Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

“Izvēlies Piebalgu” izvēlas daudzi

Druva
23:00
20.08.2007
9

Uzsākt jaunu tradīciju nav viegli, bet vēl grūtāk ir labi sākto noturēt. Jaunpiebaldzēniem tas izdevās. Plašais piedāvājums – tirgošanās un aizrautīgas lustes, nopietnu pirkumu nodomi, informācija par mācību un kredītu iespējām, semināri par Eiropas fondiem katram apmeklētājam ļāva atrast ko savu, tādēļ izstāde – gadatirgus “Izvēlies Piebalgu”, ko pašvaldība rīko otro gadu, pulcēja vairākus tūkstošus cilvēku no tuvākas un tālākas apkaimes. Bet vislielākie ieguvēji bija mājražotāji un mazie zemnieki. Viņu stendi bija viskuplāk apmeklēti un preces visātrāk izpirktas, bet galvenais ieguvums bija apliecinājums , ka mazajam lauku ražotājam ar svaigo nestandarta produktu ir vieta plašajā tirgus piedāvājumā un ka saimnieki apguvuši prasmi tajā pastāvēt.

Pirmo reizi publiski sevi parādīja Jaunpiebalgas bioloģisko zemnieku saimniecību kooperatīvs „Izvēlies Piebalgu”, kurā apvienojušās piecas saimniecības. Kartupeļi, tomāti, gurķi, pupas un sviesta pupiņas, kolrābji, burkāni, sīpoli un citas dārza veltes no stenda pazuda ātri. Pagastā bioloģiskā lauksaimniecība ir attīstīta, darbojas vairāk nekā 40 bioloģiskie ražotāji. Lielākās saimniecības nodarbojas ar piena ražošanu, kaut diemžēl produkciju pagaidām nav iespējams pārdot kā bioloģisko. Bet ko lai dara mazie?

„Mēs, sīkaļas, nolēmām, ka jāveido kooperatīvs, lai pārdotu izaudzēto. Mūsu produkcija ir dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas. Esam jau atraduši noņēmējus – Cēsu ēdināšanas uzņēmumu „Raunas vārti”. Tātad, tur ēdienu gatavo no bioloģiski audzētiem produktiem. Ir arī klienti, kas brauc un preci pērk pie mums mājās. Ja būs pieprasījums, varētu to piegādāt arī paši ,” pastāstīja kooperatīva valdes priekšsēdētāja Ilze Koļesņikova.

Tirgus laukuma centrā bija vēl daudz citu zemnieku un mājražotāju piedāvājums . „Lielkrūzes” informēja par saviem tūrisma pakalpojumiem, varēja iepazīties ar Jāņa Šinkas garšaugiem, Jura Šūteļa zedeņu žogiem. Netrūka pašu un kaimiņu pagastu saimnieku medus, siera, alus. Vecpiebaldzēns Aivars Radziņš lepojās ar izslavēto ziedu medu, savukārt Alūksnes rajona Ziemeru pagasta zemnieki pārdeva pašdarītu alu un bērzu sulas. Vecpiebaldzēnu Švēderu ģimene bija atvedusi gardas mājās ceptas smalkmaizītes, alu, sieru. Daudzos stendos tirdzinieki varēja nogaršot mājās sietu sieru, kas bija īpaši pieprasīts. Un tieši siera sējēja – jaunpiebaldziete Dzintra Klapare – pircēju balsojumā par „Piebalgas preci 2007″ mājražotāju un amatnieku grupā ieguva galveno balvu – mālā darināto Zelta cepuri . Arī Rankas un Dzērbenes pagasta stendi kārdināja ar vietējiem ražojumiem, un rancēniešu veikums saņēma Zelta cepuri.

Tirdzinieki savu augsto novērtējumu veltīja arī rūpnieciskai produkcijai – SIA „Piebalgas alus” Latvijas alus speciālistu piešķirtajam atzinības klāstam tagad var pievienot vietējo pircēju dāvāto Zelta cepuri. Apmeklētāji prata novērtēt modernās tehnoloģijas. “Lattelecom” jaunais piedāvājums – digitālā televīzija -, ieguva nosaukumu „Piebalgas prece 2007″ pakalpojumu grupā. Pircēju balvas piešķiršana balsojot bija jaunums šī gada pasākumā, un tas izdevās veiksmīgs.

Plašā klāstā tirgū bija mākslinieciskas ievirzes preces – Ērika Blūma un Ojāra Lēģera koka darinājumi, Astrīdas Mājenieces gleznas, Baibas Slaidiņas pinumi, Ilzes Stoleres apgleznotais zīds un vēl, un vēl. Daudzveidīgu prasmju klāstu, skolotājas Sandras Strēles vadīti, rādīja mākslas skolas audzēkņi.

„Šādi pasākumi aktivizē lauku uzņēmējus, īpaši zemniekus. Tas ir lielisks pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai. Apkaimes pagastiem vajadzētu tajā ne viens piedalīties, bet arī ņemt piemēru,” atzina Cēsu lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe. Viņš pastāstīja, ka pēc lauksaimnieku iniciatīvas noticis pat ekspresseminārs, kurā sniegta informācija par aktualitātēm nozarē.

Un, lai apmeklētāji nenogurtu no pirkšanas, pārdošanas un mācīšanās, dienu caurvija atraktīvi pasākumi – Ķenča vadītā izsole, podu sišana, pagstaveča Laimja Šāvēja labdarības šķovis, vietējo pašdarbnieku uzstāšanās. Un vakara noslēgumā koncerts, balvu pasniegšana un balle brīvdabas estrādē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi