Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ievainotie Ukrainas karavīri veseļojas Līgatnē

Iveta Rozentāle
00:00
27.02.2025
84
Ukr Karav 2 (1)

Ar sava pulka karogu. Karavīrs Mihailo Forostovskis no Ukrainas paņēmis līdzi sava pulka karogu, labprāt ar to bildējas dažādās Latvijas vietās. Arī fotografējoties avīzei ar Līgatnes rehabilitācijas centra medicīnas māsu Inesi Šurkusu, viņš paņēmis pulka karogu. FOTO: Iveta Rozentāle

Sākoties jau ceturtajam pilna mēroga kara gadam Ukrainā, Latvijā un Cēsu novadā turpina palīdzēt gan Ukrainā dzīvojošajiem un karojošajiem, gan kara bēgļiem, kuri patvērumu raduši pie mums. No pērnā novembra beigām Līgatnes rehabilitācijas centrā uzņem ievainotos karavīrus no Ukrainas. Vienlaikus var tikt uzņemti līdz desmit šādiem pacientiem. Pirmie pieci tika uzņemti novembra beigās, pa šo laiku rehabilitāciju saņēmuši 13 karavīri, no tiem seši atgriezušies Ukrainā. Bet vairāki ievainotie Līgatnē veseļojas kopš decembra. Vēl viens karavīrs uzņemts aizvadītajā nedēļā. Jaunākā vecums ir 22 gadi, vecākajam pāri 50.

Ukr Kar Frontee
Karavīrs frontē. Neilgi pēc uzņemtā kadra karavīri (arī Mihailo Forostovskis) sprādzienā guva ievainojumus. FOTO: no albuma

Centra galvenā medicīnas māsa Līga Slaidiņa pastāsta, ka nereti smago ievainojumu dēļ atlabšana var ieilgt: “Visas traumas ir sprādzienu izraisītas. Diemžēl lielākā daļa pēc gūtajiem ievainojumiem var pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Bet neatkarīgi no traumas visi ir pozitīvi, sirsnīgi, turklāt maksimāli daudz cenšas izdarīt paši, jo viņiem ir svarīgi spēt būt neatkarīgiem.” Medicīnas māsa Inese Šurkusa, kura ar karavīriem strādā ikdienā, teic: “Viņi mums ir uzticējuši savus dzīvesstāstus, piedzīvoto, ir brīži, kad nevar neraudāt. Notiekošais nav prātam aptverams.”

“Druva” satiek Mihailo Forostovski. Viņš dzīvo Ukrai­nas vidienē, Čerkasu apgabalā. Rehabilitācijas centrā ukraiņu karavīrs drīz būs pavadījis divus mēnešus. Mihailo pastāsta, ka atlabšana norit labi, uzsver, ka saņem ļoti profesionālu ārstēšanu ar individuālu pieeju katram pacientam, un augsti novērtē personāla sirsnīgo, iejūtīgo attieksmi. Viņš Ukrainā kā brīvprātīgais dienēja brīvprātīgo bataljonā “Kijiva 2” jau 2015. gadā, bet šobrīd ir karavīrs triecienpulkā “Safari”. Šo gadu laikā ievainots bijis trīs reizes, un šī ir vissmagākā, blakus karavīriem eksplodēja divi artilērijas lādiņi. Mihailo savainoja rokā, kājā, mugurā, ir šķemba pavisam netālu no sirds. “Atbraucu daudz sliktākā stāvoklī, nekā esmu šobrīd. Tāpēc ceru, ka mēneša laikā varēšu atgriezties Ukrainā, lai turpinātu aizstāvēt savu zemi,” ar pārliecību teic karavīrs un piebilst: “Kad atgriezīšos, man svarīgi turpināt dot savu artavu, lai aizsargātu savu valsti. Darīšu tik, cik pēc šī ievainojuma ļaus veselība.”

Mihailo Forostovskis uzskata, ka katra vīrieša pienākums ir aizstāvēt savu zemi, sievietes, bērnus: “Tā ir mana valsts, mans pienākumus, esmu devis solījumu savai tautai un valstij. Ja mēs zaudēsim, tad nebūs tādas valsts uz kartes un nebūs mūsu. Bet mēs nepadosimies, ukraiņi ir brīvību mīloša tauta, cīnīsimies līdz pēdējam.”

Vajadzība ārstēt smagos ievainojumus Mihailo Forostov­skim bijis arī pirmais brauciens ārpus dzimtās valsts. Vīrietis atzīst, ka ļoti patīk Latvijas daba, netālu no rehabilitācijas centra ir Gauja, mežs, klintis, kurp karavīrs labprāt dodas pastaigās, paņem ūdeni avotā. “Te ir svaigs gaiss, neskarta daba, man te ir ļoti interesanti,” teic ukrainis. Viņš arī novērtē Latvijas iedzīvotāju attieksmi un atzīst, ka latvieši ir vienkārši, nesamāksloti un labsirdīgi, kā arī atsaucīgi palīdzēt ukraiņiem: “Esmu tik pateicīgs, ka uzņemat ievainotos karavīrus, kā arī mūsu sievietes un bērnus, liels jums paldies par to! Un tas, ka blakus Latvijas un Eiropas Savienības karogam plīvo arī Ukrainas karogs, mums nozīmē tik daudz! Labprāt runājos ar vietējiem iedzīvotājiem, latvieši vēlas uzzināt, kāda situācija ir pie mums, jo arī jūs esat kaimiņos šim nenormālajam. Krievijas pārņemtajās teritorijās Ukrainā viss ir iznīcināts. Nesen bija uzbrukums arī Černobiļas atomelektrostacijai, būtībā tas ir terorisms ar neparedzamām sekām. Lai gan pirms tam daudz par Latviju nezināju, tagad labprāt ieklausos, ko jūs stāstāt, meklēju papildu informāciju gan par vēsturi, gan politisko situāciju. Man par šo vietu paliks ļoti labas atmiņas. Lai Dievs dod, ka karš beigsies un es varēšu uz Latviju vienkārši atbraukt atpūsties. Šī noteikti būs pirmā valsts, uz kuru braukšu, jo te iepazīti cilvēki, par Latviju daudz ko tagad zinu. Latviešiem un ukraiņiem ir daudz kopīga. Biju pārsteigts, ka te gatavo boršču, kas ir mūsu nacionālais ēdiens, un tas te gandrīz tāds kā mūsējais.” Mihailo vērtē, ka notikumi mūs visus ietekmējuši un mūsu tautas satuvinājuši: “Kāds te atbraucot iegūst paziņas, kāds apprecas, kāds paliek pavisam.”

Ukrainis arī mācās kādus vārdus pateikt latviski, lai varētu uzdot elementārus jautājumus un atbildēt. Viņš gan ar smaidu atzīst, ka latviešu valoda ir sarežģīta, bet jau to apguvis tik daudz, ka, dzirdot latviešu valodu, saprot, par ko ir runa: “Medicīnas personāls, kas mani ārstē, ir apguvis ukraiņu vārdus, un man tas ir ļoti patīkami.    Zināt valodu ir brīnišķīgs veids, lai saprastos.” Arī atvadās viņš vienmēr latviski. Kad atvadāmies mēs, viņš latviski novēl jauku dienu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
60

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
292

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
132

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi