“Cēsu mākslas festivāls darītu godu ikvienai Eiropas pilsētai,” šādu secinājumu izdarījusi kultūras ministre Helēna Demakova. To viņa pavēstīja, sestdien atklājot Mākslas festivāla Cēsis 2007 vienu no vērienīgākajiem notikumiem – Latvijas Nacionālās operas atvesto izrādi “Aīda”. Cēsu Pils parka brīvdabas estrādē vairāk nekā trīs tūkstošu skatītāju vidū tobrīd atradās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, ministri, Saeimas deputāti, ārvalstu vēstnieki, Latvijā pazīstami kultūras darbinieki, bet visvairāk cēsnieki. “Šī izrāde jau ir kļuvusi leģendāra ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju. Tūlīt mēs būsim aculiecinieki vēl vienas leģendas tapšanai – izrādei brīvdabā Cēsīs,” sacīja festivāla patronese H. Demakova.
Naksnīgajā Pils parkā prožektoru gaismās uz skatuves atdzīvojās senā Ēģipte. Džuzepes Verdi mūziku diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņoja Latvijas Nacionālās operas orķestris, operas koris un Latvijas radio koris. Galveno lomu tēlotāji pārstāvēja četras valstis. Skatītāji žilbinošā uzveduma noslēgumā visvairāk uzgavilēja Aīdas lomas tēlotājai Amarilli Nicai no Itālijas, Amferisas atveidotājai Irinai Dolženko no Krievijas, Radamesa atveidotājam Efe Kislali no Turcijas un Amonasro tēlotājam Samsonam Izjumovam no Latvijas.
Opera bija viens no trijiem visvairāk apmeklētajiem festivāla notikumiem. Mazliet vairāk skatītāju pulcēja brīvdabā parādītais Dailes teātra mūzikls “Tobago!”. Pēc festivāla rīkotāju aplēsēm vēl vairāk apmeklētāju bijis laikmetīgās mākslas izstādei, iekārtotai kādreizējās alus darītavas teritorijā.
“Tieši izstāde mums, festivāla rīkotājiem, šķita visriskantākais pasākums, jo bija grūti prognozēt, vai skatītāji gribēs iet uz veco alus darītavu un vai vēlēsies redzēt mūsdienu mākslu, kas parasti rada visai pretrunīgus vērtējumus,” sacīja Juris Žagars, Cēsu Pils ģildes priekšsēdētājs, kurš lielā mērā bija iecerējis un vadīja festivāla norises gaitu. “Pārliecinājos, ka cēsnieki prot novērtēt mākslu. Ilmāra Blumberga personālizstādei Cēsīs nedēļas laikā bijis vairāk apmeklētāju, nekā tas novērots Rīgā.”
Pirmais mākslas festivāls ir beidzies, bet tā rīkotāji jau plāno un zina daļu no pasākumiem, kas sagaidāmi nākamajā vasarā. “Mēs neatkāpsimies no mērķa, un Cēsis kļūs par kultūras galvaspilsētu Vidzemē,” uzsvēra J. Žagars. “Cēsīs atkal viesosies Latvijas Nacionālā opera, varbūt pat ar diviem uzvedumiem, Latvijas simfoniskais orķestris, kamerorķestris Kremerata Baltica, kura priekšnesumam meklēsim īpašu vietu. Uz Cēsīm solījusi atbraukt deju grupa no Londonas, sāksim sarunas, lai festivālā koncertētu kāds no populāriem jaunajiem krievu māksliniekiem, atkal būs teātra diena ar izrādēm, kā arī izstādes. Iespējams, ka kultūras centrs tobrīd vēl būs remontā, jo to iecerēts pārbūvēt par augsta līmeņa koncertzāli. Apspriešanā ir jautājums, vai sporta kompleksa lielajā zāle nevarētu būt kāds koncerts.”
Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza, kas strādāja nelielajā, bet radošajā festivāla komandā, uzsver, ka festivāls pilnībā atbilst Cēsīs izstrādātajai kultūras stratēģijai. “Kultūras pasākumu pēctecības veidošanā liela nozīme būs tam, ka jau šogad izdevās festivālam radīt lielu publicitāti. Tas labi izskanēja Latvijā,” analizēja Ija Groza. Abi rīcības komandā cītīgi strādājušie uzsvēra, ka liela loma bijusi atbildībai, ar kādu grupa strādājusi, taču pieredze liek domāt, ka rīcības komandai jābūt mazliet lielākai par pieciem cilvēkiem. “Pienākumu bija tik daudz, ka reizēm tikai pēdējā brīdī paspēju uzvilkt baltu kreklu, lai ietu skatītāju priekšā un pieteiktu kārtējo notikumu,” par skatītājiem neredzami paveikto sacīja J. Žagars.
Komentāri