Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projektā “Labklājības ministrijas pētījumi” veikts apjomīgs darbs, lai izzinātu pašreizējās un nākotnes vīzijas darbaspēka un darba tirgus jautājumos, izstrādājot 13 pētījumus par Latvijas darba tirgu.
Šoreiz, ieskatoties pētījumos, kas skar tautsaimniecības sektoru, nākas atzīt, ka pētījuma veicēji saskatījuši jau daudzas zināmas un aktuālas problēmas, par kurām jau runāts.
* Pētījuma veicēji atzīst, Latvijas tautsaimniecība attīstās pietiekami strauji un stabili, taču tas nenozīmē, ka šajā sfērā viss būtu kārtībā. * Latvijas darba tirgū vērojamas dažādas attīstības tendences – sakarā ar pēdējo gadu straujo ekonomisko attīstību nodarbināto iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug. Ir uzlabojušies bezdarba līmeņa rādītāji, palielinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. * Nav pieprasījums darbam lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet palielinājies mežsaimniecībā, būvniecībā, kā arī pakalpojumu nozarēs – īpaši viesnīcās un restorānos, finanšu sfērās. * Atšķirīgs ir nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos, kas būtiski kavē teritoriālas attīstības izlīdzināšanos un rada virkni sociālu problēmu. * Atalgojuma atšķirības pa profesijām un tautsaimniecības sektoriem rada darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētību nozarēs, kavē tālāku dinamisku tautsaimniecības attīstību. * Zemais atalgojuma līmenis kopumā veicina darbaspēka migrāciju uz ekonomiski attīstītām valstīm un nevar būt uzskatāms par noturīgu valsts konkurētspējas priekšrocību ilga laika periodā. * Iegūtie darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognožu rezultāti rāda, ka no 2007. gada līdz 2013. gadam paredzēts darbaspēka nepietiekamības vislielākais pieaugums šādās profesijās – inženieri, būvinženieri, elektroinženieri, citi fizikas un inženierzinātņu speciālisti, skaitļošanas tehnikas operatori, ārsti, zobārsti, vidējais medicīniskais personāls, komercdarījumu speciālisti. * Darbaspēka nepietiekamības pieaugums ilgtermiņā no 2014. līdz 2020. gadam paredzams vēl šādās profesijās – tūrisma speciālisti, kvalitātes vadības sistēmu vecākie speciālisti, vecākie projektu vadīšanas speciālisti un zobārstu asistenti. * Iegūto prognožu analīze rāda, ka strādājošo nepietiekamība 2007. gadā rodas 82 no 120 profesijām, 2013. gada tā gaidāma jau 99 profesijās. * Prognožu rezultātu lielās atšķirības darbaspēka pieprasījumā un piedāvājuma pa atsevišķām profesijām skaidrojamas ar dažu profesiju zemo prestižu, atalgojumu. * Darba tirgus pētījumi apliecina, ka Latvijā liels strādājošo skaits vienlaikus strādā vairākās darba
vietās. * Latvijas darba tirgū gandrīz 52 procenti strādājošo nav nodarbināti profesijās atbilstīgi viņu iegūtajai izglītībai. * Viena no darba tirgus pieprasījuma puses struktūrpolitikas prioritātēm ir veicināt ekonomiskas aktivitātes vāji attīstītos reģionos. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, novērtējot uzņēmējdarbības vidi, uzturot valdības un uzņēmēju dialogu, veicinot pašvaldību attīstību un nodrošinot to kapacitātes celšanos, īstenojot savstarpēji koordinētu nozaru un reģionālo politiku. * Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības sekmēšana, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam, nodrošinot informatīvo un konsultatīvo atbalstu. * Tīkla infrastruktūras attīstība, uzlabojot autoceļu un enerģētikas infrastruktūru. * Attīstīt un veicināt zinātnisko darbību, atvēlot lielāku finansējumu zinātnei un pētniecībai no valsts budžeta, sekmējot zinātnisko darbību un attīstību privātajā sektorā, modernizējot zinātnisko infrastruktūru zinātniskajos institūtos un augstskolās, nodrošinot zinātnes
intelektuālā potenciāla atjaunošanu.
Komentāri