Kopš Latvijā iedzīvotāju skaits iet mazumā, pašvaldībām zelta vērts ir katrs iedzīvotājs. Katrs, kurš piedzimst, kurš atbrauc dzīvot un arī
deklarējas. Svarīgs arī katrs, kurš rūpējas par veselību un sargā savu dzīvību. Gan gados jaunie un stiprie, gan daudz pieredzējušie.
“Pašvaldība var daudz panākt pilsētas dzīves uzlabošanā, bet iespējas veidojas no nodokļiem,” saka Vidzemes lielākās un aktīvākās pilsētas – Valmieras – pašvaldības vadītājs Jānis Baiks. Viņš uzsver, ka nepietiek vien ar apmešanos pilsētā. Pašvaldībai rokas atbrīvo vai sasien tas, cik no reāli dzīvojošiem ir deklarējuši savu patieso dzīvesvietu. Deklarēšanās nosaka nodokļu sadali starp pašvaldībām. “Reizēm ir tik “interesanti” satikt pašvaldības apmeklētājus, kuri Valmierā nav deklarējušies, bet atnākuši ar iesniegumiem, tādām ambīcijām un pretenzijām pret pilsētu un pašvaldību, ka nenobrīnīties!” situāciju raksturo J.Baiks. Ja pašvaldība to un to izdarīs, tad deklarēšos Valmierā – tā dažkārt sarunu Valmieras domē risinot apmeklētāji.
Latvijā iedzīvotāju deklarēšanās ir demokrātiska. Dzīvesvietu nomainot, nav ierobežojumu, ka arī jādeklarējas pašvaldībā, kurā ikdienā dzīvo. “Ja tā notiktu, mēs redzētu daudz patiesāku ainu par iedzīvotāju kustību Latvijā,” spriež Valmieras mērs. Viņaprāt, demokrātiskā dzīvesvietas deklarēšanas sistēma Latvijā brīžiem jau kļūst absurda. To esot laiks precizēt.
Valmierā ir virkne piemēru. Tajā skaitā ģimene, kura jau piecus gadus dzīvo pilsētā, bet vīrs ar bērnu joprojām deklarēti Ventspilī, mamma Madonā, kaut abi vecāki strādā Valmierā, bērns iet skolā. Visi izmanto iespējas, ko izveidojusi un ikdienā uztur pašvaldība, bet vecāki tā arī nav sapratuši, kāpēc ģimenei jādeklarējas pilsētā. “Kas mums par to būs?” – tā tirgojušies zēna vecāki, kuram laiks sākt skolas gaitas pašvaldības uzturētā skolā. Atsaucoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izpētīto, pilsētas mērs stāsta: “No visiem valmieriešiem, kuri pelna, 75 procenti patiešām strādā Valmierā. No pārējiem 8,3 procenti brauc darbā uz Rīgu, bet deklarēti Valmierā. Pilsētai apkārtējos novados deklarētie – Kocēnu un Beverīnas – iedzīvotāju gandrīz 70 procenti, Burtnieku novadā 63 procenti naudu pelna Valmierā. Viņu nodokļi nenonāk Valmierā, kas rada iespējas tikt pie darba vietām.”
Vidzemes lielākās pilsētas mērs ir par politisko risinājumu, ka Latvijā vēlreiz notiek novadu reforma, rajoni atgriežas savās robežās. “Tagadējās 119 pašvaldības mazajā Latvijā ir daudz par daudz!” viņš saka žurnālistiem preses konferencē pēc pašvaldības budža pieņemšanas 2018. gadam. “Nevajag stāstīt, ka tieši laukos katrs iedzīvotājs ir pašvaldību apčubināts, bet Valmierā nav,” apgalvo J. Baiks. “Valmierā deklarējušies apmēram 25 tūkstoši iedzīvotāju, bet vēl ļoti daudzi brauc te darbā, tātad ikdienā izmanto arī Valmieras dotās iespējas. Par to, ka ikdienā Valmierā fiziski ir ap 30 tūkstošiem cilvēku, esmu gatavs ar jebkuru saderēt, un Valmiera spēj par katru parūpēties. Ja Valmierai būtu vēl plašāka teritorija, tātad vēl vairāk iedzīvotāju, arī tad mēs spētu parūpēties.”
Tam par piemēru pilsētas mērs piesauc visā Latvijā pazīstamos un pasaulē zināmos sportistus. Lai gan divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs visiem zināms kā valmierietis, viņš Valmierā mācījies, sportojis, bet juridiski nav valmierietis. Sportista vecāku celtais ģimenes nams ir burtiski līdzās Valmieras robežai, bet Burtnieku novadā. „ Štrombergs sevi uzskata par valmierieti, jo tam, par ko viņš izaudzis, visu devusi Valmiera. Līdzīgi ir ar bobsleja pilotiem. Oskars Melbārdis un Oskars Ķibermanis skolojušies Valmierā, pilsētā, kura devusi iespēju kļūt par kaut ko turpmākajā dzīvē,” saka J.Baiks. Valmieras pašvaldība mērķtiecīgos ieguldījumus izglītībā un sportā palielināšot ar katru gadu . Tāda esot pilsētas politika.
Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā pagājušajā gadā reģistrēti 302 jaundzimušie, bet valmierieši no tiem ir tikai 266, turklāt par 13 mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaitu dzimstība nav būtiski palielinājusi, jo Dzimtsarakstu nodaļa informē, ka gada laikā reģistrēts arī 221 valmierieša miršanas gadījums. Šo sauli, iespējams, pametuši vēl vairāk pilsētnieku. Likumdošana paredz, ka nāves gadījumu var reģistrēt jebkurā citā vietā, ja tuvākā dzimtsarakstu nodaļa todien slēgta. Nereti valmierieši mirušo radinieku tādēļ braukuši piereģistrēt kaimiņu pilsētā Cēsīs.
Komentāri