Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Izjust vilni Alaukstā

Druva
13:52
24.07.2014
17
Uvis Avens

Pierasts, ka aktīvās atpūtas iespējas vairāk tiek piedāvātas pilsētās vai to tuvumā, kur lielāka ļaužu plūsma. Taču vecpiebaldzēns Uvis Avens ir pārliecināts, ka šādu biznesu var attīstīt arī Alauksta ezera krastā, un jau otro vasaru tur darbojas veikparks “Chill Up”.

Te cilvēkiem ir iespēja ne tikai vienkārši atpūsties, bet – atpūsties aktīvi, nodarbojoties ar veikbordu. Vienā teikumā to var raksturot kā ūdens sporta veidu, kas izpaužas kā slīdēšana pa ūdens virsmu uz speciāla dēļa, turoties pie striķa, kas piestiprināts motorlaivai. Tā vēsture stiepjas jau daudzu desmitu gadu garumā. Kā stāsta U. Avens, šādā izpildījumā veikbords ir dārgs sporta veids, jo vajag savu inventāru, motorlaivu, kas braucēju vilktu. Lai būtu lētāk, vācieši savulaik radīja veikparkus ar kabeļu sistēmām, kur laiva nav vajadzīga, jo dēļotāju velk ar īpaši ierīkotu kabeli, ko darbina elektromotors. Šādi veikparki ierīkoti arī daudzviet Latvijā, tostarp Alauksta ezerā.

“Pats vairākus gadus strādāju veikalā “Burusports”, un veikbords nebija sveša lieta, jo tirgojām nepieciešamo inventāru. Tad draugi, kuri darbojas ekstrēmo sporta veidu vidē, ierosināja kaut ko darīt, jo Alauksta ezerā ir potenciāls. Veikparku rodas arvien vairāk, un sapratu, ka arī Alaukstā tādu vajag. Šajā reģionā tāda nav, bet cilvēku vēlme izmēģināt

arvien pieaug.

Cēsu rajona lauku partnerības izsludinātajā konkursā iesniedzu projektu, saņēmu atbalstu, un tapa veikparks. Esmu pārliecināts, ka ikviena šāda aktivitāte dod pievienoto vērtību visam novadam, jo cilvēki, kuri atbrauc, meklē naktsmājas, vietu, kur paēst, izmanto citas iespējas,” stāsta U. Avens.

Vidzemē pagaidām šajā nišā konkurence neliela, ir tikai divi parki Valmieras pusē, bet vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā šis ir pirmais un pagaidām vienīgais veikparks, tādu nav arī Madonas pusē. Alauksta ezerā ierīkota tā sauktā divu torņu kabeļu sistēma, kas ir populārāka un piemērojama individuāli katram braucējam neatkarīgi, vai viņš ir iesācējs

vai jau pieredzējis braucējs. Braucējiem nav nepieciešams savs inventārs. Visu var iznomāt uz vietas.

U. Avens stāsta, ka ar šo ūdens sporta veidu var nodarboties ikviens: “Pie mums atbrauc gan jau pieredzējuši veikotāji, gan arī tie, kuri to izmēģina pirmo reizi. Gadās, ka cilvēki atbrauc līdz Alauksta estrādei, pamana mūsu parku un nolemj pamēģināt. Kādam uzreiz iepatīkas, bet ir arī tādi, kuri saprot, ka tas nav viņiem.

Tā kā Alauksts ir makšķernieku iecienīts ezers, veikparks ierīkots, lai netraucētu nodarboties ar šo hobiju. Mūsu izmantotā sistēma neatstāj negatīvu iespaidu uz zivsaimniecību. Ja veikotāju vilktu ar motorlaivu, tas radītu troksni, bet kabeļu sistēma strādā gandrīz bez skaņas, tik vien, cik šļakatas, dēlim slīdot pa ūdeni.”

Jautāts, vai salīdzinoši attālā vietā šāds veikparks ir veiksmīgs uzņēmējdarbības modelis, U. Avens norāda, ka Latvijas pieredze to apstiprina: “Protams, nepieciešams laiks, kamēr izveidojas klientūra, un, kas nav mazsvarīgi, regulāri jādomā par attīstību. Jo pastāvīgie klienti grib redzēt, ka parks attīstās, ka trase kļūst interesantāka.”

Viņš gan arī norāda, ka tikai ar vienu veikparku nevar runāt par sekmīgu uzņēmējdarbību, vajadzīga arī apkārtējā infrastruktūra, plašāks atpūtas piedāvājums, tāpēc veikparkā “Chill Up” pašā ezera krastā darbojas kafejnīca, var iznomāt laivas, velosipēdus, brīvdienās tur no-tiek arī ballītes.

“Tas viss ir kopums, domājot par klientu ērtībām. Rīkojam balles ezera krastā ar Latvijas labākajiem dīdžejiem, un tās guvušas ievērību. Nāk jaunieši vecumā no 20 – 25 gadiem, kuriem līdz šim nebija daudz atpūtas iespēju. Redzu, ka viņi priecīgi par šādu piedāvājumu. Ceram, ka pasākumu apmeklētāji, pamanot veikparku, ieplāno atgriezties, lai izmēģinātu savus spēkus arī aktīvajā atpūtā. Patlaban top kempinga mājiņas, lai būtu, kur pārnakšņot. Arī makšķernieki interesējas par tādu iespēju. Visam jābūt kompleksā, kur viens pakalpojums papildina otru,” uzsver U. Avens.

Viņš norāda, ka Vecpiebalga ir labā ģeogrāfiskā vietā, Alauksta estrāde ir populāra, pazīstama

gan ar slēpojumu “Apkārt Alaukstam”, gan novada rīkotajām plašajām kultūras aktivitātēm. Vienīgais mīnuss

– grants ceļš līdz ezeram.

“Saskatu šai vietai potenciālu,” saka U. Avens. “Alauksta estrādes apmeklētība pieaug, pašvaldība estrādi un teritoriju ap to, arī pludmales zonu sakopusi, tagad tur cilvēkiem ir patīkami atpūsties. Tas ir pozitīvi arī mums, ja cilvēki, atbraucot līdz estrādei, pamana veikparku, kafejnīcu, varbūt iegriežas. Kā saku, katra aktivitāte, kas notiek ap ezeru, nav jāuzskata par konkurenci, bet tieši otrādi – viena otru tikai papildina. Tas motivē cilvēkus atbraukt, kas savukārt motivē uzņēmējus domāt, ko jaunu piedāvāt.Gadās, ka uz pasākumu Alauksta estrādē vai Vecpiebalgā

no tālienes atbraukušie pirms tam paskatās, kas vēl

pieejams apkaimē, atrod mūs un apvieno pasākuma apmeklējumu ar veikošanu. To var izmantot arī citi pakalpojumu sniedzēji. Vecpiebalgā par tūrismu tiek domāts,

šai vietai ir īpaša aura, ir muzeji, baznīca, brīnišķīga daba, tāpēc jādomā par iespējami lielāku piedāvājumu, lai cilvēkus te noturētu uz ilgāku laiku.”

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
31

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
116

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
112

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
79

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
20
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
17
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
12
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi