Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Kā attīstīties Āraišu muzejparkam

Druva
14:05
21.04.2015
14
Img 1287

Par Āraišiem Latvijā nezina retais. Šī vieta saistās ar vēsturi un

zinātni, tūristu iecienīts objekts, ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienība. Tā īpašnieks ir Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kurai muzejs maksā nomu.

Pēdējos gados aizvien skaļāk par

muzejparka stāvokli, mājām, kas jāatjauno, tualetēm, kas atbilst iepriekšējiem gadsimtiem, teritorijas sakopšanu runā gan muzejnieki, gan Amatas novada pašvaldība, gan apmeklētāji, gan muzejparka veidotāji.

Lai gan katru gadu kaut kas tiek darīts, ieguldīti līdzekļi, naudas ir nepietiekami, lai šo Latvijas vēsturei nozīmīgo vietu pienācīgi uzturētu un sakārtotu atbilstoši elementārām mūsdienu tūrisma prasībām. Pašvaldības rosinātā Āraišu forumā satikās visi ieinteresētie, lai kopīgi vērtētu, vētītu un meklētu risinājumus, kādam būt Āraišu muzejparkam, kā to apsaimniekot.

Vēsturnieki, tie, kuri bijuši klāt muzejparka tapšanā, atgādināja vēsturi un tā laika mērķus, kuri līdz šim nav mainījušies. “Par Āraišu zinātnisko

nozīmi neviens nešaubās –

tā ir liela. Ja profesionāļiem tas skaidrs, nedrīkstam domāt par Āraišiem kā eksotisku objektu tūristiem, aizmirstot zinātnisko nozīmi.

Āraiši ir unikāla kā vieta,” atgādināja Latvijas Vēstures institūta direktors, dr.hist. Guntis Zemītis. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst muzejparka kultūrvēsturisko vērtību. Līdzīgi objekti pasaulē iegūst aizvien augstāku novērtējumu, vairāki ir iekļauti UNESCO sarakstā. Līdzvērtīgi ir Āraiši. “Domājot par vērtību saglabāšanu un muzeja darbībai nepieciešamo, allaž ir diskusijas. Jāatrod kompromiss, lai muzejs funkcionētu. Āraišos ir kultūras slānis, kas nav izpētīts. Muzejparka īpašnieks – Valsts nekustamo īpašumu aģentūra – rekonstruētās ēkas sauc par mājām, bet patiesībā tām jābūt muzeja krājuma vienībām. Domājot par muzejparku, vairāk jārunā par zinātnisko aspektu, te ir daudz ko pētīt,” viedokli pauda Jānis Asaris un piebilda, ka muzejs bez pašvaldības atbalsta teritoriju apsaimniekot nespēj, jāmeklē sadarbības iespējas.

Inspekcijas arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne atgādināja, ka apsaimniekotājs nedrīkst aizmirst – muzejparka viduslaiku pils ar priekšpils daļu ir aizsargājams

arheoloģiskais mantojums, savukārt ezerpils ir arheoloģiskas aizsargājamas ēku rekonstrukcijas, kas tapušas, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem. Apsaimniekotājiem vienmēr būs ierobežojumi. “Nedrīkst koncentrēties tikai uz ezerpili, aizsargājamo pieminekļu sarakstā ir visa muzejparka teritorija,” uzsvēra Sandra Zirne un atgādināja, ka jādomā ne tikai par kultūrvēsturisko, bet

arī arheoloģisko ainavu.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjānis, vērtējot pašreizējo situāciju un ieskicējot Āraišu muzejparka nākotni, sacīja: “Vienmēr, lai cik kāda vieta vai objekts būtu nozīmīgs, jādomā par nākotni.

Āraišu muzejparkam saimnieki mainījušies vairākkārt. Krīzes laikā ministrija kā reālo risinājumu redzēja to nodot Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, tādējādi garantējot, ka tiek saņemts

valsts finansējums. Ap simts tūkstoši eiro gadā, protams, ir nepietiekami.”

Viņš atgādināja, ka Muzeju likums skaidri pasaka, kas ir muzejs, kādi tā uzdevumi – krājuma vākšana, glabāšana, pētniecība un

komunikācijas veidošana ar sabiedrību.

Āraišu muzejparks kā muzejs var darboties, jo tas ir Nacionālā muzeja struktūrvienība. “Vai muzejs ir vienīgā institucionālā forma, kā saglabāt un rādīt apmeklētājiem nacionālās bagātības? Nebūt ne. Latvijā ir citas formas, ko īsteno privātpersonas un pašvaldības, iekārtojot krātuves, ekspozīcijas. Taču katrs, kurš nopietni grib nodarboties ar kultūrvēsturisko mantojumu, agri vai vēlu nonāk pie secinājuma, ka vajadzīgs muzejs. Tie, kuri grib nodarboties ar mantojumu ilgtermiņā, saprot, ka muzeja darbība ir skaidri noteikta, tāpēc arī izvēlas to. No funkciju un resursu viedokļa pilnvērtīgi visu izdarīt

nav viegli,” domās dalījās Jānis Asaris un atzina, ka brīdī, kad kāds likums sāk traucēt atbilstoši jaunajai situācijai, tas ir jāmaina. Viņš arī atgādināja, ka katrs reiz bijis kāda muzeja apmeklētājs un katrs arī grib

redzēt 21.gadsimta muzeju. “Apmeklētājs neapzinās, ka ir neredzamā muzeja daļa. Mantojuma apzināšana, krāšana, saglabāšana un izpēte ir tas, ko apmeklētājs neredz un bieži vien arī nesaprot. Runājot un domājot par attīstību, nedrīkst to aizmirst,” sacīja Jānis Garjānis.

Daudz satraukuma izskanēja par to, kā muzejparkā patlaban tiek saimniekots. Ar to nav apmierināti Āraišu ezerpils fonda biedri, kuri ēku restaurācijā paveikto vērtē kā paviršu, arī teritorijā trūkst kārtības. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte skaidroja: “Pašvaldību neuztrauc muzeja kā institūcijas pārvaldība, bet

muzejparka infrastruktūra un pakalpojumi, kas vajadzīgi cilvēkiem līdz brīdim, kad viņš nokļūst muzejā. Desmit gadus

runā par to, ka vajag normālu tualeti, bet nekas netiek

darīts. Labs saimnieks rūpējas par savu teritoriju, nevis staigā un lūdzas, lai kāds nopļauj zāli. Esam rakstījuši vēstules, nekustamo īpašumu aģentūra atzīst, ka, ja gribam, var muzejparku nodot pašvaldībai. Ir jābūt skaidram, ko katrs darīs, lai tur būtu kārtība. Pašvaldības mērķis nav pārņemt muzejparku, ierīkot tualetes un stāvlaukumu. Jautājumu, ko risināt ir daudz, tie jārisina kopā. Tūristus interesē

ne tikai vēsture, viņiem nepieciešama arī infrastruktūra.”

Plašāka diskusija izvērtās par iespējām valsts institūcijām

un pašvaldībai finansiāli vienai otrai palīdzēt kopīgos darbos, jo to liedz likums. “Ja Āraišu muzejparks kļūs par pašvaldības muzeju, valsts varēs atbalstīt, piešķirot finansējumu projektu konkursos,

tāpat kā visiem akreditētajiem muzejiem. Simts tūkstošu eiro finansējuma nebūs, ar to jārēķinās. Tādi piemēri, ka valsts nodod muzejus pašvaldībām, ir. Savulaik valsts Dārziņa un Sudrabkalna muzeju Jaunpiebalgā

nodeva Piebalgas muzeju apvienībai “Orisāre”.

Protams, institūcijai jābūt tā saimnieka rokās, kurš vislabāk var nodrošināt tās darbību un attīstību. Tāds ir ministrijas uzskats. Ja pašvaldība var garantēt resursus, kas ļautu Āraišu muzejparkam ne tikai izdzīvot, arī attīstīties, ministrijai nevar būt iebildumu to nodot pašvaldībai. Lēmumu pieņem Ministru kabinets,” skaidroja Jānis Garjānis.

Par forumā dzirdēto, pašvaldības un tūrisma speciālistu akcentēto tūrisma nozares attīstības veicināšanu muzejparkā sašutuši bija vairāki vēsturnieki. Arī Anda Vilka un Dace Tabūne. “Par Āraišiem jārunā citā līmenī. Diemžēl tie, kurus interesē tūrisms, neapzinās, kādas te ir vērtības un ko nozīmē tās saglabāt. Nedrīkst muzejparku vērtēt tikai no tūrisma viedokļa. Āraišu ezerpili nevar salīdzināt ar citiem muzejiem,” sacīja Anda Vilka, bet Dace Tabūne atgādināja, ka

Āraišu muzejparks nav neviena privātīpašums,

tas pieder sabiedrībai izglītojošiem un zinātniskiem mērķiem.

Par to gan, ka muzejparkā nepieciešama mūsdienīga ēka, kurā būtu tualetes, ekspozīcijas telpa, iespējams suvenīru un kārumu

kiosks, neviens nešaubās. Arī par to, ka vasarā jānopļauj zāle, apkārtnei jābūt sakoptai. Diemžēl patlaban Ātraišu muzejparkam visam naudas nepietiek. Amatas novada Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane atzina: “ Lai meklētu risinājumus, ir būtiski uzklausīt dažādus viedokļus, mēs mēģinām saprast, kā būtu labāk. Ir ieskicēti Āraišu arheoloģiskā muzejparka turpmākās attīstības modeļi, kuri tiks izstrādāti detalizētāk.” Novada vadītāja Elita Eglīte uzsvēra: “ Āraišu muzejparks ir novada teritorijā.

Dzirdējām, cik tā ir liela vērtība. Domāju, ka vajadzīgs likums par Āraišu muzejparku. Pašvaldība gatava pārņemt, ja valsts līdzi dod finansējumu. Ja tā ir viena trešā daļa no nepieciešamās naudas kā Turaidas muzejrezervātam, pārējo atradīsim. Par katru centu atskaitīsimies. Tik daudz speciālistu, cik muzejā ir patlaban, varam uzturēt. Vēsturnieki lai pētī vēsturi.” Viņa arī piebilda, ka pašvaldība vēlas beidzot no pilsdrupām izvest

zemes kaudzi, kas stāv jau 30 gadus, vēlas pilsdrupu teritorijā uzlikt grīdu, lai pasākumos cilvēki ērti justos, muzejparkā būtu piemērotākā vieta novada Tūrisma un informācijas centram. “Mēs negribam izjaukt zinātni vai traucēt zinātnieku darbu, tikai sakārtot tūrisma objektu,” uzsvēra domes priekšsēdētāja.

Vai muzejparkā kas mainīsies, redzēsim. Cerams, pavisam drīz.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
6

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
99

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
358

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
30

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
53

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
79

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
18
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
19
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
16
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
18
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
37
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Sludinājumi