusus ieskicēja M.Timermanis. Viņš teritoriju plānošanas un izpētes jautājumus risina jau vairāk nekā desmit gadus un pārliecinājies, ka iedzīvotājiem visērtākā ir vidēja lieluma pašvaldība. Tāda, kāds ir Amatas novads. “Amatas novada iedzīvotāji ir apmierināti ar to, kā pašvaldība pilda funkcijas. Par to liecina aptauja. Tas pierāda, ka tāda lieluma pašvaldība kā Amatas novadā ne tikai spēj pastāvēt, bet arī attīstās,” atgādināja M.Timermanis. Var vien piebilst, ka novadā ir trešais lielākais būvniecības apjoms rajonā.
Bija nepieciešami pieci gadi, lai bijušajās Amatas un Drabešu pašvaldībās izlīdzinātos dzīves līmenis. Tolaik ekonomiski spēcīgākajiem Drabešiem bija jāpiebremzē, lai Amatu pavilktu līdzi. “Bet to var izdarīt pārredzamā teritorijā,” pārliecināts M.Timermanis.
Arī deputāti, ikdienas problēmas risinot, pārliecinājušies, ka gados izstrādātais pārvaldes modelis Amatas novadam ir piemērotākais. “Kāpēc mums tagad kaut kas būtu jāmaina, ja iedzīvotāji – gan pensionāri, gan uzņēmēji – ir apmierināti,” jautāja deputāts Juris Suseklis. Amatieši kaimiņiem stāstīja, kā novadā norisinās kultūras dzīve, kā savu vietu atradušas sešas izglītības iestādes, kā tiek nodrošināta sociālā aprūpe, veicināta uzņēmējdarbība.
“Svarīga ir realitātes apjausma. Tāds Amatas novads ir šodien – vienots Amatas un Drabešu pagasts. Kopīgais ceļš un gadi mūs ir savienojuši. Mēs tikai lūdzam, lai respektē mūsu izvēli,” viedokli pauda deputāte Inese Lāce.
Tikšanās dalībnieki atzina, ka amatieši paveikuši lielu darbu, lai sasniegtu to, kas tagad novadam ir. “Amatā ir paveikts daudz kas tāds, kā Raiskumā vēl nav. Ir skumji, ka spēcīgam novadam jāpierāda, ka tas spēj pastāvēt, jālūdzas, lai tam ļauj pašam izlemt nākotni,” domas pauda Raiskuma pašvaldības vadītājs Hardijs Vents.
Nītaures pašvaldības vadītāja Inese Menģele pauda izbrīnu, ka pēdējā laikā tās pašvaldības, kuras vēlas būt lielajā Cēsu novadā, saņem nopēlumu, jūtas kā nodevējas. “Tām, kas mazajos novados, esot svarīgi saglabāt savu identitāti. Vai mums ne? Kādam taču jādomā arī valstiski. Nevis, kā klāsies manam iedzīvotājam, bet mums visiem,” sacīja nītauriete. Zaubes pašvaldības vadītājs Valdis Lācis atgādināja, ka vēl pavisam nesen Zaube un Nītaure skatījušās uz Rīgas rajona pusi. Tad saņēmušas pārmetumus, ka vēlas saskaldīt rajonu. “Tagad esam vainīgi, ka gribam pieslieties stiprākajam – Cēsīm”, sacīja V. Lācis. Diskusija izraisījās arī par pašvaldību turīgumu. Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa atgādināja, ka turība no gaisa nekrīt. Bija laiks, kad Priekuļu pagasta padome atradās uz bankrota robežas. “Viss atkarīgs no saimniekošanas. Pašvaldībai jāgādā par savu pagastu, tā cilvēkiem,” uzsvēra M.Juzupa. Savukārt Amatas domes deputāts Tālis Šelengovs, raksturojot lielā novada iespējas, vien izteica vēlējumu, lai zaubēniešiem izdodas ātrāk noasfaltēt kādu ceļa gabalu nekā Cēsīs Vāveres ielu.
Uzņēmējs Aivars Zvirbulis izteica pārliecību, ka neatkarīgi no tā, pagasti apvienosies vai ne, pēc gadiem visos ienāks turība. “Cēsu novads izskatās samocīts. Mani baida birokrātija lielā pašvaldībā. Jo garāks ceļš līdz lēmuma pieņemšanai, jo to vajadzēs paātrināt. Sauksim lietas īstajos vārdos. Partijas dala varu, un visas pašvaldības ir to ķīlnieces,” sacīja A.Zvirbulis.
Cēsu domes attīstības un plānošanas daļas vadītājs Armīns Seņkāns atzina, ka Cēsu novada veidošana patlaban atgādina pelēku kasti, kurā kaut ko redz, kaut ko ne. “Projekta izstrāde ir tikai uzsākta, darba grupas analizē situāciju katrā pagastā un kopumā, top pārvaldes varianti,” pastāstīja A.Seņkāns, bet daļas vadītāja vietniece Inta Ādamsone atgādināja, ka tiek veikta izpēte un rezultāti rādīs, vai spēj pastāvēt Cēsu novads.
Tikšanās Amatā bija kārtējā domu apmaiņa. Vairāku kaimiņu pašvaldību vadītāji izteica atbalstu
amatiešiem būt patstāvīgiem, jo tā ir viņu izvēle, citi viedokli nepauda, jo nebija apspriedušies ar deputātiem, un Ministru kabineta lēmumā ierakstīts, ka Cēsu rajonā jādomā par teritorijas vienotību.
Komentāri