Amatas novada dome paudusi ieinteresētību ieguldīt un attīstīt pamesto dzīvojamo ēku zivju audzētavas “Kārļi” teritorijā.
Amatas novada dome pēdējā sēdē īsi pirms Jāņiem vienbalsīgi lēmusi pieteikties valstij piederošā īpašuma “Dzirnavas 3” – “Kārļu” zivju audzētavas teritorijā esošas vēsturiskās ēkas – pārņemšanai. Par šo ieceri laikrakstu “Druva” informēja domes izpilddirektors Māris Timermanis.
Neslēpjot sašutumu, ka valstij neatrodas līdzekļi un interese šīs 30. gados celtās ēkas atjaunošanai un saglabāšanai, M.Timermanis apliecināja, ka pašvaldība ir apņēmības pilna plānot, kā šo vietu sakopt un attīstīt.
Teju 400 kvadrātmetru plašā ēka patlaban iekļaujas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas kompleksā, kas juridiski pieder Zemkopības ministrijai (ZM). Apstiprinātajā domes lēmuma projektā teikts – pašvaldība lūdz ZM no kopējā nekustamā īpašuma “V/U Zivju audzētava Kārļi” izdalīt šo būvi atsevišķi, savukārt Ministru kabinetu – lemt bez atlīdzības nodot ēku Amatas novada pašvaldības īpašumā, lai sakārtotu teritoriju un dažādotu tūrisma pakalpojumus.
Domes projektu vadītāja Zane Pīpkalēja paskaidroja – ņemot vērā tūrismā pieaugošo interesi par zivju audzēšanu un ēkas stratēģiski izdevīgo novietojumu, pašvaldība vēlas neizmantotajā namā izveidot Atjaunojamo resursu izziņas centru. Funkcionāli visai piemērotā būve pēc atjaunošanas palīdzētu novirzīt tūristu plūsmu no ražošanas objektiem un padziļināt sabiedrības zināšanas par zivju sugām, audzēšanas procesiem un citiem atjaunojamajiem resursiem.
Zivju audzētavas “Tome”, kuras pakļautībā Amatas novadā darbojas filiāle “Kārļi”, vadītājs Ilvars Putviķis “Druvai” apstiprināja, ka ar domes pārstāvjiem tiešām bijusi viena tikšanās, kuras laikā pašvaldība izteikusi iniciatīvu ieguldīt šajā ēkā. “Mums arī nebūtu iebildumu, jo mums tam nav nepieciešamo līdzekļu, turklāt zivju audzēšanai šī ēka arī nav nepieciešama,” pārdomās dalījās I.Putviķis, gan norādot – pagaidām par jebkādiem tālākajiem soļiem nav bijusi informācija nedz no pašvaldības, nedz ZM. I.Putviķis zināja pastāstīt, ka šī ēka jau no pašiem sākumiem galvenokārt tikusi izmantota kā dzīvojamā māja zivjaudzētavas darbiniekiem, līdz ar to šī īpašuma izmantošana nav saistāma ar zivju audzēšanas paplašināšanu. “Cik nopratu, tas iecerēts vairāk tūrismam. Mūsu cerība tad būtu, ja tas tiešām notiktu, ka kādā stūrītī varētu izveidot savu ekspozīciju vai arī muzeju,” teic “Tomes” vadītājs, uzsverot, ka tas nenozīmētu atteikšanos no ekskursijām reāli strādājošajā zivju audzētavā, bet gan kā apmeklējuma papildinājums. “Pie šādas idejas gan būtu jādomā, kā novirzīt tūristu plūsmu, lai tā netraucētu pašas audzētavas darbam,” piemetina speciālists.
Arī filiāles “Kārļi” vadītājs Jānis Balodis atzīst, ka skumji diendienā noraudzīties uz neizmantoto ēku, taču pārliecinoši norāda – no pašreizējā budžeta visi iespējamie līdzekļi tiek novirzīti tikai pašas zivju audzētavas darbam, un nav iespējas investēt kur citur, vēl jo vairāk tādēļ, ka šī ēka zivju audzēšanai nav nepieciešama. Viņš pieļauj – varbūt pašvaldībai, pamatojoties uz tūrisma un sabiedrības izglītošanas iespēju paplašināšanu, varētu sekmēties Eiropas fondu līdzekļu piesaistē.
J.Balodis arī pastāstīja, ka ēka, kad no tās izvācās pēdējā iemītniece, bijusī zivju audzētavas darbiniece, nu jau vairāk kā piecus gadus ir pilnīgi tukša. I.Putviķis savukārt minēja, ka ēkas sliktais stāvoklis ir saistāms ar to, ka tajā izmantotie kokmateriāli nepārtrauktā mitruma ietekmē nenovēršami cietuši.
Zivju audzētava “Tome” un tās filiāles pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu un ik gadus Latvijas ūdeņos izlaiž vismaz 2,6 miljonus dažādu zivju sugu mazuļu un 11,6 miljonus zivju kāpuru, teikts institūta “BIOR” materiālos.
Komentāri