Piektdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Grāmatā ierakstītās atmiņas un fakti

Jānis Gabrāns
23:00
30.09.2020
30
Gramatas Svetki 1

Priekuļos, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma vecajā mācību korpusā, kas gadu desmitiem bija Priekuļu tehnikuma ēka, notika bijušo un esošo pedagogu un citu darbinieku tikšanās. Jau 26.reizi pulcējās vairāki desmiti, kuriem Priekuļu tehnikuma vārds joprojām dziļi sirdī ierakstīts.

Sanākušos uzrunāja tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs, lai pastāstītu, kādi notikumi bijuši aizvadītā gada laikā. Viņš atcerējās, ka pērn stājies šīs auditorijas priekšā brīdī, kad ļoti karsts bija temats par Priekuļu vārda zaudēšanu tehnikuma nosaukumā. Direktors norādīja, ka, viņaprāt, Cēsu arodskolas un Priekuļu tehnikuma apvienošanās bijusi veiksmīga, palielinājies uzņemto audzēkņu skaits, tas turpināsies, tāpat būs vairāk apgūstamo profesiju, un apvienotajā tehnikumā būs vairāki tūkstoši jauniešu kā savulaik Priekuļu tehnikumā.

Šīs sanākšanas galvenais notikums bija grāmatas “Priekuļu tehnikuma vienpadsmit desmitgades 1910 – 2020” atvēršana.

Tehnikuma bibliotekāre Olita Ansone, kurai pieder šī izdevuma ideja, pastāstīja, ka grāmata gatavota jūlijā plānotajam Priekuļu tehnikuma audzēkņu salidojumam, atzīmējot tehnikuma 110. gadadienu: “Domājām, ko paliekošu atstāt piemiņai, sapratām, ka tā varētu būt grāmata. Nezināju, kādai tai jābūt, vai tur iekļaut tikai atmiņas vai arī faktu materiālu, bija tikai skaidrs, ka tai jābūt saistītai ar šiem 110 gadiem Priekuļu tehnikuma vēsturē. Tiekoties ar vairākiem cilvēkiem, izteicu šo ideju, viens no uzrunātajiem bija Māris Niklass, kurš uzreiz piekrita uzņemties ieceri virzīt.”
Grāmatas veidošanā, tekstu valodnieciski literārā apstrādē aktīvi iesaistījās Malda Lībiete, kura ilgus gadus bijusi latviešu valodas skolotāja Jāņmuižas tehnikumā. Viņa atzina, ka strādāt pie grāmatas nebija viegli, daži tekstu autori ļoti sekojuši līdzi, gadījies, ka vietā, kur viņa kādu vārdu izsvītrojusi, autors pēc tam ierakstījis trīs citus: “Varēja just, ka viņiem katrs vārds ir svarīgs, tāpēc iespēju robežās ievēroju viņu vēlmes. Viss notika ar e-pastu starpniecību, man sūtīja atmiņas, tekstus, es laboju, sūtīju atpakaļ, tā lēnām virzījāmies uz priekšu.”

Visi runātāji īpaši atzīmēja ilg­gadējo tehnikuma muzeja uzturētāju Jāni Lingartu, bez kura devuma nebūtu iespējams izveidot tik faktiem bagātu grāmatu.
Uz jautājumu, kas grāmatas tapšanas procesā bijis grūtākais, M. Niklass neslēpa – uzrakstīt par pēdējo tehnikuma desmitgadi: “Jāatzīst, šis laiks ir ļoti maz dokumentēts, ja arī tas veikts, materiāli pazuduši, bet datoros esošais vienkārši izdzēsts. Tāpēc nācās meklēt presē, citos informācijas avotos.

Arī atmiņu rakstīšanā visneatsaucīgākie bija nesenie absolventi. Lai arī daudzkārt uzrunāti, lai arī solījuši uzrakstīt, tā arī savas atmiņas neuzrakstīja. Tas parāda attieksmi pret skolu.”
M. Niklass arī norādīja, ka, veidojot šādu grāmatu, nevar paļauties tikai uz cilvēku atmiņu, visi fakti vēl un vēlreiz jāpārbauda. Viņš saka paldies Ērikam Hānbergam un Jānim Polim, kuri neliedza padomus, ikvienam, kurš palīdzēja, atbalstīja. Visi šajā darbā iesaistījušies sabiedriskā kārtā, grāmatas maketēšanai līdzekļus saziedoja 11 tehnikuma absolventi, bet pāri palikušie līdzekļi tika izmantoti, lai darbinieku un pedagogu tikšanās reizē dāvātu grāmatas pensionētajiem mācību iestādes darbiniekiem.

Idejas autore O. Ansone atzīst, ka izdevums tehnikuma vēsturē ir ļoti svarīgs: “Viens posms tehnikuma vēsturē ir noiets, nosaukums mainījies, tāpēc bija nepieciešams apkopojums. Manuprāt, izdevies izveidot grāmatu ar paliekošu vērtību. Ja tās būtu tikai atmiņas, tas nebūtu tik vērtīgi kā tagad, kad tās ir kopā ar vēsturisko atskatu uz desmitgadēm, uz notikumiem, to laiku fotogrāfijām. Gribējām to izdot uz salidojumu, taču, saprotams, tas nenotika, bet gaidīt nākamo vasaru negribējām. Tāpēc nolēmām, ka bijušo darbinieku, pasniedzēju sanākšanas diena būtu piemērots brīdis. Bija arī vairāk laika visu pieslīpēt, lai rezultāts būtu tāds, kādu to bijām iecerējuši.”

Iepriekšējā grāmata par Priekuļu tehnikumu tika izdota skolas simtgadei. Visticamāk, šī ir pēdējā grāmata, kuras nosaukumā minēts Priekuļu tehnikums. Lai arī jautājums par zaudēto Priekuļu vārdu mācību iestādes nosaukumā vairs neizskan tik skaļi, tomēr sarunās tas netika aizmirsts, sāpe ir palikusi. Arī grāmatā par šo “cīņu” ir rakstīts, jo tā bija svarīgs brīdis skolas vēsturē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
40
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
43

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Jāņa Lapiņa jubilejā plīvo Latvijas karogs ar saulīti

00:00
18.06.2025
72

Veselavas pagasta “Lejas Pintuļos” pirmsjāņu laikā pie varenajiem ozoliem mastā plīvo Latvijas karogs ar saulīti. Te satiekas ne tikai veselaviešu paaudzes. Te sabrauc vēstures izzinātāji, patriotiski noskaņotie ar Latviju sirdī. Te raisās sarunas par nacionālo pašapziņu, vienotību, spēku, par ko jo īpaši jādomā šodien. Un par to atgādina veselavietis Jānis Eduards Lapiņš. Viņš te pirms […]

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
40

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
91

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
53

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
20
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
22
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
16
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
16
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi