Daudzie cēsnieki, kas veselām ģimenēm ceturtdienas vakarā bija pulcējušies skvērā pie baznīcas, lai skatītos petrolejas lukturu iedegšanu vecpilsētas laternās, apliecināja, ka atbalsta ideju par jaunas tradīcijas sākšanu pilsētā.
Krēslas stundā pēc torņu mūzikas atskaņošanas pa Cēsu pils dārza vārtiem iznāca vīrs, nesot rokā lukturi un uz pleca kāpnes. Viņa stāvs un pelēkais, garais tērps ar kapuci atgādināja viduslaiku ģērbu, tādu pašu, ko “attēlo” Laika vecis skvērā pie sv. Jāņa baznīcas. Skvērs ar skulptūru “Gadsimtiem ejot” ir viena no tūristu fotografētajām vietām Cēsīs. Cerams, par tādu tūrisma sezonās kļūs arī Vidzemes vēstures un tūrisma centra iecerētā petrolejas lukturu aizdegšana krēslas stundās. Ceturtdienas vakarā pirmie to ģimenes albumiem fotografēja paši cēsnieki.
“Tradicionālām norisēm pilsētā ir ļoti liela nozīme – tās ne tikai piesaista tūristus, bet ir arī svarīgas iedzīvotājiem. Tās stiprina piederības sajūtu un rada lepnumu par savu pilsētu,” sanākušos uzrunāja Jolanta Sausiņa, Vidzemes vēstures un tūrisma centra direktore. Viņa cēsniekiem pastāstīja arī par idejas dzimšanu. “Cēsu pilsētas domes simbolikas komisija pirms Cēsu 800 gades, pamatojoties uz pilsētas iedzīvotāju ieteikumu, lukturīti apstiprināja par pilsētas simbolu. Vidzemes vēstures un tūrisma centrs meklēja un atrada veidu, kā iedzīvināt lukturīti, lai tas veidotos par pilsētas pazīstamības simbolu.”
Iecerēts, ka petrolejas lukturu iedegšana vasaras gaišajos vakaros notiks plkst. 22.30, bet citos gadalaikos, kad krēsla iestājas ātrāk, ap 19.30. Par lukturu iedegšanu vecpilsētā esošajiem ziņos īpaša torņu mūzika. Izdzirdot mūzikas skaņas, sv. Jāņa baznīcas skvērā jānonāk trīs minūtēs, jo tad ceļā uz gaismas iedegšanu krēslā tītajās ielās iznāks lukturu iededzējs. Šoreiz tas bija Henriks Vasiļčuks.
Beidzoties lapkritim, būs pagājusi arī aktīvā tūrisma sezona. Šogad lukturu iedegšana notiks vēl pāris reižu – Adventes laikā. “Viena tradīcija nomaina citu. Mēs ļoti ceram, ka petrolejas lukturu iedegšanas laiks un vieta būs kā radīta, lai te būtu draugu tikšanās vieta, sākums vai noslēgums vakara pastaigām pa vecpilsētas ieliņām,” sacīja J. Salmiņa.
Vakara krēslā sanākušajiem jaunās tradīcijas atbalstītājiem Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders sacīja: “Mūsu pilsēta ir sena, bet nekad tā nebūs pabeigta. Arvien radīsies kas jauns vai tiks atjaunots kādreizējais namu, ielu un laukumu izskatā. Jūs redzējāt, ka šovasar apkārt Rožu laukumam notika rakšana, lai izveidotu komunikāciju tīklu. Ceru, ka nākamgad arī pats laukums tiks pārveidots.” Pilsētas dome strādājusi pie tā, lai uzsvērtu vietu, kur senajā pilsētas daļā ilgu laiku bijis darījumu centrs, kādreiz atradies tirgus.
Cēsīs strauji pieaug tūristu skaits, pilsētā, kur daudz tiek darīts, lai atbraukušajiem te patiktu, būtu ko redzēt un viņi justos gaidīti. Visa tūrisma nozare Latvijas tautsaimniecībā ieņem arvien lielāku lomu, Latvija iekļaujas pasaules tūrisma apritē. 2005. gadā Latvija tika uzņemta Pasaules tūrisma organizācijā. Tagad tūrisma nozarē strādājošie 27. septembri, Pasaules tūrisma dienu, atzīmē gan kā profesijas svētkus, gan rod iemeslus satikties ar tūrisma industrijā iesaistītajiem – valsts un pašvaldībās strādājošajiem, privātajiem uzņēmējiem, asociācijām, vietējiem iedzīvotājiem, lai pārdomātu, kā līdzdarboties, lai tūrisma apritei kļūtu vēl lielāka.
J.Sausiņa pateicās Cēsu domei, ka tās kopīgi ar nīderlandiešiem veidotais projektu fonds “Idejas īstenojas” sniedza atbalstu lukturu iedegšanas tradīcijas izveidošanai, par atbalstu pateicās firmai “Stingers”.
„Laikā, kad Latvijas tūrisma attīstības tempi sāk uzņemt nebijušu ātrumu, tūrisma nozarei kā nekad ir nepieciešams valsts atbalsts, tās skaidri deklarēta pozīcija un nākotnes redzējums, ne tikai frāzes, ka Latvijas tūrisma attīstīšana ir mūsu valsts prioritāte,” skaidro Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. ” Valstij jārada drošības un stabilitātes sajūta cilvēkos, kuri gatavi investēt ilglaicīga tūrisma attīstībā”.
Komentāri