Līgatnē, Priekuļos un Auciemā notika Gaujas Nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plāna projekta sabiedriskā apspriešana. Tas tiek izstrādāts 12 gadiem.
Plāna nepieciešamību nosaka likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Plāna izstrādātājiem ir jāsaskaņo iedzīvotāju, zemes īpašnieku, dabas resursu izmantošanas, dabas aizsardzības un reģiona attīstības intereses, lai vienlaikus tiktu saglabātas teritorijas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.
Iedzīvotāju interese tikties ar plāna izstrādātājiem, ekspertiem nebija liela. Lielākoties apspriešanās piedalījās tie, kuru īpašumu apsaimniekošanu varētu skart izmaiņas.
“Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota, atgādināja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode un uzsvēra, ka ir svarīgi saprast un zināt, kas jādara, lai saglabātu vērtības, pateikt aizsardzības mērķus, cik jāsaglabā, lai nav noplicinošā apsaimniekošana, mēģinot sabalansēt intereses – sociālās un dabas vajadzības -, bet darbības nedrīkst būt tādas, kuru rezultātā dabas vērtības var noplicināties.
“Sabiedriskā apspriešana ir reize, kad paust savu viedokli. Ieteikumi, iebildumi, viedokļi tiks apkopoti. Savu atzinumu dos pašvaldība, tad visu vērtēs ministrija un ministrs apstiprinās plānu. Ieteiktie apsaimniekošanas pasākumi ir rekomendējoši, izņemot tos, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos vai GNP likumā,” skaidroja G.Strode un piebilda, ka katrs viedoklis tiek izvērtēts, ja netiek ņemts vērā, tas tiek pamatots. Protams, vienmēr kāds būs mazāk apmierināts, cits vairāk.
Izstrādājot plānu, veikts ainavu, dabas vērtību, kultūrvēsturisko objektu izvērtējums, kā arī aptaujāti 1019 ceļotāji un 271 mājsaimniecības pārstāvis.
“Gaujas Nacionālais parks ir 50 gadus, un nevar teikt, ka viss, kas tiek darīts, sācies pēkšņi, neviens neko nezināja. 51 procents īpašumus iegādājušies mērķtiecīgi, zinot, ka īpašums ir aizsargājama dabas teritorija, ka ir apgrūtinājumi. Puse uzskata, ka parka statuss paaugstina īpašuma vērtību, zeme, ēkas atrodas īpašā vietā, ir garantija, ka blakus nebūs kailcirte, ir apkārt daba,” stāstīja pētījuma autors Dr.geogr. Andris Klepers un uzsvēra, ka būtiski ir sabalansēt sabiedrības un zemju īpašnieku intereses. Tūrismā diemžēl veidojas dažādas situācijas, un plāna uzdevums ir arī tās novērst, rast risinājumus.
Plānā paredzēts, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijai būs piecas zonas, katrā savi ierobežojumi. Tiek samazināta neitrālā zona un izveidota dabas parka zona, kas aizņems 11 procentus jeb 10 476 hektārus. Vairs nebūs kultūrvēsturiskās zonas, tās teritorija iekļausies dabas parka zonā.
“Funkcionālais zonējums detalizēti pielāgots katrai konkrētai situācijai. Ir skaidri norādīts, kur rīkot pasākumus, kur paredzēt telšu un nometņu celšanu, kas saskaņojams ar īpašnieku, kas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Digitālie maršruti pēdējā laikā ir populāri, tie būtu saskaņojami ar pārvaldi. Nereti bijuši gadījumi, ka tūristi staigā pa īpašumu, bet īpašnieks neko nezina,” skaidroja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vides konsultants Gatis Eriņš.
Kā “Druvai” pastāstīja plāna izstrādātāji un eksperti, visvairāk jautājumu apspriešanās bijis par mežiem. Arī Auciemā visplašākā diskusija raisījās par mežu apsaimniekošanu, mizgrauža postījumiem. Daudzi īpašnieku ierosinājumi neveicinātu dabas daudzveidības aizsardzību. Par ierobežojumiem valsts īpašniekiem maksā kompensācijas. Tās Gatis Strazds, kuram pieder vairāki īpašumi GNP, vērtēja – vienas priedes cena par meža hektāru gadā. “Kompensāciju lielums ir politiska izšķiršanās,” atgādināja G.Strode, bet iedzīvotāji uzsvēra, ka pirms vēlēšanām visi politiķi sola tās palielināt.
Egļu astoņzobu mizgrauzis pēdējos gados nodara lielu kaitējumu mežiem. GNP uzdevums ir saglabāt dabas daudzveidību, un jāņem vērā, ka arī mizgrauzis ir tās daļa. Dabiskā mežā tas nenodara tādus postījumus kā viendabīgā.
Zemes īpašnieks Andris Lukstiņš vērsa uzmanību, ka netālu no Niniera pašvaldība pirms dažiem gadiem nozāģēja 138 gadus vecu mežu, steidza to darīt, jo pēc diviem gadiem tam būtu cita dabas vērtība. “Tā pašvaldība sargā dabas vērtības. Vai līdz ar ierobežojumiem un aizliegumiem GNP nebūs tāpat kā Vecpiebalgā, kad apsprieda aizsargājamo ainavu apvidus „Vecpiebalga” dabas aizsardzības plānu un mežu īpašnieki daudzus mežus steidza izzāģēt,” teica A.Lukstiņš.
Apspriešanā vairākkārt izskanēja viedokļu – mans īpašums un sabiedrības intereses – sadursmes. Arī runājot par Niniera ezera apsaimniekošanu, braukšanu ar ūdensmotocikliem pa ezeriem. Iedzīvotāji vērsa uzmanību uz invazīvo sugu izplatību, teritoriju īpašnieki tos apkaro, bet valstij piederošos īpašumos aug latvāņi, zeltslotiņa. Vēl tika pārrunāts par zemes īpašumu sadalīšanu, ainavu saglabāšanu, celtniecību GNP teritorijā, informācijas saņemšanu par plāna izstrādi un citiem.
“Kad zemes īpašnieks vērsīsies kādā iestādē, lai kaut ko darītu, ja viņa iecere jau būs ierakstīta plānā kā pieļaujama, vairs nebūs nepieciešami ekspertu atzinumi. Plāns arī palīdzēs pašvaldībām, valstij, nevalstiskajām organizācijām piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas pasākumiem,” skaidroja G.Strode.
Kad Gaujas Nacionālā parka plāns stāsies spēkā, neviens nevar pateikt, viss atkarīgs, cik ātri saskaņojumu dos pašvaldības, vērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. “Grozījumi nav tik būtiski. Parka paplašināšana, kas paredzēta, neskars privātīpašumus,” atgādināja G.Eriņš.
Gaujas Nacionālā parka plāna projekta apspriešana turpinās, ikviens var iesniegt priekšlikumus, paust viedokli.
Komentāri