Cēsu novada domes deputāts Indriķis Putniņš un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja aicināja uz tikšanos dzērbeniešus un taureniešus.
“Tagad Vecpiebalgas novads ir apvienība Cēsu novadā. Tā kā esmu ievēlēts no Vecpiebalgas, te kopā ar pārvaldes vadītāju strādājam. Gribam uzklausīt iedzīvotājus, kas viņiem aktuāls,” pastāstīja I.Putniņš, bet L.Burdaja piebilda, ka, tiekoties ar iedzīvotājiem, izkristalizējas problēmas, kuras ikdienā nav pamanītas, savukārt iedzīvotāji sarunās var uzzināt par to, ko dara pašvaldība, kādas ieceres. I.Putniņš atklāja, ka nākotnē šādās tikšanās reizēs varētu piedalīties arī domes vadība, speciālisti.
Dzērbenē uz tikšanos bez pašvaldības darbiniekiem bija atnākusi tikai dzērbeniete Anita Kamerāde. Viņa pauda daudzu pagasta iedzīvotāju neizpratni par to, ka Dzērbenes pils tornis tiek nodots nomā biedrībai. “Kāda vispār ir pils nākotne, vai pils būs pieejama iedzīvotājiem? Tās atjaunošanā ieguldīta Eiropas, valsts un pašvaldības nauda,” jautāja A.Kamerāde. Cēsu dome lems, vai deleģēt biedrībai “KUULtūrisms” uzdevumus tūrisma jomā: veicināt tūrisma, tajā skaitā kultūras tūrisma, attīstību Dzērbenes pagastā, izveidot daudzveidīgu un konkurētspējīgu tūrisma produktu, piedāvāt kultūras, veselības, konferenču un aktīvā tūrisma produktu un pakalpojumu klāstu ar augstu pievienoto vērtību, veikt mārketinga un pārdošanas pasākumus tūrisma popularizēšanai, izveidot tūrisma informācijas centru un nodrošināt tā darbību. Ar tūrisma jautājumiem pagastā patlaban nodarbojas Vecpiebalgas apvienības speciālists, bet kultūras norises pagastā organizē kultūras darbiniece. I.Putniņš skaidroja, ka par naudas izšķērdēšanu varētu runāt tad, ja izremontētā pils stāvētu tukša un tajā nekas nenotiktu. “Vienmēr esmu teicis, ka mūsu muižu ēkas jāiznomā, nevis jāpārdod uzņēmējiem. Tā iekustinām vietu. Redzam, ka Vecpiebalgas muižas teritorijā sadarbojas vairāki uzņēmēji un vieta dzīvo. Pašvaldībai ir izdevīgi deleģēt tūrisma funkciju biedrībai,” viedokli pauda I.Putniņš. A.Kamerāde arī atgādināja, ka pašvaldībai šoziem būs lielāki izdevumi par pils apkuri, jo tiks apsildīts arī tornis.“Būtiski, kas tiks paredzēts līgumā. Svarīgi, lai nav zaudējumi pašvaldībai un sabiedrībai,” uzsvēra A.Kamerāde.
Tika arī pārrunāts, ko darīt ar brūkošajām dzīvojamām mājām, kas atrodas pie pils. Viena pieder pašvaldībai, tur savulaik plānots ierīkot sociālos dzīvokļus, otrā dzīvokļi pieder gan privātpersonām, gan pašvaldībai. “Risinājuma pagaidām nav,” atzina L.Burdaja. Viņa arī pastāstīja, ka Dzērbenē ir jāsakārto ūdenssaimniecība, bet problēmas rada tas, ka vēl no pagasta laikiem nav nekādu tīklu plānu. Bez tiem nevar sākt pat projektēšanu.
Vēl tika pārspriests, kādiem pašvaldības pakalpojumiem, kādām pašvaldības struktūrām nākotnē noteikti vajadzētu būt pagastā, kādām Vecpiebalgā, kādām tikai Cēsīs. “Optimizācijai vairāk būs pakļauti vadītāji, ne darbinieki,” bilda I.Putniņš.
Savukārt Taurenē tikšanās ar I.Putniņu un L.Burdaju bija ieinteresējusi astoņus vietējos iedzīvotājus. Saruna bija lietišķa, par konkrētiem jautājumiem un problēmām, ar ko taurenieši saskaras ikdienā.
“Pirms apvienošanās teicāt, ka Vecpiebalgas novads būs nomale, vai tā būs?” jautāja Aldis Driķis. I.Putniņš bilda, ka to rādīs laiks, domes vadībai, deputātiem vēl daudz nezināmā. “Pirmais rādītājs būs nākamā gada budžets. Pārvaldības struktūra tiek izstrādāta, skaidrs, ka izdevumu, kā tika teikts pirms reformas, mazāk nebūs. Tagad redzam, ka mazās pašvaldībās katru jautājumu risinājām ātrāk, patlaban tas notiek diezgan smagnēji. Jācer, ka ar laiku izveidosies sistēma un viss notiks raitāk,” viedokli pauda I.Putniņš un saņēma repliku, ka tagad domē visus lēmumus var pieņemt ļoti ātri – desmit balsis, un viss kārtībā.
Taurenieši apvienības vadītājai un novada deputātam atgādināja, ka pagastā ļoti nepieciešami mājokļi. Tad bērnudārzā būs vairāk bērnu, uzņēmējiem darbinieku. L.Burdaja pastāstīja, ka Taurenes teritorijas plānojumā ir iezīmētas apbūves teritorijas un ir iespēja piedāvāt zemi būvniecībai.
Taureniete Dace Potaša interesējās, kā tiks izstrādāta Cēsu novada attīstības stratēģija, teritorijas plānojums, cik liela būs iespēja taureniešiem piedalīties, vai tajā varēs iekļaut arī viņu idejas un ieceres. “Protams, būs publiskās apspriešanas,” bilda I.Putniņš.
Izskanēja priekšlikums, ka apvienības mājaslapā varētu būt informācija par to, kur pārdod īpašumus, kur var nopirkt zemi apbūvei. Tāpat šāda informācija nepieciešama par pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, elektriķiem. “Kad ir problēma, kam zvanīt?” bilda Ārija Kalniņa.
Vairāki iedzīvotāji pauda satraukumu, ka Abrupes ceļa malas aizaugušas. Par to ziņojuši “Latvijas Valsts ceļiem”, saņēmuši atbildi, ka tas ir C kategorijas valsts ceļš . “Un esot normāli, ka ,lai izbrauktu uz ceļa, jāizbrauc līdz tā vidum, lai pārliecinātos, ka to drīkst darīt. Varbūt pašvaldība var ko darīt, lai kaut kas mainās,” problēmu klāstīja Ā.Kalniņa. I.Putniņš zināja stāstīt, ka, iespējams, arī šim ceļam tiks veikta virsmas divkārtu apstrāde.
Atnākušie arī interesējās, kas notiek Taurenes lidlaukā. “Tiek noņemts vecais asfalts, kas ieaudzis zālē. Asfaltu sasmalcinās un izmantos Gaujas ielas seguma uzlabošanai. Būs sakārtota degradēta teritorija, zemi varēs izmantot lauksaimniecībā. Skaidrs, ka lidmašīnas tur vairs nelidos,” skaidroja L.Burdaja.
Kāda taureniete pastāstīja, ka, ejot uz aptieku, pa ceļam ir soliņš – divi bluķīši un dēlītis, tāds pats ir pie bibliotēkas. “Kamēr esam vēl paši savā apvienībā, varbūt var uzlikt divus soliņu ar metāla kājām. Tādi kalpotu ilgi,” ieteica pensionāre. L.Burdaja atzina, ka žēl, ka par to neviens līdz šim nerunāja, jo to atrisināt nav problēmu.
Izskanēja ierosinājums, ka pagastā vajag norādes uz mājām, ražotnēm, lai arī nezinātāji varētu atrast. Vēl tika pārrunāti citi ikdienišķi jautājumi. Gan I.Putniņš, gan L.Burdaja, gan iedzīvotāji atzina, ka šādas tikšanās jārīko regulāri.
Komentāri