Lai iegādātos visu, kas nepieciešams vienam bērnam jaunā mācību gada uzsākšanai – grāmatas, darba burtnīcas, kancelejas preces un sporta apģērbu, nākas iztērēt vismaz 80 latus. Tā aprēķinājuši vecāki, kuri atļaujas naudu ne tikai tērēt, bet mācījušies arī ļoti skaitīt. Izdevumu jau būtu vēl vairāk, ja varētu atļauties, lai, jauno mācību gadu sākot, bērnam ir jauna skolas soma, apģērbs un apavi. Ko darīt, ja ģimenē aug un skolojas vairāki bērni? Ko darīt, ja māte ir vienīgā pelnītāja?
Cēsu pašvaldības aģentūra “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūra” cenšas atbalstīt maznodrošinātās ģimenes un aicina pieteikties, lai saņemtu vienreizēju pabalstu mācību gada sākumam. 30 lati tiks iedoti vecākiem, kuru bērns tikko sāk skolas gaitas, 18 lati katram maznodrošinātās ģimenes bērnam – skolēnam. 18 lati pret vecāku aprēķinātajiem izdevumiem ir niecīga summa, niecīgs pabalsts. Vecāki tomēr atzīst, ka tas ir vairāk nekā nekas.
“Es vienmēr sarēķinu, kā iztērēt naudiņu. Latu tam, latu tam. Ir jāiztiek un jādzīvo tālāk! Ko nevaru atļauties šodien, zinu, ka nopirksim nākamajā mēnesī. Kaut pēc pusgada, bet maniem bērniem vajadzīgais būs. Ar mācību līdzekļiem ir citādi. Tos pirksim tagad, vēl septembra pirmajās dienās, kad saņemšu savu pensiju,” stāstīja 4. klases skolnieces Lauras un 6. klases audzēkņa Andra mamma Aija Buša, kura saņem invaliditātes pensiju un ir mēneši, kad ģimenei jāiztiek ar 112 latiem. Finansiāli palīdz arī bērnu tēvs, ar lauku labumiem cienā Aijas māsa un vecāki.
Dienā, kad “Druva” viesojās Līgatnes ielā, kur ģimene dzīvo īrētajā dzīvoklītī, bērniem bija svarīgi pēc iespējas ātrāk doties uz veikalu, lai tiktu pie jaunām skolas somām, arī grāmatām un burtnīcām.
“Skola ir iedevusi sarakstu, kas noteikti jāiegādājas katram bērnam. Meklēsim, kur varam iepirkties, skatīšos, kur lētāk. Prasības jau ir tādas nopietnas – treniņtērps ar īsām, garām bikšu starām, maiņas apavi. Es neko nesaku, nekad nesūdzos. Tagad esmu atradusi darbiņu. Būšu dežurante uzņēmumā. Mēs tiksim galā! Iespējams, ka ir ģimenes, kurām palīdzība vēl vairāk vajadzīga. Mūs vienmēr atbalstījusi pašvaldība, arī zviedru ģimene, ar kuru draudzējamies jau gadiem. Nesen bērnus izvadāja ekskursijā, sadāvināja apģērbu,” sadzīves lietas izklāstīja Aija un priecājās, ka meitai zviedri uzdāvinājuši flautu, jo Laura mācās arī mūzikas skolā, spēlē flautu un klavieres, un sapņo, ka kādreiz būs mūzikas skolotāja. Andrim patīk sporta spēles, bet Laura vēl aizraujas ar dejošanu.
“Protams, ka reizēm aizlūst sirds, kad bērnam ir tādi panākumi, bet nevari atļauties viņu aizsūtīt uz kādu nometni. Vasarā aicināja dejot uz Slovākiju. Nu, nevarējām, bet Laura saprata. Bērni jau visu saprot,” sacīja Aija un pamatoti acīs sariesās asaras, jo skolā jau trūcīgākie, un ne tikai Aijas bērni, jūtot turīgāko zaimus. Tas moto apmēram tāds – ja tev nav mobilā vai stilīgu sporta kurpju, kas maksā ap 50 vai pat 100 latiem, tad tu neesi nekas! Ko lai piebilst – valstī sekmējusies sabiedrības noslāņošanās, un atblāzma manāma arī vietējā sabiedrībā.
Iepriekš teiktajam principā piekrīt arī Armanda un Ivara mamma Evija Zabirko. Dēli vasarā strādājuši, lai pašiem būtu sava tēriņnauda, jauno mācību gadu uzsākot. Ģimenē spriež: “Ja kopējie ienākumi mēnesī būtu 300 lati, tad dzīve būtu daudz labāka!”
Armands un Ivars mācās piepilsētas skolā, tur rastas iespējas mācību grāmatas it kā iznomāt.
“Labi, ka visas mācību grāmatas nav jāpērk. Tas ir ļoti dārgi. Mums jāsamaksā daži lati gadā, un pavasarī puikas grāmatas atdod atpakaļ skolā. Skatījos, ka arī darba burtnīcu saraksts nav visai garš, arī ar tām, man liekas, palīdz mācību iestāde,” tā Evija Zabirko. Abas ģimenes ir apmierinātas, ka viņiem piedāvātas un, visticamāk, bērniem piešķirs skolā brīvpusdienas.
“Kaut kā kuļos. Man jau negribas tās palīdzības prasīt. Dod vienam pabalstu, otram. Citam ļoti vajag, cits varbūt nodzer,” sprieda Evija un nosmējās: “Jo vairāk naudas, jo vairāk vajadzību! Jāiztiek ar to, kas ir!”
Pašvaldības aģentūrā apstrīdēja izskanējušo viedokli, ka skolas pabalstu bezatbildīgas ģimenes varētu iztērēt citiem mērķiem.
“Pabalstus dodam vecākiem, kuriem uzticamies, kuri rūpējas par saviem bērniem. Ja vecāki dzer, ja vecāki ir bezatbildīgi, tad minēto pabalstu sociālais darbinieks iztērē, nopērkot vajadzīgās lietas, un bērns saņem to, kas skolai visvairāk nepieciešams,” uzsvēra sociālo pakalpojumu aģentūras direktore Iveta Sietiņsone, bet arī piekrita, ka pabalstu piešķiršanas kārtība, to apjoms ir jāmaina. Aģentūrā tiek plānots, ka pabalstu saņēmēju loks varētu paplašināties jau no nākamā gada janvāra. Sistēma tiek sakārtota, lai uzlabotu sociāli atbalstāmo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Runājot par atbalstu mācību grāmatu ieguvē, Latvijas Sarkanais Krusts līdz 6. septembrim rīko labdarības akciju “Grāmata – no rokas rokā”. Akcijas mērķis ir apgādāt ar skolas mācību grāmatām skolēnus, kam to trūkst. Cēsīs grāmatas var ziedot Bērzaines ielā 16 (pagrabstāvā) otrdienās, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 15 līdz 17.
Komentāri