Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību

Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes novadā!”, par    atbalstu uzņēmējiem, kā arī par pašvaldības projektiem, kurus iecerēts īstenot šogad. Savukārt Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītāja Smiltenē    Inese Džar­cāne un Cēsu rajona lauku partnerības administratīvā vadītāja Daiga Rubene informēja par iespējām attīstībai piesaistīt fondu un programmu finansējumu.

Guntis un Baiba Jarohoviči no Drustiem līdz šim uzņēmējdarbības attīstībā ieguldījuši tikai pašu līdzekļus. Viņi Auļukalnā veido vietu, kur var braukt atpūsties, mācīties un svinēt. Pārbūvēta kādreizējā ferma, izveidotas telpas    radošajām darbnīcām, iekārtota kokamatniecības darbnīca, kurā top jau pazīstami koka izstrādājumi ar zīmolu “Dzilnu darinājumi”. Abi mācījušies uzņēmējdarbību Zviedrijā.

“Pie mums bijuši vairāki pasākumi. Interese par mūsu piedāvājumu ir. Jāattīstās tālāk, jāīsteno ieceres, jāvērtē, kā izmantot piedāvātās iespējas,” atzina G.Jarohovičs.

Plašāka diskusija raisījās par pašvaldības un tūrisma uzņēmēju sadarbību. Zemnieku saimniecības “Jaun-Ieviņas” saimnieks Uldis Rudzītis uzsvēra: “Raunā ir pazaudēta kopādarīšana, tā jāpulē, lai saglabātos. Diemžēl tūrismam atbalsta nav, pašvaldība strādā nesaskaņoti, un netiek ņemti vērā mūsu resursi. Katrs esam par sevi, bet    tikai kopā varam būt spēks.” Viņš arī atgādināja, ka diemžēl maz ir informācijas par tūrisma iespējām pagastā, tā nav vienota. “Kad Raunā likvidēja tūrisma informācijas centru, apsolīja, ka publiskā vietā    būs ekrāns, kurā varēs gūt informāciju par iespējām pagastā. Divus uzstādīja Smiltenē, Apē ir jau sen, bet Raunā nav,” bilda raunēnietis un uzsvēra, ka katram ir jāpilda solījumi, tad arī varēs gaidīt izaugsmi.

Raksturojot pagasta tūrisma uzņēmējus, U.Rudzītis sacīja, ka nevar cerēt uz kādu atbalstu, jā­strādā tikai pašiem, to sapratuši arī kolēģi. “Strādājam, lai uzlabotu piedāvājumu, jo pieprasījums ir mainījies, jāseko līdzi laikam,” teica uzņēmējs un piebilda: “Valstī sola samazināt birokrātiju, bet man vairs nav laika un pēc desmit gadiem jau būs vienalga.” Citi gan piebilda, lai īstenotu jebkuru projektu, bez birokrātijas neiztikt.

Uzņēmējs Pēteris Šmits, kurš savā galdniecībā iekārtojis arī kultūrvietu, pašvaldībai pārmeta, ka tā lēti iznomā kultūras centra zāli un noņem uzņēmējam klientus. “Pašvaldība to dara, jo iedzīvotājiem ir vajadzīgas telpas nelieliem pasākumiem, ne jau lai gūtu peļņu,” paskaidroja E.Zur­ģe, bet zālē izskanēja piebilde, ka ne jau tikai cena nosaka izvēli.

Vēl tika pārrunātas pašvaldības ieceres Raunā, kā arī pārrunātas līdzdalības budžeta iespējas. Raunēnieši pauda pārliecību, ka    pagastam vajadzīgie projekti nekad balsojumos neuzvarēs, jo Smiltenē iedzīvotāju ir vairāk. E.Zurģe skaidroja, ka iepriekšējo gadu pieredze rāda pretējo. “Projektu atbalsts lielāks ir pagastos, kur ir maza, bet saliedēta kopiena. Raunā balsošana par savu projektu apsīka jau trešajā dienā. Trapenē, Bilskā, Palsmanē    iedzīvotāju ir mazāk nekā Raunā, bet par viņu projektiem tika savāktas balsis. Smiltenē līdz šim pieteikti vairāki projekti un iedzīvotāju balsis sadalījušās,” situāciju skaidroja E.Zurģe un atgādināja, ka šogad balsošana būs elektroniskā platformā un klientu apkalpošanas centros.

Katrs uzņēmējs uz tikšanos bija atnācis ar savu mērķi – gan lai gūtu apstiprinājumu, ka vajag uzdrīkstēties, gan rastu atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Tie, kuri jau īstenojuši projektus un piesaistījuši finansējumu, vēlas attīstīties tālāk, un, ja iespējas tiek piedāvātas, tās jāizmanto.