Dienā, kad izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža Vidzemes pedagogu konferencē, analizējot situāciju izglītībā, apgalvoja, ka skolotāju kadru trūkums Latvijā ir mīts, laikrakstā „Druva” septiņas rajona mācību iestādes bija ielikušas sludinājumus, steidzami aicinot darbā skolotājus uz 22 vakantām vietām.
Konferencē Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti kā jaunumu pasniedza faktu, ka taps klašu audzināšanas darba programma, bet pedagogi to vērtēja kā sen iekavētu procesu, jo daudziem jau aizmirsies, pirms cik gadiem tā tika solīta.
Tie nebija vienīgie pretrunīgie jautājumi Vidzemes izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu, ministrijas speciālistu un arodbiedrības pārstāvju kopīgajā konferencē „Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā”.
Ja izglītības un zinātnes ministre teica visai samierniecisku runu, tad asi plenārsēdē uzstājās Cēsu rajona izglītības darbinieku arodkomiteju priekšsēdētājs Modris Krieviņš. Viņš kritiski vērtēja valsts līdzšinējo politiku jaunu kadru piesaistīšanā, viens no viņa jautājumiem bija par to, vai skolotājiem jāizvēlas cita, cienījamāka profesija. „Daudzi to jau izdarījuši,” viņš sacīja.
Skolas nodrošināšana ar pedagogiem ir izglītības iestādes vadītāja atbildība. Baiba Rivža atzina, ka ne reti direktori kļūst par situācijas ķīlniekiem, jo atsevišķos mācību priekšmetos Latvijā atbilstošu skolotāju trūkst, īpaši tas attiecas uz dabas zinībām.
„Jaunieši skolotāja profesiju neizvēlas, jo nesaredz, ka ar darbu varēs labi nopelnīt, nejūt valsts dotas sociālas garantijas un nav pārliecināti, vai skolotāja darbs nākotnē būs cienījams,” jaunu kadru trūkumu pamatoja M. Krieviņš. Pēc dedzīgiem aplausiem, ar kuriem konferences dalībnieki, atbalstot arodbiedrības līdera teikto, vairākkārt pārtrauca runātāju, plenārsēdes vadītājs Oskars Zīds Modri Krieviņu nodēvēja par Vidzemes izglītības ministru. M.Krieviņš ministrijas darbiniekiem pieprasīja jau nākamajā Latvijas izglītības darbinieku konferencē atklāti un godīgi pedagogiem darīt zināmu, kādi izglītības sistēmā būs ieguvumi un zaudējumi pēc teritoriālās reformas īstenošanas.
Pēc plenārsēdes sekoja diskusijas darba grupās, kurās ministrijas pārstāvji uzklausīja praktizējošo pedagogu viedokli. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe rosināja diskusiju par šovasar aktualizēto problēmu – cik lielā mērā klašu audzinātājiem jāuzņemas ārpusstundu pasākumu organizēšana, varbūt bērni vispār nav jāved ekskursijās, šo pienākumu atstājot bērnu ģimeņu ziņā? Drabešu sākumskolas direktore Laila Puncule bija viena no tiem, kas neatbalstīja domu par ārpusstundu pasākumu samazināšanu. “Kur veidojas bērnu attieksme pret pasauli, ja ne attiecīgā vidē ekskursijās, braucienos uz teātriem un koncertiem?” Viņa prognozēja – ja to neuzņemsies skolotāji, tad daļa audzēkņu skolas gados tā arī neapmeklēs nevienu teātra izrādi un nezinās, kā teātrī jāuzvedas.
Šogad Izglītības un zinātnes ministrija iestāžu vadītāju un pedagogu konferences rīkoja visos Latvijas reģionos. Katrā no tām B.Rivža pateicās pedagogiem par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu izglītībā, pasniedzot Atzinības rakstus. No Cēsu rajona šādi tika pagodināts Aleksandrs Markulis, Cēsu 2. pamatskolas informātikas skolotājs, Vaira Buža, DA Cēsu Valsts ģimnāzijas direktores vietniece mācību darbā, un Dina Dombrovska, Cēsu rajona skolu direktoru padomes priekšsēdētāja, Drabešu internātpamatskolas direktore.
Komentāri