Drīz vien Cēsu vasarās pašsaprotama būs ne tikai jauno mākslinieku klātbūtne, kad viņi glezno
vecpilsētu, bet arī jauno arhitektu darbošanās, kad viņi pilsētvidē īsteno oriģinālas idejas.
Cēsīs trešo reizi ir notikusi jauno arhitektu un pilsētplānotāju Starptautiskā vasaras nometne, tāpēc viens no rīkotājiem – Toms Kokins – teic, ka īstā vieta, uz kurieni vasarās uz Latviju atvilināt studentus no ārvalstīm, nu ir atrasta. Tādējādi jaunās paaudzes arhitekts, Latvijas Radošo industriju platformas Fold vadītājs apstiprina, ka
starptautiskajam vasaru projektam, kurā lielā mērā ir ieinteresēta arī Rīgas Tehniskā universitāte, astoņās aizvadītajās vasarās gūta atziņa, ka vislabāk bijis Cēsīs.
“Gadi bija vajadzīgi, lai mēs ar Evelīnu Ozolu – vasaras skolas programmu direktori –
paši augtu un veidotos, un arī
pierādītu sev, ka arhitekts itin labi var iztikt bez Rīgas. Tāpēc turpmāk bāzēsimies darbam Cēsu mazpilsētā, nemaz nerunājot par vasarām, kad strādājam arī starptautiskās arhitektu nometnes veidošanā,” spriedumos dalās Toms Kokins, piebilstot, ka šādā izvēlē liela nozīme bijusi arī Cēsu
pašvaldības ieinteresētībai dot platformu ideju īstenošanai jauniem cilvēkiem.
Iepriekšējo starptautisko nometņu dalībnieki – jaunie arhitekti – domājuši, kā Cēsīs savienot un padarīt
gājējiem pievilcīgu pārvietošanos ap pilsētas kodolu, kurā iekļaujas četri laukumi – Stacijas, Vienības, Rožu un Līvu. Studenti šo pilsē-tas daļu nosaukuši par Cēsu mugurkaulu. Kad vasaras nometnes dalībnieki
devušies uz savām universitātēm, rīdzinieks Toms Kokins palicis, lai aizstāvētu jauniešu
idejas, darītu tās zināmas Cēsu pašvaldībai. Pagājis laiks, un viņš teic – viss liecinot, ka studentu ģenerētās idejas pilsētvidei nepaliks uz papīra. Tās
īstenosies un pilsēta iegūs jaunus vaibstus.
Katru vasaru starptautiskās nometnes darbā iesaistās ap 30 studentu un 20 macībspēku, kā arī pavāri un citi palīgi. Līdz šai vasarai nebijis piemērotas vietas, kur Cēsīs divas nedēļas labi justos tik kupls skaits pieaugušo, kuriem nepieciešams radoši izpausties, komunicēt, organizēt nometnes sadzīvi. Šogad vienā no pilsētas trim parkiem tam rasta ideāla vieta. Tuvu pilsētas
centram atjaunotni piedzīvo vēsturiska muižas ēka Ruckas parkā. “Mūs vadīja misijas apziņa”, teic Toms Kokins, stāstot, kāpēc
nometnes vietai izvēlēta bijusī slimnīcas ēka, kas ilgi stāvējusi tukša, bet tagad kādreizējā muiža pārtop par mākslinieku rezidenču centru.
Divas nedēļas muižā un tās apkārtnē
izvērtušās piepildītas un radošas. Tāpēc rīkotājiem nav pat šaubu, ka ne tikai latvieši, bet arī studenti no Brazīlijas, Ķīnas, Indijas, Albānijas un Lielbritānijas,
mājās atgriezušies, stāstīs aizraujošus stāstus par piedzīvoto Cēsīs. “Tie liecinās, ka mēs spējam arī pasaules līmenī , kādu esam izveidojuši Latvijā, piesaistīt
uzmanību dizaina un pilsētplānošanas izglītības formātam vasarās,” secinājumus izdarījis nometnes veidotājs. Topošie arhitekti būvniecību varējuši apgūt
ne tikai abstrakti, bet arī praktiski, jo pēc radītā zīmējuma pašiem
bija jāņem rokā attiecīgā lieluma baļķis un jāieliek topošajā būvē. Laika celtniecībai nav bijis daudz. “Plāna īstenošana
notika prātam neaptveramā triecientempā – četrās dienās,” saka arhitekts. “Pie tam dažs
no topošajiem pilsētplānotājiem
āmuru rokā turēja pirmo reizi dzīvē.”
Jaunie arhitekti nu ir prom, bet cēsniekiem sācies īstais laiks, lai iepazītos ar būvēm Ruckas parkā. Viens no tiem ir funkcionāli saistoši izveidota Ruckas parka vietzīme, pa kuru vēlams pakāpelēt, lai uz vecajiem parku kokiem paskatītos no augstāka punkta. Otra vietzīme
ir vecā muižas pagraba vietā ierīkotā pirts. Šāda ideja
ļoti strauji attīstījusies tūlīt pēc tam, kad studenti izzinājuši Cēsu kūrortvēsturi, arī to, ka
pilsētas parkos jau 19. gadsimtā bijušas vietas ūdens procedūrām. Studenti
klausījušies arī Cēsu mēra Jāņa Rozenberga vīzijā, ka pilsētai jāatgūst labā slava kā ūdens procedūru pilsētai, jo Cēsis ir Gaujas nacionālā parka viducī.
To, kādas latviešu tautā ir pirts tradīcijas, ārzemju studenti uzzinājuši, gatavojoties savai pirmajai pirts dienai Latvijā, pie tam pašu celtā, oriģināli izveidotā pirtī – ar karsēšanos pagrabstāvā un veldzēšanos baseinā uz pagraba jumta. Studentiem
izklāstītas latviešu
spilgtākās pirts kultūras tradīcijas, kā arī ārstniecības augu pielietojums. Speciālista Artūra Tereško vadībā turpat
parka leknajā pļavā iepazīti vērtīgi augi un no tiem veidoti zāļu saišķi pirtij.
No aizvadītās vasarās jauno arhitektu
īstenotajām idejām par paliekošākajām Toms Kokins nosauc divas – cēsniekiem jaunas satikšanās vietas radīšana vecpilsētā, kafejnīcas “Mala” pagalmā, un grāmatu torņa izveidošana laukumā pie stacijas. Arhitekts domā, ka šīs idejas iedzīvojušās, ne tikai
pateicoties oriģinalitātei, kādu Cēsīs uzceltā grāmatu torņa gadījumā apjūsmojuši pat starptautiskie vērtētāji, aprakstot arhitektūras žurnālos. Veiksme uzsmaidījusi tāpēc, ka pilsētniekiem iepatikusies studentu izdoma, kā līdz tam neapdzīvotajā Cēsu pagalmā sapulcināt daudz ļaužu. “Cēsnieki
nebija kūtri – tieši otrādi – gatavi
brīvprātīgi darboties, lai vienā no vecpilsētas pagalmiem uzturētu pozitīvu gaisotni,” stāsta Toms Kokins.
Atbalstu guvusi vēl viena
ideja – grāmatu apmaiņu radīt arī ārpus bibliotēkas. Līdzās tai – laukumā pie stacijas – uzbūvēts oriģināls tornis no mitrumu izturīgām tetrapakām. Bibliotekāri
apņēmušies, ka daļa no apmeklētāju atnestajām personīgajām grāmatām, lai tās nodotu lasīšanai citiem, nonāks arī grāmatu tornī. Tā notiek joprojām.
Katru gadu atbrauc citi arhitekti un redz, ka Cēsīs vasarās paveiktais reāli darbojas. Jaunie cilvēki gūst apstiprinājumu, ka arī nevalstiska iniciatīva, kāda ir vasaras nometnes rīkošana, var veicināt ideju rašanos, kuras nākotnē realizēsies, pilnveidojot pilsētas kultūrvidi.
Mairita Kaņepe
Komentāri