Aija Medne kā allaž ir steidzīga, jau sarunāts ar kaimiņienēm braukt brūklenēs. Mežā ogu nav daudz, bet zināmās vietās ciņi sarkani. “Man vajag būt mežā. Tas nekas, ka mājās darba netrūkst,” saka Aija.
Istabā uz salvetes žāvējas krūmmelleņu sēkliņas. Tikko novākta vairākus gadus gaidītā pirmā raža, Aija grib pamēģināt izaudzēt stādus.
“Šī vasara bija neparedzama. Tā visus mocīja,” atzīst raunēniete. Negaiss un krusa, pēc tam lielais karstums
izpostīja zemenes. Jau gatavojās skaistas ogas, bet stādi panīka. “Neko darīt, tā notiek. Bija sastādīti ap 800 stādi, izskatās, ka tie salīda zemē. Labi, ka pavasarī vismaz izdevās patirgot dēstus. Ir iestādītas mēneszemenes, bet tās nīcina maijvaboļu kāpuri. Arī nav tāds rezultāts, kādu gribētos,” lietišķi secina Aija un piebilst, ka dienas ir par īsām, lai visu pagūtu.
Aija Medne ir ne tikai Raunā pazīstama tortu cepēja. Daudzi svētku reizēs slavē viņas meistardarbus. “Nezinu, kur ir noslēpums. Mamma cepa, es palīdzēju, iemācījos. Kā tortes cepu, neslēpju, stāstu,” bilst Aija.
Pirms diviem gadiem, mazbērnu pamudināta, Aija piedalījās pazīstamā pavāra Mārtiņa Sirmā rīkotajā konkursā “Rāmkalnos”.
Žūrijā bija arī kāds ārzemnieks, viņš pienācis pie Aijas, palūdzis vēl vienu gabaliņu tortes un teicis: “Jums ir ļoti garšīga torte.” Konkursā Aija saņēma Mārtiņa Sirmā simpātiju balvu – rožu klēpi. Konkursā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieces.
“Parunājāmies, vairākas brīnījās, ka mans ceptais biskvīts garšo atšķirīgi. Tā ir, jo uz desmit olām nelieku desmit karotes miltu, tikai piecas, biskvīts iznāk gaisīgāks, nav tik sauss. Visu var panākt putojot,”
tortu cepēja labprāt atklāj vienu no mazajiem noslēpumiem. Nesen Aija sākusi cept pazīstamo torti “Cielaviņa”. Pirmā izdevusies ļoti garšīga. Nākamā sagādājusi kreņķus. “Droši vien ietekmē arī Mēness fāzes. Rezultātu ietekmē viss – ja rieksti nepareizi izkaltēti, olas baltums nebūs kraukšķīgs,” saka Aija. Tortēm smilšu mīklas kārtai viņa izmanto tikai margarīnu, pārliecinājusies, ka no sviesta nekad tāda neiznāks, bet arī katrs margarīns neder. Cepēja ik reizi krāsnī liek paraugu – mazu pikuci, ja rezultāts nav gaidītais, mīklai vēl kaut ko liek klāt, mēģina vēlreiz. Tā vienmēr darījusi Aijas mamma.
Tortēm ievārījumus viņa vāra pati, no āboliem, pašas lasītām dzērvenēm. “Kad saka, ka torte garšojusi, ir gandarījums,” atzīst Aija.
Liela viņas aizraušanās ir adīšana. Rakstainu cimdu, zeķu pa ziemu tiek pieadīts daudz. Agrāk neilgu laiku Aija strādājusi “Daiļradē”, adījusi daudz ko.
“Ja ziemā nebūs rokās adīklis, nevienu filmu nevaru noskatīties, nāk miegs.
Paadu, eju panūjot, izkustēties vajag. Nedrīkst sevi pārslogot. Adīšana nomierina,” pārliecināta raunēniete.
Tā vien šķiet, ka Aiju vada nemiera gars. Viņai vienmēr vajag apkārt darbu kalnus, un savējie zina – viņa tiks galā. “Ja ir stress, atliek ar mašīnu izmest kādu līkumu, sajust brīvību,” saka Aija.
Pirms desmit gadiem Aija izmantoja piedāvājumu un gadu nostrādāja Vācijā, pensionāru pārim gatavoja latviskus ēdienus. Sieva bija Latvijā dzimusi vāciete, runāja latviski. Līdztekus Aija vēl kādai
ģimenei kopa dārzu. “Tagad daudz ko vāciski saprotu, bet vajadzēja tolaik vairāk pamācīties,” nosaka Aija.
Aijas Mednes ceptās tortes, adītos cimdus var apskatīties draugiem.lv. “Man nebija ne datora, ne interneta, pirms gadiem sešiem mazmeita un vedekla pateica, ka izveidojušas man profilu. Pirms gada sapratu, ka arī man vajag internetu. Izlasu ziņas, meklēju dažādus padomus, kaut vai par krūmmelleņu audzēšanu, arī par adīšanu var daudz interesanta uzzināt. Ir prieks, ka arī citi var apskatīties, kādas man iznākušas tortes, cimdi,” stāsta Aija Medne. Mazmeita Liene sakrājusi fotogrāfijas, kurās redzamas viņas dzimšanas dienai vecmammas ceptās tortes.
Bet lielākais Aijas Mednes dzīvesprieks ir pieci mazbērni. Visus viņa auklējusi, par visiem aizvien tur rūpi. Jau pieaugušiem viņiem vecmamma ir draugs, pie kura var aizbraukt, parunāties.
Sarmīte Feldamne
Komentāri