Lai aizsargātu lauksaimniekus no kaprīzajiem Latvijas laika apstākļiem, kas ik gadu ietekmē nozarē strādājošo ienākumus, tiek meklēts risinājums, kā ražotājiem kompensēt zaudējumus, kas apmierinātu gan nozarē nodarbinātos, gan sabiedrības intereses.
Zemkopības ministrija izstrādājusi lauksaimniecības risku vadības koncepciju, kurā ietverti trīs varianti. Pirmais paredz, ka tiek atbalstīti tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi, proti, valsts atbalsts tiks sniegts apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšanas prēmiju subsīdiju un pārapdrošināšanas veidā. Šajā risku vadības variantā valsts mudina lauksaimniekus apdrošināt šīs kategorijas riskus, ieviešot obligāto apdrošināšanu, skaidro ministrija. Valsts ieguvums ir politiskās atbildības norobežošana, nodrošinot un vadot pāreju no pašreizējās sistēmas uz privāti finansējamo riska vadības sistēmu. Saprotams, ka šajā variantā lauksaimniecības nozares nevarētu pretendēt ne uz kādu valsts atbalstu, ja klimatiskie apstākļi – sausums, lietavas, salnas – nodarīs kaitējumu ražai,
izņemot tos riskus, kuri ietilps valsts pamatatbildībā. Šajā variantā valsts atbalstītu tikai dabas katastrofu, ārkārtas notikumu, valsts uzraudzībā esošu dzīvnieku vai augu infekcijas slimību un epizootijas dēļ cietušos lauksaimniekus.
Koncepcijas otrais variants paredz, ka atbalstīti tiek apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Kompensāciju fonda ideja nozīmē, ka valsts garantē lauksaimniekiem pamatatbildības un līdzatbildības nodrošinājumu, izmantojot kompensāciju fondu, kura līdzekļus veidotu ikgadējas valsts un lauksaimnieku iemaksas.
Savukārt trešais variants , iestājoties ārkārtas situācijai, piedāvā saglabāt līdzšinējo zaudējumu kompensēšanas sistēmu. Tas paredz, ka zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, tiek piešķirts valsts atbalsts. Ja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir nodarījuši būtiskus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valstī ir iestājusies ārkārtas situācija, tad tiek pieņemts lēmums par kompensāciju piešķiršanu daļējai zaudējumu segšanai.
Koncepcijas projekts paredz, ka pirmajā risku vadības sistēmas variantā valsts piešķirs atbalstu apdrošināšanas polises iegādes izdevumu segšanai par kultūraugu apdrošināšanu līdz 50% no apdrošināšanas prēmiju izmaksām. Ja apdrošināšanas polisē tiks norādīts, ka tā sedz tikai nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītos zaudējumus, tad valsts segs līdz 80% no apdrošināšanas prēmijām. Koncepcijā norādīts, ka katru gadu šajā pasākumā tiek izmantots finansējums 200 000 latu apjomā, un pēdējā datu izvērtēšana liecina, ka aktivitāte katru gadu pieaug. Lai nodrošinātu otrajā risku vadības sistēmas variantā minētā fonda darbību, pirmajā gadā nepieciešams budžetā paredzēt finansējumu aptuveni miljona latu apjomā. Savukārt trešajā variantā tiktu saglabāta sistēma, ka nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā zaudējumi tiek atmaksāti no Zemkopības ministrijas budžeta.
“Druva” aptaujāja vairākus lauksaimniekus. Piena lopkopības uzņēmuma SIA “Pasāža” vadītāja Dace Neiberga atzina, ka veiksmīgākais variants varētu būt otrais, kad ar lauksaimnieku un valsts finansējumu veidotu kopēju kompensācijas fondu. “Taču to noteikti jāpārvalda pašiem lauksaimnieciskajiem ražotājiem, lai uz mūsu rēķina neiedzīvojas privātas kompānijas, starpnieki,” sacīja D.Neiberga. Savukārt graudu audzētājs, Raunas pagasta zemnieks Ainis Jaunzems vērtēja, ka izdevīgāka būtu privātā apdrošināšana, kur valsts piešķir atbalstu apdrošināšanas polises pirkšanai. Bet Raiskuma pagasta zemnieks, graudu audzētājs Einārs Lācis vēl nav gatavs vērtēt ministrijas izstrādātos variantus: “Kā katrs jauns piedāvājums, arī šis vēl ir ļoti neskaidrs. Man vēl nav viedokļa par to, kā katrs piedāvātais variants varētu izpausties dzīvē.”
Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošinātu paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus, skaidro ministrija.
Risku vadības koncepcija pagājušajā nedēļā izsludināta valsts sekretāru sanāksmē.
Komentāri