Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ietekmē laika apstākļi un cenu kritums

Līga Salnite
00:00
11.01.2020
6
Krautuve1 1

Mūspuses mežu apsaimniekotāji atzīst, ka lietainā un nepieredzēti siltā ziema nozarei rada sarežģījumus, taču uzsver, ka laikapstākļiem atbilstoša darba plānošana ļauj strādāt un vērtīgo koksni neaizlaist postā, norādot, ka saimniecisko darbību stipri ietekmē koksnes cenu kritums Eiropā.

Publiskajā telpā popularitāti iekarojušais mežu apsaimniekošanas uzņēmums “Dižozols” tāpat kā citi šīs nozares pārstāvji atzīst jūtamu spriedzi mežizstrādes darbu plānošanā un to īstenošanā. Uzņēmuma valdes loceklis Inguss Salmiņš komentē, ka teritorijās, kurās darbojas “Dižozols”, ir visai daudz krautuvju, pie kurām slapjuma dēļ nevar tikt klāt. Īpaši tas esot Latgalē, Vidzemē kopaina esot nedaudz labāka. Taču nenoliedzami šis decembris ir bijis nepatīkams, apzinoties, ka izcirstais materiāls salīst, zeme, meži ir mitri. I.Salmiņš stāsta, ka intensīvi tiek sekots laika prognozēm un uzraudzītas vecākās krautuves. Ja tomēr kādu dienu vai pat nakti ir sals, tad operatīvi uz vajadzīgo vietu tiek sūtīta pašu tehnika vai, ja savējie tik ātri nevar, aicināts kāds sadarbības partneris. “Vid­zemē ir vieglāk – attālumi ir mazāki, ir iespējams ātrāk reaģēt,” piemetina I.Salmiņš un stāsta, ka mitruma dēļ pēc iespējas arī tiek samazināta izciršana, kā arī tā tiek plānota pēc iespējas tuvāk ceļiem.

Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka dinamiskais plānošanas darbs nav kas ļoti ārkārtējs un nepieredzēts, jo arī vasarās Latvijā mēdz būt ilgstošas lietavas. Viņš zina teikt, ka reizēm var gadīties, ka nelabvēlīgos apstākļos ilgstoši turēta augstvērtīgā koksne ir jārealizē kā zemākas kvalitātes materiāls, un vērtē, ka “tās ir ļoti dārgas kļūdas”. Kā apsaimniekotāji uzņēmums šāda apmēra kļūdas vai nesamērīgu risku nekādā gadījumā nevar atļauties klientiem piederošajos īpašumos. “Tad mēs būtu slikti apsaimniekotāji,” teic “Dižozola” pārstāvis, apliecinot, ka nelabvēlīgais laiks nevar būt atruna. Lētāk esot maksāt, lai iestigušo kravas mašīnu palīdz izrakt, nekā gaidīt un noskatīties, kā ar nocirsto koku notiek nevēlamais. Zaudējumi uzņēmumam vismaz pagaidām nav, vienīgi saim­nieciskās darbības apgrozījums šoreiz noteikti būs mazāks. Savukārt apaļkoku tirdzniecības apjomi pat pieaugot, ko I.Salmiņš vairāk skaidro ne ar tirgus situāciju, bet tieši ar SIA “Dižozola” komandas proaktīvo darbu.
Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, I.Salmiņš atzīst, ka, ja to salīdzina ar citiem gadiem, tad “mež­izstrāde pavisam noteikti ir apstājusies”.
Tas, kas nudien kritiski ietekmē mežizstrādes nozari, ir koksnes cenu kritums, ko SIA “Dižozols” pārstāvis saista ar Vācijā izpletušos nelaimi – koku kaitēkļu savairošanos un sekojošo pastiprināto mežu ciršanu. Tā kā iepirkuma cenas sarukušas, daudzi Latvijas privāto mežu īpašnieki vēlas nogaidīt, cerot uz koksnes cenu kāpumu.

Arī SIA “Zanderi” valdes priekšsēdētājs Jurģis Zilveris apstiprina, ka kaimiņos un citviet Eiropā notiekošais būtiski mainījis privāto mežu īpašnieku plānus. Tomēr viņš ir skeptisks par jebkādu cenu kāpumu pat tuvākajos desmit gados. “Ja godīgi, cenas nav nokritušas, tagad tās ir īstās,” mežu īpašniekiem netīkamu secinājumu pauž J.Zilveris, apliecinot, ka, viņaprāt, koksnes cenas iepriekšējā periodā bijušas nepamatoti augstas. Kopumā gan šī iemesla, gan arī savādās ziemas rezultātā uzņēmuma “Zanderi” darba apjoms esot samazinājies pat uz pusi, salīdzinot ar situāciju vēl pagājušajā pavasarī. “Bez darba gan nesēžam,” optimistiski noteic saimnieks, norādot, ka līdz ar minētajiem apstākļiem pamainoties nedaudz sortiments un produkcijas cenas, bet par nopietniem zaudējumiem uzņēmumam nav jā­spriež. “Līdzšinējais apgrozījums, protams, nebūs – mazāk strādāsim, mazāk pelnīsim,” reāli uz tuvāko nākotni raugās “Zanderu” vadītājs.

Arī akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Rietum­vidzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Ģirts Vēveris pievienojas viedoklim, ka šie darbi ir tikpat kā apstājušies. “To pašu labāko fondu negribam izniekot, tādēļ arī kādās vietās apturam darbu,” stāsta speciālists, gan piemetinot, ka vienlaikus “ir saistības, kuras jāpilda”. Kad tomēr pat nelabvēlīgajos apstākļos nākas izcirst kokmateriālu, tad LVM cenšoties izvēlēties vietas pie ceļiem ar izeju uz asfaltētu segumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
134

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi