“Piebalgas porcelāna fabrikas” galerijā Cēsīs, Kučieru namiņā, apskatāma Aivara Vilipsōna grafiku izstāde.
Keramiķa un porcelāna fabrikas īpašnieka Jāņa Roņa un mākslinieka Aivara Vilipsōna sadarbība skaitāma gadu desmitos. Abi vienlaikus studēja Mākslas akadēmijā, vēlāk kopā saveda dažādi mākslas notikumi.
“Pirms vairākiem gadiem Jānis jautāja, vai drīkst kādu grafiku izmantot saviem porcelāna šķīvjiem un krūzēm. Protams, piekritu,” pastāsta Aivars, bet Jānis atklāj, ka jau vismaz desmit gadus porcelāna fabrikā top šķīvji un krūzes ar Aivara grafikām. Tajos redzami 15 pazīstamā grafiķa zīmējumi. Uz lielajiem šķīvjiem vieni, mazākajiem citi.
“Noras Ikstenas romānam “Ūdens mirdzēšana” māksliniece Katrīna Vasiļevska izmantoja manu grafiku motīvus. Zīmējumus izdrukāja uz pauspapīra, ierāmēja, Jānis tos uzlika uz krūzēm. Tā nu tagad ir gan grafikas izstāde, gan turpat plauktā var redzēt, kā zīmējumi izskatās uz dažāda lieluma krūzēm,” stāsta Aivars Vilipsōns un uzsver, ka ir ļoti priecīgs būt jaukajā galerijā, ko Jānis izveidojis. “Kad Jānis Inešos sāka veidot fabriku, tas bija pārsteigums, kā var aiziet no Rīgas dzīves. Bet, redz, viņš izturējis visas krīzes, strādā tālāk, top jauni darbi,” saka A. Vilipsōns.
Galerijas saimnieks atklāj, ka viņa iecere ir iepazīstināt cēsniekus un viesus ar tiem māksliniekiem, ar ko kopā mācījies. “Un viņiem ir, ko parādīt. Pirmā bija Birutas Stafeckas gleznu izstāde. Viņas gleznas arī ir uz krūzītēm. Aivars kaut pēc diploma tēlnieks, ir izcils un pazīstams grafiķis. Krūze, ko pats saucu par “Vilipsona krūzi”, ir viena no pirktākajām. Būs arī Roberta Koļcova, Ievas Krūmiņas, Agnijas Ģērmanes un citu mākslinieku izstādes, kurus kāds varbūt iepazinis tieši ar zīmējumiem uz porcelāna fabrikas traukiem,” pastāsta J.Ronis.
Aivara Vilipsōna izstādes atklāšana bija arī studiju biedru tikšanās. Vienaudžu un domubiedru pulkā ir arī Roberts Koļcovs, dzērbenieši Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs, kuru ūdensrozes un gleznas arī redzamas uz krūzēm, krūzītēm un biķerīšiem. Pirms gadiem Jānis kopā ar Aigaru radīja metāla stāvlampu ar porcelāna abažūru. Tai tika dots Jāņa vecmāmiņas vārds “Elza Lapsa”. Keramiķis ar lepnumu atgādina, ka pirmā lampu izstāde bija jau 1995.gadā un aizvien top jauni abažūri.
“Vistrakāk ir tad, ja māksliniekam nav, ko teikt. Tad jāprot paklusēt, jāpaiet malā, lai dara citi, nevis jāražo. Kad man ir, ko teikt, tad tā arī daru. Esmu priecīgs par izstādi Cēsīs,” saka A. Vilipsōns un atklāj, ka patlaban par jaunām grafikām nedomā, taču gan jau būs arī tās. Šosestdien kļūs zināms, vai viņa veidotais piemiņas cilnis Aleksandram Čakam “Šeit dzīvo Čaks” vizuālās mākslas kategorijā iegūs sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras 2021”. Bet Kučieru namiņā ikviens var iepazīt Aivaru Vilipsōnu kā grafiķi.
Komentāri