Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

„Gaidās” darbu atvieglo jaunā kūts

Druva
23:00
24.04.2007
7

Raunas zemnieku saimniecībā „Gaidas” uzcelta jauna kūts, kurā mājvieta ir 60 slaucamām govīm.

„Gaidu” saimnieki Vita un Ainārs Dalbiņi celtniecībai ņēmuši kredītu, jo pērn vairs nav bijušas pieejamas ES subsīdijas, kuras vēl pirms diviem gadiem viņi izmantoja saimniecības attīstībai. Tad tika nopirkts traktors un iekrāvējs. V. Dalbiņa skaidro, ka tobrīd vēl nav bijušas domas par saimniecības paplašināšanu. Lopu mītnē bijušas 33 govis – tik, cik tajā varēja turēt. „Tad sadzima daudzas telītes, mēs viņas nepārdevām un secinājām, ka kūtī vietas nepietiek,” saka V.Dalbiņa.

Kūts celtniecībai saņemts valsts atbalsts – 30 tūkstoši latu. Celtniecība izmaksāja 200 tūkstošus latu.

Vita un Ainārs Dalbiņi skaidro, ka pirms celtniecības apbraukātas vairākas līdzīgas kūtis, lai no citiem zemniekiem uzzinātu pieredzi, kļūdas un veiksmes. Kūti projektēja uzņēmums „Kesko Agro”, saimnieks līdzdarbojās projektēšanā. Kūti cēla SIA „CelTik”.

Jaunā kūts būtiski atvieglo darbu. Iepriekš lielākoties viss veikts pašu spēkiem, tagad, kā atzīst A.Dalbiņš, „fiziska darba gandrīz nav!”

V.Dalbiņa stāsta: „Pagaidām vēl mēslus ar traktoru izstumj kanālā, kas iet uz šķidrmēslu krātuvi, kopā ar zāles un piena dzesētāja mazgāšanas ūdeņiem. Līdz vasarai plānojam iegādāties mēslu skrēperi, kas bija paredzēts, jau būvējot kūti, grīdā ir iestrādātas īpašas sliedes. Tas automātiski izšķūrēs mēslus, un mums atliks tikai notīrīt guļvietas.”

Pirms kūts uzcelšanas saimnieki nopirkuši arī barības maisītāju, lai atvieglotu darbu un nodrošinātu pareizu govju barošanu, taču ar to nebija iespējams iebraukt kūtī. Saimnieki atceras: „Kūtī iebraukt nevarējām, tādēļ izbērām barību kaudzē, pēc tam ar ķerrām vedām kūtī, lai iebērtu silē.” Tagad lopbarību saber maisītājā, kur to sagatavo, tad automātiski sadala, braucot gar govju barības galdu. Maisītājs arī nodrošina govīm sabalansētu barību.

Arī pusotrstāvīgā slaukšanas zāle dod priekšrocības. V.Dalbiņa stāsta un rāda, kā notiek govs slaukšana. Kad pievieno slaukšanas aparātus, govis atrodas augstāk, saimniece zemāk. Nav jāliecas, slaukšana kļuvusi ērtāka.

“Gaidu” govis pieradušas pie mūzikas. Tā skanējusi vecajā kūtī, skan arī jaunajā. Saimnieki skaidro, ka, pateicoties mūzikai, piena devējas mazāk nervozē, turklāt tām vairs nav bail no blakus trokšņiem.

Līdz ar jauno kūti govīm ir cits ikdienas ritms. Agrāk tās ziemu pavadīja mītnē, vasaru ārā, tagad visu gadu dzīvniekus turēs kūtī, tiem nodrošināta iespēja brīvi pārvietoties.

„Var strīdēties, kā labāk – govij gulēt karstā saulē vai uzturēties kūtī. Mums savulaik vairākas govis saslimušas karstā laika dēļ,” V.Dalbiņa skaidro. Govis visu gadu ēdīs sabalansētu barību, lai garantētu vienādu piena kvalitāti.

Saimnieki lepojas ar augsto izslaukumu. Pērn rajonā ganāmpulku grupā 25 – 50 govis tas bija augstākais, 9 800 kg no govs laktācijā.

Piena iepircējs – Rīgas piena kombināts, kam iepriekš pārdeva pienu, saimniecībai nešķita pietiekami perspektīvs. V.Dalbiņa atceras, ka kūts celtniecības biznesa plānā, kas izstrādāts kredīta saņemšanai, iekļautas piena cenas 175Ls/t, taču kombināts nebija ar mieru tādu maksāt: „Kad aizsūtīju pretenzijas rakstu, direktors atbildēja, ka citas cenas nebūs. Kad gājām no kombināta prom, gan tika piedāvāta augstāka samaksa, bet nevarējām mānīt sarunāto sadarbības partneri Lietuvā – kooperatīvu „Jaunais Piens”. Tā aizgājām, reizē ar mums vēl vairāki piena pārdevēji. Ir taču starpība starp 17 un 19 santīmiem par litru!”

V.Dalbiņa atzīst, ka grūti runāt par patriotismu, ja jādomā, kā nomaksāt kredītus, kā iegūt līdzekļus, lai attīstītu saimniecību: „Spēkbarības un elektrības cenas aug, bet kombināta piena iepirkuma cena bija tāda, kā pirms diviem gadiem.

„Gaidas” mērķtiecīgi attīstās kopš 1992. gada. A.Dalbiņš norāda: „Apstāties nedrīkst, citādi citi aizies garām.” Saimnieki pieļauj, ka jau tuvā nākotnē kūti nāksies paplašināt. Tas paredzēts jau celtniecības laikā. Nepieciešama būtu arī dzemdību zāle.

V.Dalbiņai pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz Ameriku ir sapnis sasniegt tādus izslaukumus kā tur – 35 litrus no govs dienā. ”Gaidās” izslauc 29 litrus.

Pie jaunās kūts lepni stāv uzlīme, kas vēsta, ka celtniecība notikusi bez ES atbalsta. A.Dalbiņš atzīst, ka tā savā veidā ir sacelšanās, jo reiz nācies samaksāt sodu par to, ka traktoram, kurš iegādāts ar Briseles atbalstu, nebija attiecīga uzlīme. Tas saimniekiem šķitis absurdi, tādēļ tagad kūts lepojas ar labi pamanāmo zīmi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi