Zaubes pagasta “Birzgaļos” Īrisa Kalnača inkubatorā izperējusi vairākus desmitus cālēnu. Turklāt saimniece var lepoties arī ar dažādajām cāļu šķirnēm- ņūhemPšīras, dominantes, amrokas un austrolorpas.
Pirmajam cāļu perējumam jau trīs nedēļas. Šie cāļi dzīvo jau kūtiņā, bet istabā šajās dienās paukšķēdami vien šķiļas citi mazie čiepstētāji.
“Jau pērnā gada rudenī iegādājos inkubatoru un zināju, ka pavasarī šai lietai ķeršos klāt nopietni. Pirmo pieredzi esmu guvusi, un jāsaka- esmu apmierināta. Cālēni šķiļas labi, ir veseli, tas mani visvairāk priecē. Protams, čubinu tos bez pārtraukuma, un tas prasa daudz laika. Inkubatorā cālēns, kas izšķiļas, nedrīkst ne par daudz izžūt, ne par maz apžūt. Nepārtraukti esmu līdzās un uzpasēju, lai viss būtu kārtībā,” stāsta “Birzgaļu” mājas saimniece. Viņa stāsta, ka perēšanai pirkusi olas par latu gabalā, kas nav lēti, taču ir gandarījums, ka viss norit veiksmīgi.
“Rudenī nopirku desmit cāļus, no tiem izdzīvoja četri. Tā kā kaut kas jau kārtībā nebija. Domāju, kur notiek liela ražošana, neviens jau pie cālēniem tā nesēž, tādēļ arī ar veselību tiem vēlāk dažādas problēmas,” prāto Ī. Kalnača.
Saimniece stāsta, ja vien zinātu, ka cālēnus vēl kādam vajag, varētu šopavasar perēt ceturto tūri. Taču kā norāda “Birzgaļu” saimniece, inkubatoru nav iegādājusies, lai domātu par peļņu. Svarīgi, ka pašai, radiem, draugiem
un paziņām sagādā
veselīgus cālēnus.
“ Šogad gan gailēni šķīlušies vairāk. Laikam tāds gads,” smejas Īrisa un stāsta, ka kūtiņā ir 25 vistas un olas veikalā nav pirkusi daudzus gadus.
“Laukos olām noiets ir. Daudzi negrib vistas paši turēt, bet labprāt olas pērk no pazīstamiem. Man putni patīk. Vēl ir labums – pagalmā nav gliemežu, vistiņas visus nolasa,” teic Ī. Kalnača.
Liene Lote Grizāne
Komentāri