Melnais labradora un putnu suņu šķirnes jauktenis Neris vēl pirms Ziemassvētkiem uzturējās Priekuļu veterinārajā klīnikā, ārstes Baibas Priednieces aprūpē.
Bija redzams, ka Neris turpina uzticēties cilvēkiem, jo, garo, spēcīgo asti luncinādams, skrien pretī, gatavs samīļot visu pasauli. Iespējams, suns saprot, ka cilvēks, kaut arī svešs, izglāba tam dzīvību.
Pirms Ziemassvētkiem Baiba Priedniece bija mazliet noskumusi, kaut gan izdarījusi visu, lai glābtu suni, kuru saimnieki pie viņas bija atveduši ļoti smagā stāvoklī – nekoptas brūces dēļ Neris bija iedzīvojies stīvumkrampjos. Ārstei izdevās atgriezt sunīti dzīvē, bet sākās cita problēma – saimniekiem tas vairs nebija vajadzīgs.
”Kad Neri atveda, saimniece vēlējās, lai es suni nošpricēju. Piedāvāju dzīvnieku atstāt klīnikā un ārstēt, nevis nolemt nāvei. Saimniece piekrita, bet jau nākamajā dienā zvanīja, ka Neris viņai nav vajadzīgs, lai to tomēr likvidēju. Bet mans pacients jau sāka atlabt un dzīvespriecīgi sagaidīja ik reizi, kad gāju pārbaudīt veselības stāvokli vai pabarot,” stāstīja veterinārārste, apliecinot, ka nevienu brīdi nav šaubījusies, ka Nerim jādzīvo, un arī to, ka nekad nepakļausies cilvēku vienaldzībai un nežēlībai, ar dzīvnieku rīkojoties kā ar apnikušu mēbeli.
Neris ir trīs gadus jauns, dzīvespriecīgs, bet vēl draiskojas kā kucēns. ”Var redzēt, ka ar šo suni neviens nav nodarbojies, bet saprotošs saimnieks to apmācot varētu izveidot sev uzticamāko un paklausīgāko draugu,” veterinārārste vērtē sava pacienta gudrības iedīgļus, kas jāattīsta.
Saimnieks tika meklēts un arī atrasts. B.Priedniece ziņu par Neri ievietoja interneta Dzīvnieku draugs mājas lapā, un saimnieki atradās. Tā
svētkos savā īsajā mūžā daudz cietušais Neris saņēma pašu brīnišķīgāko dāvanu – labus saimniekus. B.Priedniece pārliecinājusies, ka Nerim jaunajā vietā sāksies pilnvērtīga dzīve, kurā suns sajutīs, ka ne visi cilvēki ir vienaldzīgi pret dzīvniekiem.
Komentāri