Otrdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Līga

Gājējiem un autovadītājiem

Druva
23:00
30.03.2007
15

Autoskolas SIA “Janauto” pasniedzējs Laimonis Pāže uzskata, ka visvairāk gājēju un autobraucēju attiecībās trūkst savstarpējas cieņas un kultūras. Bet ikdienas darbā autoskolas pasniedzējam pārdomas par dažādām lietām rodas ik uz soļa.

“Pats autovadītāja tiesības kārtoju 1964. gada beigās, un toreiz viss bija citādāk. Trīs mēnešus mums bija teorija, mācījāmies visu automašīnas uzbūvi kā īsti automehāniķi. Klāt nāca 50 obligātās braukšanas stundas pretstatā mūsdienu 14, ar kurām reti kurš var tikt cauri. Bet jāatzīst, ka audzēkņi dažkārt nesaprot, kāpēc mēs liekam viņiem braukt vairāk par 14 stundām. Viņi domā, ka nobraukuši savas stundas un viss kārtībā,” domās dalās L.Pāže un piebilst, ka ar katru gadu jauniešu zināšanas kopumā ir arvien sliktākas.

“Nezinu, kāpēc tas tā. Uzdodu elementārus jautājumus un šķiet, ka skolā pat dažiem fiziku nemāca. Mācoties autoskolā, katru vakaru būtu jāatrod desmit minūtes, lai atkārtotu klasē stāstīto vielu. Bet viņiem jau nav laika. Ir viens kadrs, kurš jau trešo reizi nāk pie mums uz kursiem, un domāju, ka nāks vēl ceturto. Jā, mēs viņus vērtējam stingri un līdz pat pēdējam mirklim turam audzēkni skolā. Uz eksāmenu Valmierā laižam tikai tad, ja esam teju simtprocentīgi pārliecināti, ka audzēknis spējīgs to nolikt,” stāsta autoskolas pasniedzējs.

Jautāts, kādi tad jaunie autovadītāji ir uz ielas, L.Pāže atzīst, ka sākumā viss ir labi.

“Runājot par avārijām, audzēkņi bieži saka: “Tas jau nemācēja braukt, tāpēc nositās! Es gan māku!” Mums šo attieksmi ir grūti izdzīt. Un divos mēnešos, kas mums doti, nespējam to mainīt. Mēs skolā nemācām, ka jāpārsniedz ātrums un jātaisa uz ielas nepatikšanas. Viņi saņem tiesības un domā, ka ir profesionāļi. Viņi nesaprot, ka profesionalitāte nāks ne ātrāk kā pēc desmit gadiem. Visvairāk avārijas uztaisa tieši tie, kuriem stāžs ir no pieciem līdz desmit gadiem. Pirmos gadus brauc vēl prātīgi un šo to atceras. Vēlāk jau sākas savu prasmju un meistarības pierādīšana,” saka pasniedzējs.

Arī aizskarot autovadītāju kultūras tēmu, autoskolas pasniedzējs atzīst, ka tādas vienkārši nav.

“Dzīvē esmu ļoti daudz nobraucis. Zinu, ka kādreiz cilvēki bija izpalīdzīgāki un līdzcietīgāki. Tagad noliekot stāvēt automašīnu, nezinu, vai, iznākot ārā, spēšu izbraukt. Viens savu automašīnu aizbraucis priekšā, otrs – aizmugurē, un es nevaru izgriezties. Daudzi autovadītāji nedomā par citiem nemaz. Esmu pat kādreiz aizrādījis. Tāda ir mūsu kultūra. Autobraucējs, ieraugot mācību mašīnu, noteikti viņu apdzīs. Jā, te piemēru būtu daudz, arī piemēslotās ceļmalas ir tikai autovadītāju darbs,” saka L.Pāže un stāsta, ka par braukšanas kultūru ar audzēkņiem autoskolā runā pirmās divas nodarbības, taču dažkārt liekas, kā pa durvīm ārā, tā viss no galvas laukā.

“Pilsētā problēmu ir daudz. Nerunājot par aplamajām ceļazīmēm un nepārdomātiem krustojumiem, pietiek arī ar nesakārtotajām gājēju pārejām. Pilsētā to ir krietni par daudz. Vaļņu ielā vien ir trīs. Mēs paši lieki piesārņojam savu pilsētu, jo, uzsākot braukšanu, izplūdes gāzes trīskāršā apjomā izmet kaitīgās vielas. Daudzas no gājēju pārejām ir nepārredzamas. Bez tam gribētu uzsvērt, ka gājējs nedrīkst uziet uz gājēju pārejas, pirms nav pārliecinājies, vai netuvojas automašīna. Bet mums ir citādāk. Pat nepaskatās. Ir gājēju pāreja un jož pāri. Taču es nevainoju gājējus, viņi to nezina. Neviens viņiem to nav skaidrojis. Domāju, par šīm lietām vairāk ir jārunā un jāraksta,” domās dalās Laimonis Pāže.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Margrietiņa, baltā šķelme, piemiedz zelta aci

00:00
24.06.2025
5

Aina Karele Jūnijā ar laiku neko nevar sarunāt. Tāpat kā ar bitēm biškrēsliņos. Saule spīd vai lietus līst – laiks paskrien mums garām. Vēl ceriņos laimi meklējam, bet pļavā jau vanagzirnis pinas pa kājām. Margrietiņa, baltā šķelme, piemiedz zelta aci: mīl vai nemīl tevi kāds, ar sāpēm un bez prāta? Un neviens nezina, un jāpazīlē […]

Īstā Jāņu siera ražošana ik gadu sarūk

00:00
22.06.2025
33

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpina samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Arita LejiņaPērn Jāņu sieru (nejaukt ar ķimeņu sieru) saražoja 139,84 tonnas, norādījusi V.Davida­nova. Pēc publiski pieejamās informācijas, pirms pieciem gadiem, 2019.gadā, tika saražotas aptuveni 200 tonnas Jāņu siera, tātad pagājušajā gadā par 30,1% mazāk. Jāņu siera […]

Aizejošā Cēsu novada dome diskutē par bērnu futbolu un kafejnīcas iekārtām

00:00
21.06.2025
143

12.jūnijā notika pēdējā aizejošā sasaukuma Cēsu novada domes sēde. Sēdē no 19 deputātiem piedalījās 17. Nepiedalījās Andris Mihaļovs un Erlends Geruļskis. Tika lemts par attīstību un investīciju projektiem, izglītību un sportu, pašvaldības īpašumu pārvaldību, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem, pašvaldības struktūru un līgumu pārvaldību, finanšu un pārskatu jautājumiem. Kopumā deputāti lēma vienbalsīgi, tikai par dažiem lēmumiem […]

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
64
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
50

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Tautas balss

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
12
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
26
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
17
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Sludinājumi