Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kāda malu zvejnieka stāsts

Druva
00:00
20.12.2008
1

Lašu nārsta laikā, rakstot par aizturētajiem malu zvejniekiem, radās vēlme satikt kādu no viņiem, lai uzzinātu dziņas, kas velk pie upes, neraugoties uz aizliegumiem un iespējamo sodu. Izteicu šo priekšlikumu vides inspektoram Uldim Lencbergam, viņš sarunāja tikšanos ar kādu nu jau bijušo maliķi, kurš tagad darbojas ierakumu otrā pusē. Sauksim viņu par Jāni, jo, lai arī maliķa arodu atmetis, reklamēties negribot.

Apstāklī, kāpēc cilvēki kāpj uz šīs slidenās takas, viņaprāt, nozīme esot arī paaudžu pārmantojamībai. Pats iemaņas apguvis no kāda pieredzējuša malu zvejnieka: „Aizej līdzi vienu reizi, otru, iepatīkas, rodas azarts. Tajā brīdī nedomā par dabai nodarīto kaitējumu. Tagad katram mašīna, bet agrāk malu zvejniekam bija jābūt sava veida fanātiķim. Rudenī katru dienu kājām pāri Gaujas tiltam devos uz Lenčupīti, Sveķupīti, Strīķupīti, vēl šur tur, tikai pēc tam mājās. Guvums jau vienmēr nebija vērā ņemams, vienkārši bija interesanti redzēt šos procesus.”

Jānis norāda, ka ap 60.gadiem tas neskaitījies nekāds lielais grēks. Malu zvejnieku bijis maz, zivju – daudz. Viņa pūrā daudz stāstu par veiksmēm un neveiksmēm, jo, kā pats atzīst, ne vienmēr gājis gludi, nācies uzrauties arī uz zivju inspektoriem, lai gan tolaik sargāšana nav bijusi tik stingra kā tagad.

„Atceros kādu 7.novembri. Bija jau izveidots Gaujas Nacionālais parks, un tā inspektori bija nadzīgāki uz sargāšanu. Aizgāju uz Strīķupi, biju iekarsis dabūt lomu. Patiesībā to zivi nav viegli dabūt, jābūt pacietībai. It īpaši, ja gribējās krietnu zivteli. Mazās neviens neaiztika. Ja tādas trīs, četras astotnieces Strīķenē nodūra, juta, ka ir ko nest mājās. Tā reiz līdu lielam kampienam klāt, te pēkšņi parka inspektori no krūmiem laukā. Es duramo pametu un ņēmu kājas pār pleciem. Atceros, inspektors skrien man pakaļ, šauj gaisā un kliedz – stāvi, šaušu! Es atkliedzu pretī – ja apstāšos, tu trāpīsi – un diebju tālāk.

Vēl kāds gadījums. Kur Strīķene ietek Gaujā, ar dakšu paņēmu lomu, bet, tiklīdz esmu izvilcis, man no kraujas uzkliedz – stāvi. Es ar visu dakšu un lasi skrēju prom, bet dzirdēju, vajātāji tuvojas. Pieskrēju pie Gaujas, noģērbos pliks, lasi ietinu kurtkā, duramo aizmetu un devos pāri Gaujai. Zināju vietu, kur var pāriet samērā droši, taču… netrāpīju. Ar visu lomu un drēbēm pagāju zem ūdens, taču pāri tiku. Otrā krastā saģērbos un devos mājup. Bet bija jau novembris, upē vižņi gāja, kad atnācu mājās, drēbes grabēja. Piedzīvojumi bijuši visādi, bet to uztvēru kā tādu foršu dēku,” atceras Jānis.

Viņš atzīst, ka, atceroties tos laikus, varot nožēlot, ka nereti iegājis azartā, un tad laši sisti bez vajadzības: „Pienāk brīdis, kad galvenais nav zivs, bet slepkavošanas azarts, lai cik briesmīgi tas skan. Atceros kādu ļoti raksturīgu situāciju. Reiz trijatā devāmies lašot. Es zem ūdens ar masku un šaujamo, otrs ar koka āmuru laivā, kurš piebeidz to zivi, kuru esmu iedevis, trešais vada laivu. Es peldu pa apakšu, šauju lašus un metu tik laivā. Pēc kāda laika tas sitējs saka, klau, pietiks, būs ziepes! Domāju, kas tad nu, izrādās, laiva pilna lašiem. Tagad saprotu, ka tas bija nevajadzīgi, bet iegāju azartā un apstāties bija grūti. Toties, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka nevienam zivis neesmu pārdevis, devis gan esmu.”

Dažs maliķis savai nodarbei paliek uzticīgs līdz mūža nogalei, bet Jānis kādu dienu sapratis, ka šis arods jāliek malā. No tā netikuma viņu novērsis fakts, ka zivju upēs palicis arvien mazāk. Var jau lamāt elektriķus, kuri zivis nogalina ar elektrību, tos, kuri piesārņo upes, bet katrs no maliķiem arī savu samazinājumu devis. Droši vien savulaik pārsniegts pieļaujamais limits, daba nespēj atražot.

„Toreiz zivju tiešām bija daudz. Ielīdu zem ūdens, tur viss bija sudrabā – sapali, ālanti, līdakas. Arī lašu netrūka. Tagad situācija krasi mainījusies. Manuprāt, lielāko skādi nodarīja tieši elektriķi, jo no viņu darbības cieš visas zivju sugas. Bija laiks, kad katram sevi cienošam maliķim, bija elektroaparāts. Tika uzskatīts, ka tas ir kruti. Manuprāt, tagad upēs redzam viņu darbības sekas. Tas neattiecas tikai uz lašiem un taimiņiem, bet uz visām zivju sugām. Acīmredzot izsistas ne tikai zivis, bet arī kāds barības ķēdes posms, atjaunošanās notiek ļoti lēni.

Ne mazāk svarīgs ļaunums ir hidroelektrostacijas, jo tās nefunkcionē tā, lai nodarītu dabai iespējami mazāko ļaunumu. Labumu gūst daži cilvēki, bet zaudē – daba,” saka Jānis.

Viņš norāda, ka tagad cenšoties labot jaunības grēkus, atdarot dabai, cik viņa spēkos. Zināšanu par procesiem dabā esot pietiekami, arī malu zvejnieka pieredze noderot cīņā pret bijušajiem amata brāļiem. Jānis vērtē, ka tagad maliķu skaits sarūkot. Iespējams, pārtraukta pēctecība, jaunie esot arī slinkāki. Agrāk nebija ko darīt, ne televizoru, ne kā, tad šī bijusi iespēja kaut kā laiku piepildīt. Tagad adrenalīnu varot iegūt citur. Turklāt jaunie negribot staigāt kājām, piedevām viņiem arī mežā esot bail.

„Ne es vienīgais, bet vairāki vecie malu zvejnieki vairs neiet durt, tikai aiziet uz upi skatīties, kā notiek nārsts. Es pats arī aizeju, nevaru bez tā. Kad ieraugu nārstojošās zivis, rokas niez, bet nē – vairs neaiztieku. Tas ir droši,” uzsver Jānis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
248

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi