“Jēriņš” – caurspīdīgs stikla jēra tēls, kas guļ uz liela akmens, – tāda būs piemiņas vieta pie Niniera ezera Cēsu ebrejiem, kurus te noslepkavoja 1941.gada vasaras nogalē, īstenojot nacisma ideoloģiju.
Tēls simbolizē tā laika cilvēku neaizsargātību, vienlaikus parādot dzīvības trauslumu, kā arī skumjas un līdzjūtību par traģisko notikumu. Piemiņas vietas ideja ir Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Anitas Indāres darbs.
Tas atzīts par labāko konkursā, kuru gada sākumā Izraēlas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Latvijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un Cēsu novada pašvaldību izsludināja par holokaustā noslepkavoto cēsnieku, ebreju, piemiņas vietas atjaunošanu un pārveidi, lai precīzāk izklāstītu stāstu par šo noziegumu un godinātu nogalināto cilvēku piemiņu. Vietā, kur ebrejus nošāva un apraka, ir piemiņas zīme, taču tā ir maldinoša, proti, pauž, ka tur apbedīti Otrā pasaules kara upuri, liekot domāt, ka tie var būt gan karā iesaistīto abu pušu karavīri, gan civiliedzīvotāji. Tā vairāk ir kā atgādinājums par kara traģēdiju kopumā, nevis zvērīga nozieguma upuriem.
Tā janvārī LMA studentiem un beidzamo piecu gadu studiju beidzējiem tika izsludināts konkurss par objekta ideju skiču piedāvājumu holokausta upuru piemiņas vietas labiekārtošanai. 4.jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, svinīgā pasākumā Cēsu pils dārzā tikās visas iesaistītās puses un paziņoja, kura mākslinieka piedāvātā iecere tiks īstenota.
Konkursā par labākās ideju skices autori atzītā Anita Indāre, LMA 3.kursa studente tēlniecībā, stāsta, ka jēru izvēlējusies kā nevainības simbolu, kas patiesi aizskar emociju stīgu un liek aizdomāties par tām zvērībām, ko ebreju tautai otrā pasaules kara laikā nācās piedzīvot. Plānots, ka jaunais mākslas darbs labiekārtotā piemiņas vietas teritorijā pie Niniera ezera būs apskatāms jau nākamajā vasarā. Tā kā process ir darbietilpīgs, ko atzīst arī pati konkursa uzvarētāja, precīzu laiku, kurā darbs tiks pabeigts, patlaban nosaukt grūti. “Ar šo darbu arī pati apgūstu daudz jauna, tai skaitā jaunas praktiskās zināšanas un prasmes, jo jāpārdomā daudzas nianses. Piemēram, jēriņš būs izgaismots, enerģiju ņemot no saules baterijām. Jādomā, kā šīs visas tehniskās detaļas salikt, noslēpt, lai acij nebūtu saskatāmas un rezultāts būtu skaists. Tāpat arī lielais akmens vēl ir jāatrod,” teic māksliniece.
Pasākumā klāt bija Izraēlas vēstniece Šārona Rapaporta-Palgi, Vācijas vēstnieks Kristians Helts, Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs, tēlnieks Aigars Bikše, kā arī pārstāvji no Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja un LMA studenti, kas piedalījās konkursā.
Š.Rapaporta-Palgi uzrunā teica, ka katra holokausta upuru piemiņas vieta ir unikāla un katrai jāpielāgo savs piemineklis, ņemot vērā vidi un citus apstākļus, tāpēc arī Cēsu piemiņas vietai pie Niniera bijis vajadzīgs speciāls skatījums, kas to padarītu īpašu tieši šeit.
“Uzsākot šo projektu, ar studentiem pārrunājām, kas vispār ir memoriāls, ko tas nozīmē un kādiem elementiem tur ir jābūt, lai nodotu šo vēstījumu par traģiskajiem un nežēlīgajiem notikumiem vēsturē. Kopumā viss radošais process bija ļoti interesants, un ir milzīgs prieks redzēt gala rezultātu,” tā Izraēlas vēstniece.
Tāpat uzrunu teica Vācijas Federatīvās republikas vēstnieks Latvijā Kristians Helts, uzsverot, ka viņa klātbūtne šajā pasākumā ir simboliska kopējās abu tautu vēstures dēļ un šādā emocionāli smagā piemiņas dienā viņam vienmēr ir gūti sakopot domas tieši iepriekš minētā iemesla dēļ, tomēr arī viņš ir gandarīts par kopīgi tiktāl paveikto un cer, ka jau nākamajā vasarā patiesi izdosies ieraudzīt pabeigto projektu dabā.
Visi konkursa dalībnieki saņēma pateicības balvas un goda rakstus no Izraēlas vēstniecības, tai skaitā naudas balvas.
Komentāri