Rentablāko uzņēmumu spicē – holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji
Latvijas rentablāko uzņēmumu spicē ir holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji, liecina SIA “Lursoft” apkopotā informācija.
Kā raksta laikraksts “Dienas Bizness”, pērn rentabilitāti, kas lielāka par 200%, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100% – pieci.
Rentablākais uzņēmums ir “Ventspils nafta”, seko “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, viesnīcu kompānija “Homeland”, “Latvijas Kuģniecība”, stividoru kompānija “LaCon”, “Liepājas cukurfabrika”, kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirgotājs “Rubinex”, nekustamā īpašuma jomas uzņēmums “PK Investments”, “Turkish Airlines Inc.” Rīgas filiāle un “Latvijas Nafta”.
Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100%, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, uzsver SIA “Lursoft” pārstāvis Ainars Brūvelis.
Viņš pieļauj, ka iespaidīgie rezultāti daudzām rentablāko sarakstā iekļuvušajām kompānijām vistiešākajā veidā saistīti ar īstermiņa peļņu, kas gūta, realizējot vienu vai vairākus īpašumus.
“Holdingkompānijām, kas ir peļņas izņemšanas centrs, pašām ir nelieli izdevumi, bet, meitas kompāniju nopelnītajam ieplūstot mammas makā, rodas lielā peļņa, kura būtiski pārsniedz pašas holdingkompānijas ienākumus,” skaidro Brūvelis.
Savukārt Latvijas likvīdāko uzņēmumu sarakstā iekļuvušas kompānijas ar nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem.
Vislikvīdākais uzņēmums pērn ir “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ar likviditātes rādītāju 74,38. Seko “Rīgas dārzeņi”, lauksaimniecības mašīnu tirgotājs “Valmet Lat”, finanšu nomas kompānija “PrivatLīzings”, būvniecības uzņēmums “Baltijas Energo būve”, “LG Electronics Latvia”, “Baltijas izaugsmes grupa”, degvielas mazumtirgotājs lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība “Akrona”, apgaismes ierīču ražotājs “Vermerk” un elektronisko ierīču vairumtirgotājs “Pieci PA”.
Pavisam tādu uzņēmumu, kuru likviditāte pērn pārsniedz koeficientu 10, bija 52.
“Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,” skaidro Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt.
Tomēr, pēc Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru.
“Katram uzņēmumam superaugstās likviditātes iemesli var būt citādi, gan atkarībā no to darbības jomas, gan no kādiem citiem specifiskiem iemesliem,” stāsta “Lursoft” pārstāvis. “Pārmērīgi augsta likviditāte rāda, ka uzņēmuma rīcībā ir līdzekļi, bet tie nav ieguldīti. Var jau būt, ka tāda situācija ir bijusi 2008.gada 31.decembrī un šobrīd šī nauda (preces) jau ir liktas lietā vai arī šie līdzekļi tiek akumulēti kādu lielāku projektu īstenošanai.”
Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.
LETA/nozare.lv
Komentāri