Cēsnieka Jāņa Endeles vadītais Draudzīgā aicinājuma fonds teicami apliecinājis, ka sabiedriskā organizācija var izgaismot un izvērtēt procesus valstī. Arī tādā sazarotā nozarē, kāda ir izglītība.
Šis jau ir devītais gads, kad oktobrī Draudzīgā aicinājuma fonds izveido Latvijas skolu reitingu, ņemot vērā tikai vienu, bet spilgtu un objektīvi izmērāmu kritēriju – mācību gada garumā katras skolas audzēkņu gūtos panākumus valsts un starptautiskās olimpiādēs. Reitinga veidotāji atzīst, ka mazās skolās pat viens izcili talantīgs audzēknis var būtiski ietekmēt un skolu ierindot augstā vietā, bet deviņi Draudzīgā aicinājuma balvas pasniegšanas gadi tomēr izgaismo likumsakarības – mazā Preiļu rajona Sutru pamatskola reitinga tabulā regulāri ir simts lauku skolu galvgalī, kamēr daudzās citās skolotāji izcilus audzēkņus lielāku mērķu sasniegšanai nav pratuši virzīt gadiem.
Lai ko savulaik nebūtu teikuši Draudzīgā aicinājuma iniciatīvu kritizētāji, deviņi gadi ir pietiekams vērtību un darba pārbaudījuma laiks, kas liek izdarīt secinājumu, ka pilsētu 58 skolu vidū Cēsu, Dobeles, Siguldas, Preiļu un Valmieras Valsts ģimnāzijās nav gadījuma rakstura, bet ļoti mērķtiecīgs darbs ar jaunatni – dodot zināšanas, kas visbiežāk pārsniedz mācību programmu ietvarus. Par to liecina regulāri audzēkņu sasniegumi olimpiādēs, bet Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas pedagogu darbs nemainīgi bijis izcils daudzu gadu garumā. Par to liecina fakts, ka skolēnu panākumi valsts līmenī ceļojošajai balvai – <i>Gudrības pūcei – atkal ļāva atgriezties ģimnāzijā. Draudzīgo vārds uz pūces spārniem iegravēts astoto reizi. Tikai vienu gadu Draudzīgie piekāpušies, 1. vietu atdodot citai skolai, un tā nav neviena cita kā tuvākā sāncense talantu un augsti izglītoto jauniešu kalve – Cēsu Valsts ģimnāzija, šogad 2. vietas Gudrības pūces ieguvēja pilsētu skolu grupā. Balva izgaismo procesu, ka laika gaitā Cēsīs, pilsētā ar nepilniem 19 tūkstošiem iedzīvotāju,
izveidota tāda izglītības sistēma, kurā veidoties un saplūst mērķtiecīgiem skolotājiem un skolēniem. Tāpēc ceļojošās balvas liktenis zināms jau tagad, vēl pirms balvas noslēdzošā – desmitā – mācību gada. Tā pēc gada atlidos uz palikšanu Cēsīs, skolā, kura nes Draudzīgā aicinājuma vārdu.
Draudzīgā aicinājuma fonda izveidotais reitings deviņos gados apliecinājis grūti apstrīdamu patiesību, ka septiņu Latvijas lielāko pilsētu gandrīz 120 skolu konkurencē galvastiesu pārākas olimpiāžu dalībnieku sagatavošanā ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Daugavpils Krievu vidusskola – licejs, kā arī Rīgas Franču licejs. Rezultāti šajā mācību gadā lielā mērā izšķirs, kura no skolām Gudrības pūci iegūs pavisam.
Draudzīgā aicinājuma balvu pasniegšanas svētkos, kas pirmdien jau tradicionāli skolotājus, skolu direktorus un izcilākos audzēkņus pulcēja Latvijas Nacionālās operas namā, aktīvi svētku līdzdalībnieki bija ne tikai izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un eksministri, bet arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. „Patīkami, ka gan lielas un mazas skolas, gan jauni un sirmi skolotāji tiek novērtēti par to, ka audzina cilvēkus, kas veidos Latvijas nākotni. Esmu par to, ka pēc gada Latvijā tiktu izveidota jauna balva – skolotāju un skolēnu kopīgā darba novērtēšanai,” svētku atklāšanā sacīja V.Zatlers, ar savu klātbūtni pagodinot pedagogus un skolēnus, kā arī augsti novērtējot Draudzīgā aicinājuma fonda centienus radīt veselīgu konkurenci starp skolām.
Fonda direktors Jānis Endele uzsvēra, ka viņam ir jauni priekšlikumi, kā salīdzināt un novērtēt Latvijas skolas un atsevišķu priekšmetu pasniedzējus, izceļot spēcīgākos. Tagad to iespējams, jo par pamatu var ņemt ne vien olimpiāžu, arī centralizēto eksāmenu rezultātus. J.Endele aicināja Izglītības un zinātnes ministriju turpināt sabiedriskās organizācijas iesākto, radot jaunu balvu, kas stimulētu skolotāju darbu un sāncensību. „Nu un tad, ka Eiropā tā nedara! Būsim mēs tie aizsācēji,” mudināja J. Endele.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, atzīstot, ka, fonda aicināta, operas namā sapulcināta elitāra izglītības publika, kura pelnījusi godināšanu, tomēr izteica domu, ka valstij nevajadzētu izcelt
vislabākās skolas, bet veicināt, lai katra skola veidotos par vislabāko skolu novadā.
Komentāri