Liepas pagasta centrālajai dots Rūpnīcas ielas nosaukums. Vietējie tam zina izskaidrojumu, jo laikā, kad Lodes ķieģeļu rūpnīca sekmējusi šīs apdzīvotās ielas izveidi, ielas malās celti daudzstāvu nami, to iedzīvotāji ik dienas tieši pa šo ielu mērojuši ceļu uz darbu un mājup. Ciematā būvētas aizvien jaunas ēkas, un pērnā gadsimta 80., 90. gados radusies nepieciešamība nopietni padomāt, kādi būs ielu nosaukumi. Liepas pagasta bibliotēkas vadītāja un novadpētniece Valda Ermane stāstīja, ka ielas nosaukumus ieguvušas pārdomāti. “Tas ir ļoti labi, ka ielas nosauktas Latvijā zināmu novadnieku vārdos. Kaut visi pārsvarā mūsu pagastā vadījuši bērnību un skolas gadus, tomēr varam viņus saukt par savējiem. Ja tik daudz liepēniešu nedzīvotu Pāvila Rozīša, Eduarda Veidenbauma, Jāņa Lintera, Jāņa Maizītes un Augusta Jullas ielā, tad vietējie mazāk būtu centušies par šīm personībām uzzināt. Tagad nācis modē pajautāt, kāpēc dzīvo tieši šāda nosaukuma ielā,” vērtēja Valda Ermane un piebilda, ka vēl dzimis liepēnietis ir operdziedātājs Pēteris Grāvelis, kuram pagaidām savas ielas neesot, bet gan jau pagastā radīšoties nepieciešamība pēc jaunas ielas, jo agri vai vēlu Liepa kļūs par izdevīgām Valmieras- Cēsu krustcelēm.
“Druvas” satiktie ļaudis, kuri dzīvo ielās, kam doti pazīstamo
novadnieku vārdi, zināja nosaukt jomas, kurās viņi darbojušies, bet dziļus vēstures faktus daudzi nav meklējuši. Valda Ermane pastāstīja, ka Jānis Maizīte bijis farmācijas doktors, kurš studējis Tērbatā, vēlāk strādājis Latvijas universitātē un pētījis aptieku lietas, kolekcionējis aptiekāru piederumus, līdz pēc daudziem gadiem visu iegūto informāciju atdāvinājis P. Stradiņa medicīnas muzejam Rīgā. Augusts Julla bijis gan keramiķis, gan skolotājs. Viņš veidojis arī pieminekli brīvības cīnītājiem, kas Liepā uzstādīts 1935. gadā, pēc Jullas metiem izveidots arī piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās un I pasaules karā kritušajiem karavīriem Cēsu Lejas kapos. “Augustu Jullu sanāk atcerēties visbiežāk, jo pie viņa veidotā pieminekļa liepēnieši satiekas piemiņas dienās, valsts svētkos. Mēs jau sakām- kas rīdziniekiem Brīvības piemineklis, tas mums Jullas veidotais,” noteica Valda Ermane un papildināja, ka Jānis Linters ir radiotehnikas pamatlicējs mūsu valstī, bet rakstnieka Pāvila Rozīša un dzejnieka Eduarda Veidenbauma vārds, viņasprāt, komentārus neprasot.
“Man liekas, ka gan jauni , gan veci zina šos literātus kaut vai tāpēc, ka Veidenbauma darbi ir skolas programmās. Viņa dzeju, kuras nav daudz, izlasa skolēni. Citādi jaunie ir slinki lasītāji, viņiem jau laikam liekas, ka pietiek ar datoru. Vecāka gadagājuma liepēnieši lasa arī Rozīti. Pārlasa “Cepli”, “Valmieras puikas”,” noteica Valda. Valstī pazīstamie novadnieki no Liepas pagasta prom devušies agrā jaunībā. Novadpētniece zināja sacīt, ka Liepas pagastā dzīvo vien Jāņa Lintera dzimtas atvases. Lintera brāļa dēla bērni saimniekojot Liepas pagasta “Muldās”, esot kārtīgi lauksaimnieki.
Komentāri