Ceturtdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Ja vien vēlas, var izdarīt

Druva
10:08
29.08.2014
10
Img 0199

Aija Medne kā allaž ir steidzīga, jau sarunāts ar kaimiņienēm braukt brūklenēs. Mežā ogu nav daudz, bet zināmās vietās ciņi sarkani. “Man vajag būt mežā. Tas nekas, ka mājās darba netrūkst,” saka Aija.

Istabā uz salvetes žāvējas krūmmelleņu sēkliņas. Tikko novākta vairākus gadus gaidītā pirmā raža, Aija grib pamēģināt izaudzēt stādus.

“Šī vasara bija neparedzama. Tā visus mocīja,” atzīst raunēniete. Negaiss un krusa, pēc tam lielais karstums

izpostīja zemenes. Jau gatavojās skaistas ogas, bet stādi panīka. “Neko darīt, tā notiek. Bija sastādīti ap 800 stādi, izskatās, ka tie salīda zemē. Labi, ka pavasarī vismaz izdevās patirgot dēstus. Ir iestādītas mēneszemenes, bet tās nīcina maijvaboļu kāpuri. Arī nav tāds rezultāts, kādu gribētos,” lietišķi secina Aija un piebilst, ka dienas ir par īsām, lai visu pagūtu.

Aija Medne ir ne tikai Raunā pazīstama tortu cepēja. Daudzi svētku reizēs slavē viņas meistardarbus. “Nezinu, kur ir noslēpums. Mamma cepa, es palīdzēju, iemācījos. Kā tortes cepu, neslēpju, stāstu,” bilst Aija.

Pirms diviem gadiem, mazbērnu pamudināta, Aija piedalījās pazīstamā pavāra Mārtiņa Sirmā rīkotajā konkursā “Rāmkalnos”.

Žūrijā bija arī kāds ārzemnieks, viņš pienācis pie Aijas, palūdzis vēl vienu gabaliņu tortes un teicis: “Jums ir ļoti garšīga torte.” Konkursā Aija saņēma Mārtiņa Sirmā simpātiju balvu – rožu klēpi. Konkursā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieces.

“Parunājāmies, vairākas brīnījās, ka mans ceptais biskvīts garšo atšķirīgi. Tā ir, jo uz desmit olām nelieku desmit karotes miltu, tikai piecas, biskvīts iznāk gaisīgāks, nav tik sauss. Visu var panākt putojot,”

tortu cepēja labprāt atklāj vienu no mazajiem noslēpumiem. Nesen Aija sākusi cept pazīstamo torti “Cielaviņa”. Pirmā izdevusies ļoti garšīga. Nākamā sagādājusi kreņķus. “Droši vien ietekmē arī Mēness fāzes. Rezultātu ietekmē viss – ja rieksti nepareizi izkaltēti, olas baltums nebūs kraukšķīgs,” saka Aija. Tortēm smilšu mīklas kārtai viņa izmanto tikai margarīnu, pārliecinājusies, ka no sviesta nekad tāda neiznāks, bet arī katrs margarīns neder. Cepēja ik reizi krāsnī liek paraugu – mazu pikuci, ja rezultāts nav gaidītais, mīklai vēl kaut ko liek klāt, mēģina vēlreiz. Tā vienmēr darījusi Aijas mamma.

Tortēm ievārījumus viņa vāra pati, no āboliem, pašas lasītām dzērvenēm. “Kad saka, ka torte garšojusi, ir gandarījums,” atzīst Aija.

Liela viņas aizraušanās ir adīšana. Rakstainu cimdu, zeķu pa ziemu tiek pieadīts daudz. Agrāk neilgu laiku Aija strādājusi “Daiļradē”, adījusi daudz ko.

“Ja ziemā nebūs rokās adīklis, nevienu filmu nevaru noskatīties, nāk miegs.

Paadu, eju panūjot, izkustēties vajag. Nedrīkst sevi pārslogot. Adīšana nomierina,” pārliecināta raunēniete.

Tā vien šķiet, ka Aiju vada nemiera gars. Viņai vienmēr vajag apkārt darbu kalnus, un savējie zina – viņa tiks galā. “Ja ir stress, atliek ar mašīnu izmest kādu līkumu, sajust brīvību,” saka Aija.

Pirms desmit gadiem Aija izmantoja piedāvājumu un gadu nostrādāja Vācijā, pensionāru pārim gatavoja latviskus ēdienus. Sieva bija Latvijā dzimusi vāciete, runāja latviski. Līdztekus Aija vēl kādai

ģimenei kopa dārzu. “Tagad daudz ko vāciski saprotu, bet vajadzēja tolaik vairāk pamācīties,” nosaka Aija.

Aijas Mednes ceptās tortes, adītos cimdus var apskatīties draugiem.lv. “Man nebija ne datora, ne interneta, pirms gadiem sešiem mazmeita un vedekla pateica, ka izveidojušas man profilu. Pirms gada sapratu, ka arī man vajag internetu. Izlasu ziņas, meklēju dažādus padomus, kaut vai par krūmmelleņu audzēšanu, arī par adīšanu var daudz interesanta uzzināt. Ir prieks, ka arī citi var apskatīties, kādas man iznākušas tortes, cimdi,” stāsta Aija Medne. Mazmeita Liene sakrājusi fotogrāfijas, kurās redzamas viņas dzimšanas dienai vecmammas ceptās tortes.

Bet lielākais Aijas Mednes dzīvesprieks ir pieci mazbērni. Visus viņa auklējusi, par visiem aizvien tur rūpi. Jau pieaugušiem viņiem vecmamma ir draugs, pie kura var aizbraukt, parunāties.

Sarmīte Feldamne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Velopatruļa” apmeklējusi Cēsu pilsētas Vidusskolu

16:03
14.11.2024
28

Projekts «Velopatruļa» paplašinājis darbību un apmeklējis 10 skolas Latvijas pilsētās, tostarp arī Cēsis. Izglītojošajos pasākumos, kurus organizēja apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu Velobiedrību, 200 skolēni apguva svarīgas zināšanas par ceļu satiksmes drošību, velosipēdu uzturēšanu tehniskā kārtībā un BTA Velopolises apdrošināšanas iespējām. Statistika rāda, ka jaunieši nereti […]

Lāčplēša dienā atmirdz gaisma

00:00
14.11.2024
31

Lāčplēša diena Latvijā ir apliecinājums piemiņai un brīvībai. Atceramies brīvības cīnītājus un lepojamies ar savu valsti. Jau no rīta Straupes pamatskolas audzēkņi svinīgā gājienā devās pie Vīlandes Skolnieku rotas karavīru pieminekļa. Jaunsargiem rokās lāpas, dažādu klašu skolēniem svecītes. Tās sildīja rokas drēgnajā rudens vējā un, noliktas pieminekļa pakājē, apliecināja cieņu brīvības cīnītājiem. Pamatskolas direktore Dana […]

Stalbē uzstāsies Zemessardzes orķestris, Raunā tikšanās ar Zemessardze majoru, rakstnieku

14:24
13.11.2024
25

Gaidot Latvijas dzimšanas dienu, Cēsu novada Stalbes tautas namā 16. novembrī notiek Zemessardzes orķestra koncerts “Ar mūziku samīļosim Latviju”, aicina svinēt Latvijas brīvību, lepnumu un spēku. Koncertu papildina īpašie viesi – mūziķi no ASV Gaisa spēku Eiropā orķestra, kas Latvijā viesojas, lai piedalītos 18.novembra parādē Rīgā. Zemessardzes orķestra koncertprogrammā iekļautas Latvijai veltītas kompozīcijas gan instrumentālās […]

Ne katrs pagrabs pasargā no apdraudējuma

00:00
13.11.2024
62

Pie Smiltenes sporta halles,  Raunas Kultūras centra redzama marķējuma zīme ar uzrakstu “Patvertne”, kas liecina, ka te ir pirmā    drošā patvēruma vieta    apdraudējumu gadījumos. Patvertnes zīmes galvenā nozīme ir informēt iedzīvotājus, ka tur ir patvēruma iespēja ārkārtējā situācijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir publiski pieejama ikdienā. Smiltenes novada pašvaldība kopā ar Valsts […]

Cilvēku radītā vide atņēma iespēju izdzīvot savvaļā

06:21
12.11.2024
28
1

Līgatnes dabas takās šajā gadā nonākuši vairāki dzīvnieki, kas savvaļā nevarētu izdzīvot. Rudenī pie Līgatnes pūcēm mājvietu atrada vēl viens putns, pūce, kas pirms diviem gadiem tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas. Putns tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, veterinārārsti tam konstatēja nopietnas galvas un kreisās acs traumas. Ilgstošas ārstēšanas un aprūpes rezultātā pūce […]

Ukraiņu uzņēmēji Cēsīs apmeklē “Balticfloc”

00:00
12.11.2024
66

Ukrainas uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju delegācija pagājušajā nedēļā Latvijā iepazina mūsu valstī paveikto atkritumu pārstrādes modernizācijā un pieejamo Eiropas fondu līdzfinansējumu ilgtspējas projektiem. Vidzemē viesi apmeklēja pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO, Aprites ekonomikas centru “Daibe” un vizīti noslēdza Cēsīs, iepazīstot makulatūras pārstrādes uzņēmumu “Balticfloc”. Uzņēmuma projektu vadītājs Ēriks Nordens izrādīja ukraiņu viesiem produkcijas klāstu, […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
28
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
16
1
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
25
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
23
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi