Vidzemes Inovāciju nedēļā, kuras virstēma ir “Dažādība”, selekcionāri un citu nozaru pētnieki, un interesenti vairākos pasākumos vērš uzmanību kartupeļiem.
Priekuļos dažādu paaudžu interesenti pulcējās pasākumā “Daudzveidīgie kartupeļi – teorijā un praksē”. Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra vadošā pētniece Dr. agr. Ilze Skrabule pastāstīja par kartupeļu ceļu no Andu kalniem Dienvidamerikā uz Eiropu, Latviju, par to daudzveidību, uzturvērtību.
“Andu kalnos ir kartupeļu vislielākā daudzveidība, daudz vietējo šķirņu. Tie ir ar dažādu mizas un mīkstuma krāsu, ragaini, apaļi, ovāli, ar dažādām acīm, raibi,” stāstīja I.Skrabule. Taču eiropieši izvēlējās vien tādus, kam mīkstums balts vai dzeltens, iespējami gludus, un tādus audzējam aizvien.
Peru, piemēram, ir šķirne `Līgavas skūpsts` , pārgriežot bumbuli, tajā parādās sārtas līnijas kā lūpas. Arī kartupeļu ziedi ir ļoti dažādi, tāpat ziedputekšņi. Andos ir īpaši apstākļi, kartupeļi, kas aug pie mums, ir aklimatizējušies mūsu dienas garumam. To dzimtenē dienas ir īsākas. Tieši tādēļ dažas Eiropā populāras šķirnes Latvijā nav vērts audzēt.
“Kad eiropieši saprata, ka kartupeļi var nodrošināt pārtiku visu gadu, ka tie ir veselīgi, tos sāka audzēt katrā sētā,” uzsver vadošā pētniece un piebilst, ka savulaik Austrumeiropā kartupeļus audzēja arī lopbarībai, pārējā Eiropā ir uzskats, ka tas pārāk dārgi. No kartupeļu pārstrādes pārpalikumiem ražo lopbarību, etilspirtu, var ražot arī biodegvielu. Kartupeļus izmanto farmācijā, parfimērijas un tīrīšanas līdzekļu, iepakojama ražošanā.
I.Skrabule kliedēja mītu, ka kartupeļi veicina aptaukošanos. “Tie ir enerģijas avots. Kartupeļu cietes molekulas ir garas, tās nevar veicināt aptaukošanos, darbojas kā šķiedrvielas. Bumbuļos, kaut arī nedaudz, bet ir proteīns, kas ir ļoti vērtīgs, vitamīni C,B, dažādas minerālvielas, arī dzelzs, tajos nav holesterīna, tauku,” skaidroja vadošā pētniece. Aizvien lielāka interese ir par krāsainiem kartupeļiem, jo tie ir veselīgāki. Zilajos un sarkanajos kartupeļos ir antioksidanti. Zilie, līdzīgi kā mellenes, ir labvēlīgi redzes uzlabošanai. Daudzās valstīs senioriem iesaka ēst krāsainos kartupeļus.
“Kartupeļu miza gaismā kļūst zaļa, glikoalkoloīdi, kas izveidojas, ir indīgi. Apēdot 200 gramus zaļu kartupeļu, iznākums var būt letāls, arī maziem dzīvniekiem. Var mizot, bet inde ir arī dziļumā, var būt vēdergraizes,” atgādināja I.Skrabule un mudināja pievērst uzmanību kartupeļiem veikalu plauktos, jo ilgāk par trim dienām tos turēt gaismā nav ieteicams. Savukārt pirms stādīšanas, paturot bumbuļus gaismā, glikoalkoloīdi aizsargā kartupeļus no kaitēkļiem, tie iestādīti būs izturīgāki pret slimībām.
“Bija interesanti, uzzināju daudz vērtīga,” atzina Solvita Jānelsiņa-Zeltiņa. Viņa piemājas dārziņā audzē dažādu šķirņu kartupeļus “Tikai tās, kas garšo. Parādās aizvien kas jauns, gribas pamēģināt,” atklāja liepēniete. Savukārt priekuliete Inese Dedumeta “Druvai” pastāstīja, ka vīrs ir liels kartupeļu cienītājs, bet pati nē, uzzinot, cik tie vērtīgi, mainīšot viedokli. “Audzēju vācu `Belarosa` un mūsu pašu `Priekuļu agros`. Domāju, ka jāiestāda vēl kāda šķirne,” atzina Sandra Ganiņa un piebilda, ka jauni cilvēki ikdienā maz ēd kartupeļus un tiek uzskatīts, ka ir barojoši, bet ceptus un frī gan nebrāķē.
Ikvienam bija iespēja iepazīt gan Priekuļos radītās, gan te pārbaudītās kartupeļu šķirnes un tās, kas ir izmēģināšanā. “Viena agra šķirne varētu tikt reģistrēta. Tāpat šķirne, kuras bumbuļiem ir zila miza ar baltiem plankumiem un dzeltenu mīkstumu. Domājam par mazdārziņu saimniekiem, lai viņi iepazīst šķirnes un var iegādāties kvalitatīvu sēklu. Arī jauni cilvēki mazdārziņos vēlas audzēt pārtiku, izmēģina dažādus audzēšanas veidus,” pastāstīja I.Skrabule.
Pasākumā varēja pagaršot sešu šķirņu kartupeļus, divas no tām, kuras zinātnieki vēl pārbauda, vai Latvijā augs, kāda būs raža un garšas īpašības. “Visaugstāko vērtējumu nopelnīja `Monta` un jauna šķirne, kas vēl tiek pārbaudīta, bet viszemākais vērtējums bija krāsainajiem kartupeļiem,” rezultātus apkopoja Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra Zinātniskās daļas vadītāja PhD. Ilze Dimante un uzsvēra, ka katram garšo cita šķirne, tāpēc arī selekcionāri rada aizvien jaunas.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma 3. kursa topošie pavāri skolotājas Daigas Zelčas – Ločmeles vadībā bija pagatavojuši visdažādākos kartupeļu ēdienus: kartupeļu picu, kartupeļu un siera kroketes, vafeles, kartupeļu un riekstu cepumus, kartupeļu ruleti ar malto gaļu un kartupeļu un banānu salātus. “Ikdienā kartupeļus vāru, cepu cepeškrāsnī, reti uz pannas, gatavoju biezeni, izmantoju dažādos ēdienos, bet te varēju uzzināt jaunas receptes,” “Druvai” sacīja Dzintra Freimane.
Kartupeļu daudzveidības iepazīšana turpinās. Šodien pasākums “Kartupeļi vieno” notiek Cēsu muzejā, to var vērot arī tiešsaistē. Rīt par kartupeļiem ko jaunu varēs uzzināt Pasaules latviešu mākslas centrā.
“Kartupeļi taču ir tik dažādi, to zina tie, kas ar tiem strādā, bet ne citi. Gribam runāt gan par kartupeļu vēsturi , gan nākotni. Par kartupeļiem ir liela interese, to pierāda ne tikai šonedēļ rīkotie pasākumi, arī tas, ka tos pētījuši dažādu jomu pētnieki, pat literāti, mākslinieki,” uzsvēra I.Dimante.
Komentāri