Janvāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 77 milimetri, kas ir 182% no ilggadējās normas, kļuvis par trešo ar nokrišņiem bagātāko gada pirmo mēnesi Latvijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Nokrišņiem visbagātākais janvāris Latvijā ir bijis 2007.gadā, tā nokrišņu daudzums kopumā Latvijā pārsniedza normu gandrīz 2,4 reizes, bet vissausākie ir bijuši 1969.gada un 1972.gada janvāris, kuros nokrišņu daudzums bija ap 30% no normas. 2011.gada janvāra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 141% no ilggadējās normas, tādējādi ierindojot to ar nokrišņiem bagātāko janvāru datu rindas 16.vietā. Lielāks par normu nokrišņu daudzums šā gada janvārī bija teju visā Latvijā- vairāk nekā divas reizes, Mērsragā gandrīz trīs reizes, normatīvā vērtība tika pārsniegta Latvijas ziemeļu rajonos un ap Rīgas jūras līci. Mērsragā un Skultē tik liels nokrišņu daudzums janvārī bija pirmoreiz. Līdz 150% no normas liels nokrišņu daudzums bija Latvijas vidienē, kā arī galējos austrumu, dienvidaustrumu rajonos. Līdz 25.janvārim nokrišņi Latvijā bija katru dienu. Mēneša pirmo divu dekāžu nokrišņu daudzums Latvijas lielākajā daļā pārsniedza normu vairāk nekā divas, Skultē un Stendē vairāk nekā trīs, bet Mērsragā gandrīz četras reizes. Mērsragā un Stendē 4., 5. un 6.janvāra kopējais nokrišņu daudzums bija tuvs visa mēneša nokrišņu normai, 5.janvārī Mērsragā un Stendē, bet 6.janvārī Skultē diennaktī tika izpildīts visas dekādes nokrišņu plāns. Dekādes normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums bija arī 12.janvārī vietām Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, bet 13.janvārī Vidzemes centrālajos rajonos. Atbilstoši temperatūras izmaiņām vēlāk par ilggadējiem vidējiem termiņiem Latvijā veidojās arī noturīga sniega sega. Līdz gandrīz mēneša vidum sniegs vairāk klāja Latvijas austrumu daļu, bet arī tur stabils tas bija tikai aukstākajos iekšzemes rajonos. Ar mēneša pirmo dienu noturīga sniega sega izveidojās Rūjienā, Alūksnē, Zosēnos, Dagdā un Daugavpilī. Citviet noturīga sniega sega izveidojās 14.janvārī, pašos Latvijas dienvidrietumos – Liepājā un Rucavā – 22.janvārī un 23.janvārī. Šā gada janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija mīnus 3,4 grādi, kas ir 1,2 grādus virs ilggadējās normas. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka pats siltākais janvāris ir bijis 1989.gadā, tā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija plus 1,8 grādi. Latvijas laika apstākļu mainīgumu apstiprina fakts, ka gadu gaitā vissiltākais un visaukstākais janvāri ir pavisam tuvu – visaukstākais janvāris Latvijā ir bijis 1987.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 14,4 grādi. Aukstāko gada pirmo mēnešu pirmajā desmitā kā sestais ir 2010.gada janvāris, tā vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 11,5 grādi, savukārt 2011.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 3 grādi. Siltāks par normu šā gada janvāris bija visā Latvijā. Vissiltākajās mēneša dienās – 3., 4. un 12.janvārī – diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 2, plus 3 grādi, kas ir 6 līdz 8 grādus virs normas, un diennakts maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 6, plus 7 grādus. Janvāra otrajā dekādē pirmo reizi šai aukstajā sezonā dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā noslīdēja zem nulles, Austrumlatvijā sasniedzot mīnus 2, mīnus 3,7 grādus. 14.janvārī meteoroloģiskā ziema beidzot iestājās visā Latvijā. Ciklonu ietekmei vājinoties un pieaugot plaša Sibīrijas anticiklona ietekmei, janvāra trešajā dekādē Latvijā temperatūra pārliecinoši slīdēja uz leju. Janvāra pēdējās dienās tā jau bija vidēji 9 līdz 10, vietām pat 11 līdz 12 grādus zem normas, naktī daudzviet Latvijas centrālajos un austrumu rajonos noslīdot zem mīnus 20, Daugavpilī un Zosēnos līdz mīnus 24 grādiem. LETA
Komentāri