Cēsu Vēstures un mākslas muzeja bēniņu zālē atklāta izstāde “Hallo, Cēsis!”, kas veltīta Cēsu telekomunikāciju vēstures 125. gadadienai!
Ierosme radusies pirms pāris gadiem, kad izskanējis priekšlikums veidot izstādi, veltītu 1188 dienestam, atklāj idejas autore, Cēsu muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne: “Uzrunājām “Lattelekom”, bet nebija nekādas pretimnākšanas. Nolēmu tīt to pavedienu pati, sāku meklēt cilvēkus, kuri bijuši saistīti ar telekomunikāciju attīstību Cēsīs. Rokās nonāca Ivara Liepiņa telefona numurs, piezvanīju, un jau nākamajā dienā viņš sēdēja manā kabinetā. Jau pirmā saruna lika saprast, ka tas nav vienas vitrīnas apjoms, un radās doma par plašu izstādi, kas aptvertu visus 125 gadus kopš pirmās telefonu sarunas Cēsīs līdz mūsdienām.”
D. Tabūne stāsta, ka muzejā bijuši materiāli par šo tēmu, taču tagad apjoms, pateicoties I. Liepiņam, palielinājies vairākkārt: “Viņš panāca, ka bijušie telekomunikāciju darbinieki uzrakstīja atmiņas, stāstījumus, kas paliks kā nozīmīgs ieguvums muzeja krājumos. Krājums palielinājies par vienībām 500, tās ir fotogrāfijas, dokumenti, telefona aparāti, piemiņas lietas, daudz cita. Pateicoties I. Liepiņa aktivitātei, Cēsu muzeja krājumā tapusi vērtīga ar telekomunikāciju vēsturi Cēsīs saistīta kolekcija.”
I. Liepiņš, jautāts, ko devusi iesaiste izstādes veidošanā, atbild īsi: “Pusotru gadu samērā intensīva darba. Uzrunāt, atgādināt cilvēkiem par atmiņu fiksēšanu, vākt eksponātus, informāciju par tiem. Meklēju rezerves daļas, lai varētu vizuāli atjaunot vecos telefona aparātus.”
Izstādes mākslinieks ir Kārlis Kanderovskis, viņš tehnikas ekspozīciju noformējis pirmo reizi. “Man tas ir kaut kas jauns, tāpēc ļoti interesants. Vairāk esmu pieradis pie izstāžu iekārtošanas mākslas galerijās, šī ir pilnīgi atšķirīga,” saka mākslinieks.
Viņš šos 125 telefonijas gadus Cēsīs tvēris plašāk, izstāde sākas ar Tālavas taurētāju, kas arī bija svarīgs ziņu devējs, līdz pat Īlonam Maskam un viņa “Starlink”, kas kalpo kā sakaru nodrošinātājs Ukrainas armijai viņu karā pret iebrucēju Krieviju.
Ekspozīcijas sākums pavisam nedaudz pieskaras pasta vēsturei, arī tur redzami unikāli eksponāti, tad jau sakaru vēsture, sākot no telegrāfa. Apskatāma oriģinālā telegramma, kas pēc cara gāšanas no Pēterburgas sūtīta visām karaspēka daļām ar norādēm, kā tālāk rīkoties.
D. Tabūne stāsta, ka savulaik pirmo ierosmi sākt vākt materiālus un liecības par sakaru vēsturi Cēsīs deva nelaiķis vēsturnieks Daumants Vasmanis, kurš bija izpētījis, kad pilsētā parādījās pirmais telefons. Ekspozīcijā redzama pilsētas karte, kurā atzīmētas abas adreses, starp kurām 1897. gadā Cēsīs notika pirmā telefona saruna. Tā izstāde ved cauri gadu desmitiem līdz pat mūsdienu datu pārraides tehnoloģijām, lielu uzsvaru liekot uz cilvēkiem, kuri atstājuši pienesumu nozarē. Kā saka D. Tabūne, izstāde ir veltījums Cēsu sakarniekiem, cilvēkiem, kuri darba mūžu veltījuši profesijai, kas gadu desmitu gaitā strauji attīstījās, prasīja arvien jaunas zināšanas un prasmi neatpalikt no jaunākajiem sasniegumiem nozarē.
Cēsis telekomunikāciju vēsturē ierakstītas kā īpaša pilsēta, jo bija pirmā Latvijā ārpus Rīgas, kur 1961.gadā manuālo telefona centrāli nomainīja ar automātisko centrāli, bet 1996.gadā kļuva par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur visas abonementu līnijas tika ieslēgtas ciparu tīklā.
Izstādē redzami priekšmeti, materiāli, fotogrāfijas ne tikai no cēsnieku krājumiem, bet arī no bijušā “Lattelekom” muzeja, “Latvenergo” Enerģētikas muzeja un citiem krājumiem. Apmeklētājus savās darba vietās sagaidīs telefoniste Matilde un montieris Jānis, skatāmi dažādu laiku tālruņa aparāti, citi ar šo jomu saistītie eksponāti. I. Liepiņš var ļoti plaši stāstīt par izstādē redzamo, norādot uz vairākiem unikāliem eksponātiem un piebilstot, ka par tiem avīzē labāk nerakstīt: “Lai apmeklētājiem ir pārsteiguma moments.”
Lielu palīdzību sniedzis viņa kādreizējais kolēģis Vitālijs Rassa, dāvājot izstādei daudzus priekšmetus no saviem krājumiem. Tostarp vienu no pirmajiem portatīvajiem datoriem, kas 1996.gadā piešķirts Cēsu iecirknim. Ar datoru joprojām varot veikt kādas elementāras darbības.
Izstādē aplūkojama plaša taksofona priekšapmaksas karšu kolekcija, zināma vieta atvēlēta arī mūsdienās tik ierastajiem mobilajiem sakariem. Redzams pirmais padomju mobilais telefons “Altaj”, ko lietoja valdības ministri, čekisti, citi tolaik svarīgi ļaudis. Eksponēti 18 sabiedrībā zināmu cilvēku mobilie telefoni, tostarp astoņu cēsnieku. Arī Jura Žagara dāvātais, kura aprakstā lasāms: “Man mobilais telefons bija no 1995.gada. Tas bija milzīgs “Nokia”, apmēram piecus kilogramus smags, es tam biju uzšuvis speciālu pleca somu, kur antenu varēja ielikt siksnā, lai neizbaksta apkārtējiem acis. Mašīnā bija uzbūvēts plaukts, kur to nolikt.”
Izstāde būs skatāma līdz nākama gada oktobrim.
Komentāri